Atzinums

Šobrīd  gandrīz visas NATURA 2000 teritorijas reizē atbilst arī kādam jau likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” definētai aizsargājāmās teritorijas statusam. Proti, atbilstoši DAP mājas lapā publicētajam "Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi." Šīm teritorijām ir izstrādāti vai var tikt izstrādāti individuālie aizsardzības noteikumi, kuru izstrādes laikā tiek izvērtēti daudzi aspekti, t.sk. vai tie nav pretrunā ar Natura 2000 aizsardzības mērķiem. Likuma 43.pants jau regulē šo kārtību. Tādēļ pieņemu, ka lēmumprojekta 4. punkts ir skatāms tikai kontekstā ar 5.punktu, par ko tiek sniegts iebildums, jo tas pēc būtības lemšanu par aizliegumiem konkrētā teritorijā pārvirza no MK uz DAP. Tādēļ arī pret šo lemumprojektu punktu sniedzam iebildumus un lūdzam dzēst.

Atvainojos, ka nākamajā iebildumā atsaucos uz 3.-5., lai gan runa ir par 4. un 5. (trešo neskarot)

-

Vai pareizi saprotu šī pilnvarojuma juridiskos spēku, par piemēru ņemot Gaujas nacionālo parku. Šobrīd lai mainītu zonējumu, saimnieciskās darbības ierobežojumus vai veiktu jebkādus citas izmaiņas, caur TAP ir jāvirza izmaiņas (šobrīd konkrēti: 24-TA-210) un valdības sēdē tās tiks apstiprinātas. Ja īstenojas 3.-5. šī lēmumprojekta punkti, vai turpmāk šāda veida procedūra (pēc būtības, domājot par rezultātu) vairs nebūs nepieciešama un DAP varēs gan noteikt aizsardzības mērķus, gan tos mainīt, vairs neiesaistot MK? Proti, GNP reizē esot gan nacionālajam parkam, gan Natura 2000 teritorijai, pastāvēs iespēja būt spēkā diviem aizsardzības noteikumiem - 1) individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas ir apstiprināti ar valdības lēmumu; 2) aizsardzības mērķi, ko vienpersoniski nosaka DAP - no kuriem, piemēram VMD izsniedzot ciršanas atļauju, būs jāņem vērā aizliedzošākais. Ja tā tas ir, tad tas nav pieļaujami, šādas pilnvaras ir saglabājamas MK. DAP nevar "stāvēt pāri" MK. Ir jāsaglabā esošā kārtība, ka par aizliedzošām darbībām arī turpmāk lemj valdība, jo tas skar ne tikai dabas aizsardzību, bet arī citas Latvijas valstij svarīgās sociālās un ekonomikas intereses. 

-

No šī punkta interpretācijas nav saprotams, vai runa ir par dinamisko dabas aizsardzību (proti, aizsardzības mērķis ir kopumā teritorijā, nevis konkrētajā zemes vienībā, nodrošināt biotopu īpatsvaru) vai arī aizsardzība konkrētajam atrastajam biotopam. Pret dinamisko dabas aizsardzību nav iebildumi un, ja šeit tā ir domāta, tad lūdzam precizēt, lai viennozīmīgi tas ir saprotams.
Savukārt, ja ar to tiek pateikts, ka katrs kartēšanā atrastais ES nozīmes biotops ir jāaizsargā, tad ar šo vienu lēmumu tiek izveidotas jaunas aizsargājamās platības 363'272 ha, kas veido gandrīz 6% no Latvijas teritorijas! (atsauce uz datiem zemāk)  Tas nav ne samērīgi, ne pietiekami izvērtēts no sociālekonomiskā skatu punkta, tādēļ nav atbalstāms.


(1) Citējot biotopa ziņojuma 6.lpp pausto: "Kopumā ES nozīmes biotopi konstatēti 670 481ha platībā, t.i. 10.3% valsts teritorijas (1. attēls). Mazāk par pusi no kopējās biotopu platības (t.i., 307 215 ha) atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) vai mikroliegumos. Kopumā ārpus ĪADT atrodas 363 272 ha dažādi ES nozīmes biotopi. " 

-

Noteikti jānosaka, ka šim informatīvajam ziņojumam ir jāietver sociālekonomiskais novērtējums piedāvātajiem risinājuma scenārijiem.

-