Atzinums

Gan likumprojekta anotācijas 1. sadaļā (1.3. “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”), gan arī Aizsardzības ministrijas vēstulēs atsavināmo dzīvokļu īpašumu īpašniekiem norādīts, ka ministrijas rīcībā nav līdzvērtīgu dzīvokļu īpašumu, kurus varētu piedāvāt īpašniekiem atsavināmo dzīvokļu īpašumu kompensēšanai atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk –Atsavināšanas likums) 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.

No likumprojekta anotācijas un tam pievienotajiem dokumentiem nav redzams, ka Aizsardzības ministrija vērsās ar jautājumu, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai tās īpašumā ir tādi nekustamie īpašumi, kurus būtu iespējams bez atlīdzības nodot ministrijai, lai īpašumi tiktu izmantoti kā atlīdzības kompensācijas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta 2.⁶ daļa).

Satversmes tiesa 2016. gada 9. decembra sprieduma lietā Nr. 2016‑08‑01 16.5. punktā norādījusi, ka Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu atlīdzību nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā negarantē iespēju saņemt šo atlīdzību konkrētā personai vēlamā veidā. Proti, minētā norma neuzliek institūcijai pienākumu piedāvāt nekustamā īpašuma īpašniekam kā taisnīgu atlīdzību citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Tomēr, Tieslietu ministrijas ieskatā, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā, lai nekustamā īpašuma atsavināšana notiktu efektīvi un taisnīgi, institūcijai jānoskaidro, vai pašvaldības, kuras teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums, īpašumā ir līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kurus institūcija varētu izmantot kā atlīdzības kompensācijas veidu. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktam institūcijas privātpersonām primāri piedāvā tieši institūcijas valdījumā esošu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja privātpersona ir izteikusi vēlmi kā atlīdzību saņemt līdzvērtīgu īpašumu, tad atsavināšanu veicošajai institūcijai ir pienācīgā kārtībā jāizvērtē privātpersonas izteiktās vēlmes un jāveic nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos, vai tās un vietējās pašvaldības īpašumā nav līdzvērtīga īpašuma. It īpaši gadījumā, ja atsavināmais nekustamais īpašums ir privātpersonas vienīgā dzīvojamā telpa.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta 2.⁶ daļu, kā arī Satversmes tiesas 2016. gada 9. decembra sprieduma lietā Nr. 2016‑08‑01 izteiktās atziņas par Satversmes 105. panta ceturto teikumu, lūdzam anotācijā norādīt, vai ministrija ir vērsusies Rēzeknes novada pašvaldībā ar jautājumu par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu esību pašvaldības valdījumā. Gadījumā, ja tas nav izdarīts, tad aicinām apsvērt nepieciešamību veikt šīs darbības.
 

-

Gan likumprojekta anotācijas 1. sadaļā (1.3. “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”), gan arī likumprojektam pievienotajos dokumentos norādīts, ka dzīvokļa īpašuma Nr. 20 īpašniekam šis īpašums ir vienīgā viņam piederošā dzīvojamā telpa.

Aicinām papildināt likumprojekta anotāciju, apliecinot, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma atsavināšanas dienā pastāvēs Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 28. pantā norādītie apstākļi, tad Aizsardzības ministrija, ievērojot minēto normu, nodrošinās privātpersonu ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

-