Atzinums

Ārstniecības likuma (turpmāk - likums) 68. panta devītā daļa noteic, ka tiesnesis iesniegtos materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas izskata slēgtā sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kurā ievietots pacients, sēdē piedalās pacients (ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis), prokurors, pacienta pārstāvis vai advokāts. Savukārt šā panta 11. daļa paredz, ka, izskatot materiālus, tiesnesis uzklausa psihiatru konsīlija pārstāvi, pacienta pārstāvi vai advokātu, pacientu (ja tas ir iespējams), kā arī prokuroru.
Minētās normas mērķis ir nodrošināt, ka tiesai ir iespēja iegūt profesionālu, medicīniski pamatotu un precīzu informāciju par personas psihiskās veselības stāvokli, tās bīstamību sev vai citiem un nepieciešamību uzsākt vai turpināt psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas. Tomēr praksē šī norma nereti tiek īstenota formāli, un psihiatra klātbūtne ne vienmēr pievieno tiesai reālu saturisku vērtību. Psihiatra dalība tiesas sēdē bieži kļūst par mehānisku procesu, kas neatbilst likuma mērķim - nodrošināt tiesai kvalitatīvu, profesionāli argumentētu medicīnisku viedokli. Norādāms, ka citās valstīs (piemēram, Zviedrijā un Somijā), psihiatra klātbūtne tiesas sēdē tiek prasīta tikai izņēmuma gadījumos. Tāpat būtiski, ka psihiatru obligāta piedalīšanās tiesas sēdē būtiski ietekmē ārstniecības iestāžu ikdienas darbu un jau tā ierobežotos cilvēkresursus. Psihiatrisko ārstniecības iestāžu kapacitāte ir saspringta, jo vairāku slimnīcu struktūrvienībās trūkst ārstniecības personu un nereti ārsti ir spiesti pārtraukt savu tiešo ārstniecības darbu, lai piedalītos tiesas sēdē, kas savukārt rada papildu slodzi ārstniecības procesam un pagarina citu pacientu izmeklēšanas un konsultāciju gaidīšanas laiku. Šāda prakse nozīmē, ka psihiatrs tiesas sēdes dēļ nevar nodrošināt pierakstītos ambulatoros pieņemšanas laikus, vadīt konsīlijus vai veikt akūtu situāciju izvērtējumus nodaļās.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Nacionālo psihiskās veselības centru ir izvērtējusi jautājumu par likuma 68. pantā noteiktā tiesas procesa efektivitāti un līdzšinējās diskusijās ir identificēts, ka iespējams atteikties no likuma 68. panta 11. daļā ietvertās prasības visos gadījumos tiesas sēdē uzklausīt psihiatru konsīlija pārstāvi. Vienlaikus atzīts, ka  atsevišķos gadījumos speciālista (psihiatra) viedoklis vai papildu skaidrojums tiesai var būt būtisks.  Tādējādi secināts, ka likumā būtu nosakāms, ka psihiatru konsīlija pārstāvi tiesa uzklausa, ja tā uzskata to par nepieciešamu, izvērtējot visas tai iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju. Šāds risinājums ļautu ārstniecības iestādēm saudzēt ierobežotos cilvēkresursus, vienlaikus saglabājot iespēju tiesai saņemt profesionālu medicīnisku viedokli gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (turpmāk – projekts) ar grozījumu likuma 68. panta 11. daļā, papildinot likuma 68. panta 11. daļu pēc vārdiem "konsīlija pārstāvi" ar vārdiem "ja, izvērtējot visas viņa rīcībā iesniegtās ziņas un konsīlija atzinumā iekļauto informāciju, uzskata to par nepieciešamu".

-

Lūdzam projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) 5. sadaļā nodrošināt pilnīgus skaidrojumus par projekta atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Atbilstoši skaidrojumiem anotācijas 1.3. apakšsadaļā projekta 2. pants saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulā (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku noteikto dalībvalsts pienākumu izpildi. Attiecīgi projekta 2. pantā paredzētais pilnvarojums Ministru kabinetam un uz tā pamata izdotie tiesību akti būs uzskatāms par tiesību normu kopumu, kas nodrošina minētās regulas saistību izpildi. 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Turklāt Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Ievērojot minēto, kā arī anotācijā ietverto informāciju par to, ko paredzēs Ministru kabineta noteikumi, kurus izdos saskaņā ar projektā paredzēto likuma 78. panta septīto daļu, atkārtoti lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā likuma 78. panta septītajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.
 

-