Atzinums

Esošā redakcija Plāna projekta IV nodaļas 1. rīcības virziena 1.8. apakšpunkta situācijas aprakstam.
Situācijas apraksts:
Atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 19. janvāra sanāksmes protokola Nr. 3, 2.§ 4. punktam, pasākums "Nodrošināt pašvaldību institūciju dibināto biedrību un nodibinājumu darbības caurskatāmību" paredzēts iekļaušanai nākamajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna periodā (t.i. 2026.–2027. gadam). Tomēr, ņemot vērā jaunākās tendences un risināmos jautājumus, pasākuma ietvars ir precizēts un aktualizēts atbilstoši 2025. gada situācijai, izceļot būtiskus aspektus.
Pirmkārt, Latvijā tiek attīstīta ideja par integritātes paktu ieviešanu kā brīvprātīgu mehānismu godprātības uzlabošanai publiskajos iepirkumos, īpaši Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos. Šajos paktos kā neatkarīgi novērotāji iesaistās nevalstiskās organizācijas (NVO), taču to efektīvai un uzticamai līdzdalībai būtiska ir caurskatāma un pārbaudāma informācija par šo organizāciju finansējuma avotiem, tostarp ziedotājiem. Tikai tā iespējams pārliecināties par NVO neatkarību, objektivitāti un interešu konfliktu neesamību.
Otrkārt,  KNAB stratēģiskās analīzes pētījuma “Par korupcijas riskiem ārstniecības iestāžu un to piegādātāju sadarbībā publiskajos iepirkumos” ietvaros konstatēta korelācija starp uzņēmumu uzvarām publiskajos iepirkumos un šo uzņēmumu ziedojumiem ārstniecības iestāžu dibinātām biedrībām un nodibinājumiem. Šāda situācija rada pamatotas bažas par iespējamu interešu konfliktu vai negodprātīgas ietekmes risku. Līdz ar to pastāv pamatota nepieciešamība pārskatīt nevalstisko organizāciju darbības caurskatāmības standartu piemērošanu, īpaši attiecībā uz finansējuma plūsmu atklātību un saistību ar lēmumu pieņēmējiem publiskajā sektorā.
Treškārt, KNAB 2024. gada stratēģiskajā analīzē[1] par korupcijas riskiem sporta finansēšanā konstatēts, ka valsts finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kārtība Latvijas sporta organizācijām nav pietiekami caurspīdīga. Tas palielina risku, ka līdzekļi netiek sadalīti atbilstoši sporta politikas mērķiem un izmantoti sabiedrības interesēs. Informācijas atklātības trūkums par finansējuma izlietojumu ierobežo sabiedrības iespējas izvērtēt līdzekļu plūsmu un caurskatāmību sporta nozarē.
Izceltajai problēmai ir pārnozaru raksturs, jo NVO kā juridiskā forma tiek izmantota gan dažādu sabiedriski nozīmīgu mērķu īstenošanai, gan atsevišķos gadījumos — prettiesiskām vai negodprātīgām darbībām, lai slēptu interešu konfliktus, maskētu kukuļus ziedojumos vai kā starpnieks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Starptautiskā prakse un pieredze liecina par situācijām, kur “ziedojumi” NVO saistīti ar valsts amatpersonu, t.i., kalpojuši kā prettiesisks labums, savukārt pašvaldību budžeta līdzekļu plūsmas reizēm nonāk organizācijās ar tuvajām saitēm politiskajai elitei, kas palielina patronāžas risku.
Šāda prakse grauj sabiedrības uzticēšanos pilsoniskajam sektoram kopumā, kā arī veicina un uztur korupcijas riskus dažādās jomās. Tādēļ būtiski ir stiprināt caurskatāmību, atbildību un uzraudzības mehānismus attiecībā uz NVO, kas darbojas ciešā mijiedarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām vai piedalās publisko iepirkumu uzraudzībā (integritātes pakti), lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos publisko resursu pārvaldībai.


[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. (2025). Korupcijas risku analīze — valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā Latvijas sporta organizācijām: stratēģiskās analīzes ziņojuma kopsavilkums. Rīga: KNAB. Pieejams: https://www.knab.gov.lv/lv/jaunums/knab-sporta-organizacijam-pieskirta-valsts-budzeta-finansejuma-kartiba-trukst-caurskatamibas

 

Piedāvātā redakcija Plāna projekta IV nodaļas 1. rīcības virziena 1.8. apakšpunkta situācijas aprakstam.
Situācijas apraksts: 
Atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 19. janvāra sanāksmes protokola Nr. 3, 2.§ 4. punktam, pasākums "Nodrošināt pašvaldību institūciju dibināto biedrību un nodibinājumu darbības caurskatāmību" paredzēts iekļaušanai nākamajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna periodā (t.i. 2026.–2027. gadam). Tomēr, ņemot vērā jaunākās tendences un risināmos jautājumus, pasākuma ietvars ir precizēts un aktualizēts atbilstoši 2025. gada situācijai, izceļot būtiskus aspektus.
Pirmkārt, Latvijā tiek attīstīta ideja par integritātes paktu ieviešanu kā brīvprātīgu mehānismu godprātības uzlabošanai publiskajos iepirkumos, īpaši Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos. Šajos paktos kā neatkarīgi novērotāji iesaistās nevalstiskās organizācijas (NVO), taču to efektīvai un uzticamai līdzdalībai būtiska ir caurskatāma un pārbaudāma informācija par šo organizāciju finansējuma avotiem, tostarp ziedotājiem. Tikai tā iespējams pārliecināties par NVO neatkarību, objektivitāti un interešu konfliktu neesamību.
Otrkārt,  KNAB stratēģiskās analīzes pētījuma “Par korupcijas riskiem ārstniecības iestāžu un to piegādātāju sadarbībā publiskajos iepirkumos” ietvaros konstatēta korelācija starp uzņēmumu uzvarām publiskajos iepirkumos un šo uzņēmumu ziedojumiem ārstniecības iestāžu dibinātām biedrībām un nodibinājumiem. Šāda situācija rada pamatotas bažas par iespējamu interešu konfliktu vai negodprātīgas ietekmes risku. Līdz ar to pastāv pamatota nepieciešamība pārskatīt nevalstisko organizāciju darbības caurskatāmības standartu piemērošanu, īpaši attiecībā uz finansējuma plūsmu atklātību un saistību ar lēmumu pieņēmējiem publiskajā sektorā.
Kā liecina KNAB līdz šim veiktie stratēģiskās analīzes pētījumi, izceltajai problēmai saistībā ar NVO darbības caurskatāmību ir pārnozaru raksturs, jo NVO kā juridiskā forma tiek izmantota gan dažādu sabiedriski nozīmīgu mērķu īstenošanai, gan atsevišķos gadījumos — prettiesiskām vai negodprātīgām darbībām, lai slēptu interešu konfliktus, maskētu kukuļus ziedojumos vai kā starpnieks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Starptautiskā prakse un pieredze liecina par situācijām, kur “ziedojumi” NVO saistīti ar valsts amatpersonu, t.i., kalpojuši kā prettiesisks labums, savukārt pašvaldību budžeta līdzekļu plūsmas reizēm nonāk organizācijās ar tuvajām saitēm politiskajai elitei, kas palielina patronāžas risku.
Šāda prakse grauj sabiedrības uzticēšanos pilsoniskajam sektoram kopumā, kā arī veicina un uztur korupcijas riskus dažādās jomās. Tādēļ būtiski ir stiprināt caurskatāmību, atbildību un uzraudzības mehānismus attiecībā uz NVO, kas darbojas ciešā mijiedarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām vai piedalās publisko iepirkumu uzraudzībā (integritātes pakti), lai novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos publisko resursu pārvaldībai.
Plāna uzdevuma izpildē iesaistāmas Latvijas nevalstiskās organizācijas.