Atzinums

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par vienošanos slēgšanu ar padomes vai valdes locekļiem. Ievērojot to, ka tiek noslēgts pilnvarojuma līgums, vai šādas vienošanās varētu tikt piemērotas arī padomes vai valdes locekļiem, ja attiecībā uz viņiem netiek piemērotas Darba likuma normas.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka  Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (turpmāk- Pārvaldības likums) nosaka, kas ir kapitāla daļu turētājs un kādas tām ir tiesības un pienākumi. Piemēram, Pārvaldības likuma 66.panta daļa paredz dalībnieku sapulces tiesības. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punkts uzdot kapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka valsts kapitālsabiedrībās slēdzot vienošanos ar darbinieku  par profesionālās darbības ierobežojumu, tiek veikts izvērtējums, pamatojot vienošanās objektīvo nepieciešamību un tās nosacījumus, atbilstoši informatīvā ziņojumā norādītajam secīgo darbību kopumam. Savukārt Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka "Atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksam[1] kapitālsabiedrībā jābūt ieviestai atalgojuma politikai, kuru izstrādājusi valde, izskatījusi padome un apstiprinājusi akcionāru sapulce. Kapitālsabiedrības atalgojuma politikā ir jāiekļauj nepieciešamais  regulējums vienošanās slēgšanai par profesionālās darbības ierobežojumu." Minētais būtu attiecināms uz akciju sabiedrībām, vai SIA ar padomi.
Vēršam uzmanību uz to, kapitālu daļu turētājam nav normatīvajos aktos noteiktās tiesības kapitālsabiedrības vārdā slēgt līgumus, vai veikt to pārbaudi. Kapitāla daļu turētājs var informēt kapitālsabiedrību par grozījumiem normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, lūdzam pamatot šo punktu ar attiecīgu normatīvo aktu regulējumu, kas paredz šādu kapitāla daļu turētāja pienākumu nodrošināt vienošanos slēgšanu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros var tikai informēt pašvaldības par informatīvā ziņojuma pieņemšanu, bet nevar uzņemties skaidrot tajā pieņemto kārtību.
Pārvaldības likuma 22.panta otrās daļās 7.punkts noteic, ka Koordinācijas institūcija atbilstoši kompetencei izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus. Savukārt, Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 199. punkts, noteic, ka, ja nepieciešams, skaidrojumu par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgā projekta iesniedzējs (Ministru kabineta loceklis).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt protokollēmuma 3.punktā doto uzdevumu ministrijai, paredzot, ka to veic Koordinējošā institūcija - Pārresoru koordinācijas centrs.

-

Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļa noteic, ka Ccktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no pantā minētājiem nosacījumiem.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu un norādīt, kādām ministriju padotības iestādēm būs saistošs Informatīvajā ziņojumā norādītais.

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma 3.atsaucē norādīto informāciju.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 4.lapā norādīto informāciju "Publisko kapitālsabiedrību pārvaldības jomā jāņem vērā papildus apstāklis – visas sabiedrības kā publiskā kapitāla īpašnieka intereses un ziņojuma ietvaros jāvērtē to aizsardzības mehānisma pietiekamība. Publisko kapitālsabiedrību pārvaldības jomā jāņem vērā papildus apstāklis – visas sabiedrības kā publiskā kapitāla īpašnieka intereses, un ziņojuma ietvaros jāvērtē to aizsardzības mehānisma pietiekamība.", jo atkārtojas divi vienādi teikumi.  

-