Atzinums

Ņemot vērā, ka e-tehnoloģiju ieviešana saistāma ar vairākiem šķēršļiem, no kuriem būtiskākais ir - esošais finansēšanas modelis stimulē NEIZMANTOT tehnoloģijas, piedāvājam aktīvu atbalsta sistēmu digitālo risinājumu ieviešanai. Tā sastāvētu no 2 daļām:
1. sistēmiska - kā norādīts punktos 1313 un 1314 - digitālā komponente tarifos, kura stimulē tehnoloģiju lietošanu, tai skaitā pieļauj personāla izmaksu aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem, kur tas uzlabo/nemazina pakalpojuma kvalitāti
2. sēklas/inovāciju finansējums - pirmos 2-3 gadus papildus finansējums caur pakalpojumu tarifu no transformācijas avotiem, piemēram, ESF vai ANM

-

Pasākumi 1111, 1151, 1162, 1163, 1313 un 1314 ir primāri izdarāmie. Kamēr tas nav, nekas cits nenotiks. Jautājums – vai tic 2024. gadam šiem uzdevumiem?

-

1.3. rīcības virziens: Telemedicīnas, digitālajās tehnoloģijās balstīto pakalpojumu, inovāciju attīstība

Šeit un citiem risinājumiem – jāparedz finansēšanas modelis
 

-

"Saskaņā ar padomdevēja organizāciju “Veselības aprūpes informācijas un vadības sistēmu biedrība” (Healthcare Information and Management Systems Society) ir iespējams runāt par vairāku līmeņu standartizāciju veselības nozares IKT risinājumos:"

Šis ir ASV standarts, jāpārliecinās, kāda saderība Eiropas līmenī

 

-

"Līdzšinējā pieredze liecina, ka ārstniecības iestāžu IS savietošanu ar E-veselību būtiski kavē arī finansējuma pieejamība sistēmu integrācijai. Lai panāktu datu apmaiņu starp ārstniecības iestāžu IS un E-veselību, šī problēma būtu risināma, iekļaujot veselības aprūpes pakalpojumu tarifos IKT komponenti. Izvērtējama ES fondu finansējuma novirzīšana ārstniecības iestāžu IS integrācijai ar E-veselības sistēmu.
Lai izvērtētu, kāds atbalsts ārstniecības iestādēm ir nepieciešams, vai tam iespējams novirzīt ES fondu līdzekļus, un kopumā, lai veiktu uz datiem un faktiem pamatotus lēmumus, tiks veikta  esošās situācijas analīze, kuras uzdevums būs apzināt ārstniecības iestādēs izmantotās IS, to funkciju piedāvājumu un lietošanu, digitālo datu uzkrāšanas principus, sistēmu savienojamību un integrāciju iespējas vienotā digitālā veselības ekosistēmā."

 Atbalstām šo ierosinājumu! Turklāt ir svarīgi, lai prasība par datu obligātu apmaiņu tiktu skaidri nokomunicēta ekosistēmas dalībniekiem, nevis darīta zināma neuzstājīgi un ar mājieniem.

 

-

"Saziņa notiks atbilstoši notikumam, piemēram, pacientu uzaicinot uz pārbaudēm vai vakcināciju, informējot par pieejamu izmeklējuma rezultātu, par pierakstiem uz konsultācijām vai manipulācijām, nosūtot informatīvus materiālus, kas saistīti ar plānotajām manipulācijām, vai saistībā ar dzīvesveidu un ārstniecības procesu (piem. zāļu lietošana, nepieciešamība saņemt jaunu recepti) u.tml"


Šādai saziņai centralizētajā līmenī nav jēgas, jo šadi notikumi nav atraujami no ikdienas ĀI darbības. Jebkādi uzaicinājumi ir pie konkrētiem speciālistiem konkrētā iestādē un tātad tiem ir jābūt saistītiem ar konkrētas iestādes resursu un laika plānošanu. Izņēmums var būt tikai universālie uzaicinājumi, piemēram uz kampaņveidīgi veicamu vakcināciju.

-

1.1.1. Attīstīt Digitālās veselības “kodola” platformu (DigiVesIS), EVK, izmantojamu viedierīcēs

1. Šeit sajaukta kopā divas lietas – krātuves un uzstādījumu izveidošana un aplikāciju veidošana. Pirmā (satiksmes noteikumi) ir publisks uzdevums, bet otrā – veicams privātiem uzņēmējiem, ievērojot dotos parametrus. Medicīnas pakalpojumu sniedzējiem savukārt ir pienākums lietot, taču, kurā tieši izpildījumā, tas ir iestādes ziņā

2. Saskarnes jāļauj veidot kā biznesu, kur ir konkurence. Finansējums būtu, piemēram, caur lietošanas apjomu – ko vairāk lieto, tas dabū kādu mazu naudiņu par katru. Tas dzīs ērtumu uz priekšu ātrāk nekā NVD veidota aplikācija, kuru neviens pēc tam neuzlabos, jo nebūs naudas un intereses

-

"decentralizēta attīstība – visiem digitālās veselības ekosistēmas dalībniekiem ir tiesības veidot un attīstīt savas informācijas sistēmas, atbilstoši savām vajadzībām, vienlaikus atbalstot veselības nozares mērķu sasniegšanu (it īpaši – ja iesaistīts publiskais finansējums), nodrošinot sadarbību ar pārējiem ekosistēmas dalībniekiem un koplietošanas risinājumiem, un nodrošinot nepieciešamo datu apriti."

 Šis ir atbalstāms un loģisks. Izskatās, ka situācijas daļu un šo daļu rakstījuši dažādi cilvēki – šī ir kopumā laba un atbalstāma, situācijas apraksts vājāks.
 

-

"Digitālās veselības informācijas sistēmas platformas (DigiVesIS “kodola”) primārais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu un vienotus spēles noteikumus sadarbspējas nodrošināšanai. Tā nodrošina arī centralizētu, vienotu un kvalitatīvu pacienta medicīnas pierakstu krātuvi – pacienta elektronisko veselības karti."

 1. Atkārtoju vienu no saviem iepriekšējiem komentāriem: Bez centrālās datu uzglabāšanas izveides Ir iespējami dažādi risinājumi, kas ļauj nodrošināt datu pieejamību visiem ekosistēmas dalībniekiem. Piemēram, ir iespējams apkopot nevis pašus datus bet “atsdauces” uz to izvietošanu, tādējādi, atvieglojot centralizēto struktūru un padarot pieejamus visus tos datos, kas jau ir uzkrāti dažādās sistēmās.

2. Vai rīcības plānā ir definēts, kad būs apstiprināts saturs?

 

-

1. Pacienta veselības datu veidi, kas pieejami EVK strukturētā formā [DS1] [IF2] (%)
2022
2. Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kuri apguvuši informācijas tehnoloģiju lietošanu un datu apstrādes metodes pamatprasmju līmenī (%) 


1. Lai sasniegtu šo mērķi, jāparedz, ka būs izstrādāta šāda “strukturētā forma”
2. Būs iespējams, ja tas tiks finansēts kā daļa no studiju programmām. Šobrīd arī esošajā līmenī daļā specialitāšu programmu pašizmaksas ir lielākas nekā budžeta finansējums

 

-

"Uzlabosies pacientu līdzestība un disciplīna, jo būs ne vien ērtāk saņemt ārstniecības pakalpojumus, bet arī vairot izpratni par veselības nozīmi un riskiem, un iesaistīties profilaksē. Profilakse un ārstēšanās procesa vadība tiks veikta proaktīvi."
 
Šis vārds jāņem ārā
 

-

"Digitālās tehnoloģijas ārstniecības personu ikdienu ievērojami atvieglos. Ārstiem samazināsies administratīvais slogs, jebkuri dati tiks ievadīti tikai vienu reizi. Darbā palīdzēs mākslīgais intelekts un digitālie asistenti, pacientu novērot un konsultēt varēs attālināti. Telemedicīna dos iespējas pacientiem un ārstiem būt mobiliem un elastīgiem. Palielināsies pakalpojumu pieejamība (arī reģionos) un to kvalitāte."

Ja tiks atcelta prasība visu dublēt papīrā
 

-

"Pacienti aktīvāk iesaistīsies savas veselības aprūpē, kā arī pacienta portālā www.eveseliba.gov.lv varēs paši ērti pārvaldīt savus veselības datus, kuri būs elektroniski un pēc nepieciešamības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā operatīvi pieejami visām iesaistītajām pusēm."
 
Jāparedz iespēja to darīt arī caur trešo pušu aplikācijām, kas atbilst vajadzīgiem uzstādījumiem. Valsts veidots portāls no lietotāju ērtības būs neērts. Konkurence virzīs attīstību.
 

-

"Tāpat veselības nozares digitalizācijas plānošana līdz šim orientēta uz pamata IKT sistēmu attīstību, neskatoties plašāk uz pašu veselības nozares pakalpojumu transformāciju un uzlabošanu, kas ir iespējama, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām. Netiek domāts par vienlaicīgu tehnisko risinājumu attīstību integrēti ar ārstniecības procesu, kvalitātes vadības procesu un norēķinu procesu modernizāciju, orientējoties uz iesaistīto pušu darba optimizēšanu, pacientu pieredzes un ārstniecības rezultātu uzlabošanu. Trūkst vadlīniju un pieredzes pakalpojumu digitalizācijā gan no pakalpojuma sniedzēju, gan pacientu, gan uzraugoši institūciju perspektīvas."

Pievienojos šim viedoklim! Secinājums: Digitalizācijas vadībai jānotiek kopumā par visu procesu. Iespējams, šo procesu jāvada attiecīgai institūcijai (aģentūrai), kuras mērķis būtu primāri visas nozares veiksmīgas sadarbības nodrošināšana, nevis jaunu centralizēto resursu izveide.

 

-

Kopējs komentārs par situācijas apraksta daļu – tā ir pārāk gara, daudz atkārtošanās. Būtībā – problēmas sakne ir viena (datu arhitektūras un apmaiņas noteikumu trūkums), kam ir dažādas izpausmes (tās visas var aprakstīt vienā apakšpunktā, piem. pacienta ceļš, liekas procedūras, daudz papīra, pacienta neērtības, pieeja citā iestādē radītiem datiem, utml. Problēmas iemesli arī izmētāti pa vairākiem punktiem, taču arī ir relatīvi neliels skaits. Priekšlikums – noīsināt šo daļu un pārkārtot, lai šis papīrs ir reāli lietojams

 

-

"Ārstniecības iestāde pacienta datu ievadi var nodrošināt vai nu izmantojot e-veselības portāla ārsta darbavietu, vai nododot datus no ārstniecības iestādes lokālās IS. Savukārt, datu saņemšana no E-veselības sistēmas ārstniecības iestāžu IS netiek nodrošināta. Piekļūt citu ārstniecības personu radītajiem pacienta datiem ārstniecības persona var tikai E-veselības portālā. Praksē tas bieži vien nozīmē paralēli izmantot vismaz divas IS. Ārstniecības iestāžu lokālo IS savietošana ar E-veselības sistēmu ir sistēmiska problēma, jo līdz šim nav izvēlēta centralizēto risinājumu stratēģija – vai tie nodrošinās ārstniecības iestāžu ikdienas darba vajadzības, vai tikai kalpos datu apmaiņas nodrošināšanai, datu pieejamībai pacientiem, veselības pakalpojumu pārvaldībai u.c. centralizētajām funkcijām."

1. Tur nav jābūt izvēlei. Tirgū drīkst būt tikai sistēmas, kuras spēj nodrošināt atbilstošu datu uzkrāšanu un apmaiņu. Ko kurš uzskata par funkcionāli ērtāku ir katras iestādes izvēle

2. Ir grūti iedomāties scenāriju, kad centralizētais risinājums nodrošina visas vajadzības visiem esošiem lietotāju tipiem. Ārstniecības iestādēm ir nepieciešami rīki saziņai ar pacientiem, resursu plānošanai, ikdienas vadībai, finanšu uzskaitei, utt. Turklāt šīs vajadzības krasi atšķiras stara iestāžu veidiem: slimnīcām, poliklīnikām, to ķēdēm, veselības centriem, mazajām praksēm, ģimenes ārstiem. Secinājums: vienīgā iespēja ir nodrošināt datu apmaiņu starp lietojumprogrammām un centralizētiem resursiem.
 

-

"Sadrumstaloti, nepilnīgi digitalizēti, nepieejami veselības dati. Ārstniecības iestāžu IS ir savietotas ar e-veselības sistēmu tikai atsevišķu veselības datu elektroniskai apmaiņai – e-receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumi Covid-19 testa veikšanai, informācija par Covid-19 kontaktpersonas statusu u.c. Pacienta veselības pamatdati EVK, kas ietver pacienta informāciju par alerģijām un nepanesību, veselības problēmu un diagnožu sarakstu, ieskaitot hroniskas un akūtas slimības, kā arī nozīmīgas ķirurģiskās procedūras, E-veselības sistēmā līdz šim nav pilnīgi nodrošināti."

 Iemesls – citu datu uzstādījumu vienkārši nav. Attiecīgi nav iespējas savietoties
 

-

"Vienlaikus, sadrumstalotā IKT vide pati ir cēlonis vājajai institūciju un speciālistu sadarbībai. Nepastāvot datu apmaiņas sistēmām starp institūcijām un speciālistiem, tiem ir grūti nodot nepieciešamo informāciju citiem speciālistiem."

Šeit un citur – jāpapildina ar komentāru, ka problēmas sakne ir iepriekš norādītais uzstādījumu/noteikumu trūkums
 

-

"Sadrumstalota IKT vide ir sekas visumā vājajai institūciju un speciālistu sadarbībai veselības nozarē; tā atspoguļo veselības nozares sadrumstalotību un lielo iesaistīto pušu skaitu. Pārsvarā katra institūcija vai speciālists atbild par manipulācijām vai konsultācijām, ko tā veic, neorganizējot sadarbību ar citiem pacienta ārstniecībā vai aprūpē iesaistītajiem. Informācija citiem iesaistītajiem tiek nodota, sagatavojot formalizētus dokumentus (piemēram, nosūtījumus, izrakstus, izmeklējumu rezultātus). Pacientam visbiežākpašam ir jānodrošina savu medicīnisko dokumentu apkopošana un nogādāšana ārstiem."

Nepareizs secinājums. Speciālistu sadarbība ir pakārtota konkrētai medicīniskai situācijai. IKT vides sadrumstalotības iemesls ir neesošie “satiksmes noteikumi”.

 

-

"Patlaban nav iespējama visu medicīnisko datu koplietošana, un tas rada medicīnisko pakalpojumu dublēšanas risku. Ārstniecības iestādēm lielākoties nav pieejas citās ārstniecības iestādēs veikto pakalpojumu datiem. Tāpat arī ārstniecības iestāžu lokālo IS savietošana ar E-veselības sistēmu ir sistēmiska problēma. Viens no iemesliem ir tāds, ka lokālās IS ir novecojušas vai izstrādātas tā, ka savienošana ar E-veselības sistēmu ir apgrūtināta un šis process paredz papildus laika un finanšu resursus. Tāpat nav vienotu medicīnisko datu standartu, tas, savukārt, ir papildus apgrūtinājums sekmīgi attīstīt resora digitālo datu koplietošanas infrastruktūru un pakalpojumus un sadarbību ar citām Eiropas Savienības valstīm."

Problēmas sakne – nav vienotu standartu. Attiecīgi nav noteikts ar kādu standartu būs jāveic savienojums
 

-

"Tā kā pārmēru centralizētas sistēmas neveicina attīstību un inovācijas, savukārt pārlieku lielas funkcionalitātes koncentrēšana vienā sistēmā padara šīs sistēmas uzturēšanu un attīstību ārkārtīgi smagnēju un grūti uzturamu, Latvijā esošais modelis var turpināt pastāvēt un dot ieguvumus, ja vien tiks precīzi noregulēti to pārvaldīšanas, izmantošanas un savstarpējās savietojamības nosacījumi, veidojot veselības nozares IKT ekosistēmu."

 1. Bez centrālās datu uzglabāšanas izveides Ir iespējami dažādi risinājumi, kas ļauj nodrošināt datu pieejamību visiem ekosistēmas dalībniekiem. Piemēram, ir iespējams apkopot nevis pašus datus bet “atsdauces” uz to izvietošanu, tādējādi, atvieglojot centralizēto struktūru un padarot pieejamus visus tos datos, kas jau ir uzkrāti dažādās sistēmās.

2. “Satiksmes noteikumu” trūkums ir tikai viena lieta. Ļoti nozīmīgs trūkums ir tas, ka projekti tiek realizēti tikai valsts pārvaldes līmenī - tiem ir finansējums un projekta vadībā. Bet projekta veiksme ir atkarīga no visiem ekosistēmas dalībniekiem. Dati tiek vākti ārstniecības iestādēs un to sistēmās. Lai cik labi netiktu izpildīts centrālais projekts, ja dati tajā nenonāks no ĀI sistēmām, tas būs tukšs, kā luids šim. Lai  projekta realizācija būtu veiksmīga ir nepieciešams iekļaut tajā visu ķēdi no datu iegūšanas punkta līdz to uzkrāšanai un pieejamības nodrošināšanai visiem ekosistēmas dalībniekiem. Jāparedz ĀI iekļaušanu šajā projektā, kā ieviešanas nosacījumu, paredzot finansējuma avotus un mehānismus.
 

-

"Sadrumstalota IKT vide Latvijā ir galvenais ar Stratēģijas ieviešanu saistīto izaicinājumu iemesls. IKT sistēmas veselības sektorā ir sadrumstalotas gan tehnoloģiski, gan datu, gan risinājumu attīstības līmenī. Katra, gan valsts pārvaldes, gan ārstniecības iestāde ir vēsturiski izveidojusi un ne reti turpina veidot savus individuālos digitālos risinājumus, lai nodrošinātu šodienas prasībām atbilstošu datu uzglabāšanu."

Dažādu digitālo risinājumu (programmu, aplikāciju) lietošana nav problēma, bet priekšrocība, jo tirgus veicina aizvien labāku risinājumu izstrādi. Problēma ir, ka atbildīgās institūcijas nav izstrādājušas un apstiprinājušas VISĀM SISTĒMĀM obligātus “satiksmes noteikumus” – datu arhitektūras, datu apmaiņas protokoli, pieejas drošības risinājumi, u.tml. Šī iemesla dēļ katrs vāc datus dažādos formātos – mēģina kā varēdami aizpildīt regulatora neizdarīto.
 

-

Esošā situācija digitālās veselības jomā Latvijā

1. Dokumentā jānorāda, ka nav izstrādātas pamata lietas. Pirmkārt, datu uzkrāšanas arhitektūra. Esošais informācijas apjoms ir nepietiekošs un vienkāršots. Kā paraugs var kalpot, piemēram, HL7. (https://www.hl7.org). Ir arī citi paraugi. Nav arī izstrādāts klasifikatoru saraksts, kuri tiks lietoti datu krāšanai.

2. Nav izstrādāts laika grafiks, kāda funkcionalitāte un kādā termiņā kļūs obligāta, lai iegūtu tiesības kļūt par veselības pakalpojumu sniedzēju – publisku, privātu, publiski apmaksātu vai privāti apmaksātu.

 

-