Projekta ID
25-TA-745Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
12.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
LPS atzinīgi vērtē, ka pēc LPS iebilduma izvērtēšanas likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļa ir papildināta ar informāciju par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantā noteiktajiem elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves operatora pienākumiem pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas.
Minētais pants paredz pienākumu demontēt un utilizēt iekārtas, apsaimniekot radušos atkritumus, atjaunot teritoriju, kā arī sniegt finansiālu vai līdzvērtīgu nodrošinājumu šo pienākumu izpildei. Tādējādi normatīvajā regulējumā konceptuāli ir paredzēts mehānisms arī gadījumiem, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators kļūst maksātnespējīgs, tiek likvidēts vai citādi izbeidz darbību.
Vienlaikus LPS vērš uzmanību, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pants pašlaik nosaka tikai vispārīgu tiesisko ietvaru. Ministru kabineta noteikumi, kuros jānosaka finansiālā nodrošinājuma apmērs, forma, iesniegšanas un administrēšanas kārtība, tā izmantošana operatora maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, kā arī demontāžas, atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas atjaunošanas prasības, vēl nav izdoti. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 140. punktam Ministru kabinetam šie noteikumi jāizdod līdz 2026. gada 31. decembrim.
Līdz ar to pašlaik veidojas regulējuma un finansējuma pārejas risks. Likumprojekts paredz būtiski samazināt dabas resursu nodokļa likmi rūpnieciskajām baterijām, tostarp stacionārajām enerģijas uzkrāšanas sistēmām, laikā, kad alternatīvais demontāžas un teritorijas atjaunošanas finansiālā nodrošinājuma mehānisms vēl nav izstrādāts.
LPS apzinās, ka dabas resursu nodoklis pēc sava tiesiskā rakstura nav konkrētas saules elektrostacijas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžas depozīts. Tomēr līdz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai nav skaidri identificēts cits no operatora maksātspējas neatkarīgs un Valsts vides dienestam praktiski izmantojams finansējuma avots, kas garantētu iekārtu demontāžu, atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas atjaunošanu operatora maksātnespējas, likvidācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā.
Tādējādi saglabājas risks, ka nepieciešamās izmaksas nākotnē var tikt pārliktas uz zemes īpašnieku, pašvaldību, valsts budžetu vai sabiedrību kopumā. Administratīvā akta piespiedu izpildes iespēja pati par sevi šo risku nenovērš, ja atbildīgajam operatoram vairs nav mantas vai finanšu līdzekļu. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu, īpaši Francijas, pieredze apliecina, ka demontāžas pienākuma praktiskai izpildei nepieciešams no operatora maksātspējas neatkarīgs finansiālais nodrošinājums. Šāds nodrošinājums tiek izveidots pirms projekta īstenošanas, turēts nodalīti no operatora mantas, saglabājas operatora maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ir izmantojams demontāžas un teritorijas atjaunošanas izdevumu segšanai.
Ņemot vērā minēto, LPS aicina:
a) papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantā paredzētā finansiālā nodrošinājuma praktiskā piemērošana būs iespējama pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās;
b) izvērtēt iespēju noteikt, ka samazinātā dabas resursu nodokļa likme fotoelementu paneļiem, invertoriem un stacionārajām enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem;
c) ja samazinātās nodokļa likmes spēkā stāšanās netiek atlikta, paredzēt pārejas perioda finansiālā nodrošinājuma mehānismu, kas darbojas līdz pilnīga demontāžas un teritorijas atjaunošanas nodrošinājuma regulējuma spēkā stāšanās dienai;
d) iesaistīt LPS un pašvaldību pārstāvjus Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izstrādē un paredzēt, ka finansiālais nodrošinājums:
– tiek iesniegts pirms iekārtas ekspluatācijas sākšanas;
– ir juridiski nodalīts no operatora mantas un saglabājas tā maksātnespējas, likvidācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā;
– ir tieši izmantojams Valsts vides dienestam demontāžas, atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas atjaunošanas izdevumu segšanai;
– tiek aprēķināts atbilstoši faktiskajām izmaksām, ņemot vērā iekārtas jaudu, teritorijas platību, pamatu un citu būvkonstrukciju veidu.
LPS ieskatā KEM sniegtā atbilde un anotācijas papildinājums ir konceptuāli pamatots, tomēr ar atsauci uz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantu vien nepietiek, lai LPS norādīto risku uzskatītu par pilnībā novērstu. Risks būs faktiski novērsts tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā reāls, pietiekams un operatora maksātnespējas gadījumā izmantojams finansiālā nodrošinājuma mehānisms.
Minētais pants paredz pienākumu demontēt un utilizēt iekārtas, apsaimniekot radušos atkritumus, atjaunot teritoriju, kā arī sniegt finansiālu vai līdzvērtīgu nodrošinājumu šo pienākumu izpildei. Tādējādi normatīvajā regulējumā konceptuāli ir paredzēts mehānisms arī gadījumiem, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators kļūst maksātnespējīgs, tiek likvidēts vai citādi izbeidz darbību.
Vienlaikus LPS vērš uzmanību, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pants pašlaik nosaka tikai vispārīgu tiesisko ietvaru. Ministru kabineta noteikumi, kuros jānosaka finansiālā nodrošinājuma apmērs, forma, iesniegšanas un administrēšanas kārtība, tā izmantošana operatora maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, kā arī demontāžas, atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas atjaunošanas prasības, vēl nav izdoti. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 140. punktam Ministru kabinetam šie noteikumi jāizdod līdz 2026. gada 31. decembrim.
Līdz ar to pašlaik veidojas regulējuma un finansējuma pārejas risks. Likumprojekts paredz būtiski samazināt dabas resursu nodokļa likmi rūpnieciskajām baterijām, tostarp stacionārajām enerģijas uzkrāšanas sistēmām, laikā, kad alternatīvais demontāžas un teritorijas atjaunošanas finansiālā nodrošinājuma mehānisms vēl nav izstrādāts.
LPS apzinās, ka dabas resursu nodoklis pēc sava tiesiskā rakstura nav konkrētas saules elektrostacijas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžas depozīts. Tomēr līdz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai nav skaidri identificēts cits no operatora maksātspējas neatkarīgs un Valsts vides dienestam praktiski izmantojams finansējuma avots, kas garantētu iekārtu demontāžu, atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas atjaunošanu operatora maksātnespējas, likvidācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā.
Tādējādi saglabājas risks, ka nepieciešamās izmaksas nākotnē var tikt pārliktas uz zemes īpašnieku, pašvaldību, valsts budžetu vai sabiedrību kopumā. Administratīvā akta piespiedu izpildes iespēja pati par sevi šo risku nenovērš, ja atbildīgajam operatoram vairs nav mantas vai finanšu līdzekļu. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu, īpaši Francijas, pieredze apliecina, ka demontāžas pienākuma praktiskai izpildei nepieciešams no operatora maksātspējas neatkarīgs finansiālais nodrošinājums. Šāds nodrošinājums tiek izveidots pirms projekta īstenošanas, turēts nodalīti no operatora mantas, saglabājas operatora maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un ir izmantojams demontāžas un teritorijas atjaunošanas izdevumu segšanai.
Ņemot vērā minēto, LPS aicina:
a) papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantā paredzētā finansiālā nodrošinājuma praktiskā piemērošana būs iespējama pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās;
b) izvērtēt iespēju noteikt, ka samazinātā dabas resursu nodokļa likme fotoelementu paneļiem, invertoriem un stacionārajām enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem;
c) ja samazinātās nodokļa likmes spēkā stāšanās netiek atlikta, paredzēt pārejas perioda finansiālā nodrošinājuma mehānismu, kas darbojas līdz pilnīga demontāžas un teritorijas atjaunošanas nodrošinājuma regulējuma spēkā stāšanās dienai;
d) iesaistīt LPS un pašvaldību pārstāvjus Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izstrādē un paredzēt, ka finansiālais nodrošinājums:
– tiek iesniegts pirms iekārtas ekspluatācijas sākšanas;
– ir juridiski nodalīts no operatora mantas un saglabājas tā maksātnespējas, likvidācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā;
– ir tieši izmantojams Valsts vides dienestam demontāžas, atkritumu apsaimniekošanas un teritorijas atjaunošanas izdevumu segšanai;
– tiek aprēķināts atbilstoši faktiskajām izmaksām, ņemot vērā iekārtas jaudu, teritorijas platību, pamatu un citu būvkonstrukciju veidu.
LPS ieskatā KEM sniegtā atbilde un anotācijas papildinājums ir konceptuāli pamatots, tomēr ar atsauci uz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantu vien nepietiek, lai LPS norādīto risku uzskatītu par pilnībā novērstu. Risks būs faktiski novērsts tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā reāls, pietiekams un operatora maksātnespējas gadījumā izmantojams finansiālā nodrošinājuma mehānisms.
Piedāvātā redakcija
-
