Atzinums

                 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, maksimālo mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai.
                Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.662 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu” 1.pielikumā noteiktajiem Amata un amatpersonas (darbinieka) statusa piemērojamajiem identifikācijas kodiem izriet, ka Amata statusa identifikācijas kods - Iz ir piemērojams tām amatpersonām, kurām ir amata statuss -  īpaši sarežģītu, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietu izmeklēšanā iesaistītās amatpersonas amats.
                 Ņemot vērā, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.panta divpadsmitajā daļā norādīti divi dažādi amata statusi: amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās un amatpersonas, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās. Lai varētu noteikt ieguldītajam darbam atbilstošu atlīdzību tām Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, nepieciešams papildināt 1.pielikuma tabulu “I.Amata statuss” ar jaunu amata statusa identifikācijas kodu un/vai ar jaunu amata statusu – “Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kurai noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās”, kā arī papildināt 1.pielikuma tabulu "II.Amatpersonas (darbinieka) statuss"ar jaunu personas statusa identifikācijas kodu un/vai ar jaunu personas statusu - "Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kurai ir noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās".

-

1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļas "Risinājuma apraksts": 
1) 4. punktā precizēt teikumu "Ziņas par tirgus koeficientu būs jānorāda arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.", svītrojot vārdu "tirgus", lai saskaņotu terminoloģiju, kas lietota Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 6. punktā, kas paredz iespēju amatiem, kuru pienākumu izpilde saistīta ar specifisku zināšanu, prasmju  vai iemaņu nepieciešamību,  mēnešalgas apmēra noteikšanā piemērot koeficientu līdz 1,5. 
2) 7. punktā iekļaut skaidrojumu, kāpēc atsakāmies no uzkrāšanas principa, kādi trūkumi ir šai metodei, vai naudas plūsmas princips ļaus objektīvāk atspoguļot informāciju par konkrēta mēneša atlīdzības izdevumiem, vai tie būs objektīvi salīdzināmi starp iestādēm. 
3) 9.1. apakšpunktā attiecībā uz identifikācijas kodu "1110 03 - Tirgus koeficients naudas izteiksmē" skaidrots, ka tā kā 6. pielikumā "Piemaksas, prēmijas, pabalsti, kompensācijas un citu veidu atlīdzība" norādītās ziņas AUS iekļauj summas izteiksmē, nevis procentu izteiksmē, tad skaidrības labad identifikācijas koda skaidrojumā ietverti vārdi "naudas izteiksmē"". Lūdzam precizēt vārdus "summas izteiksmē", aizstājot ar vārdiem "naudas izteiksmē (euro)", kā arī  vārdus "procentu izteiksmē",  jo tirgus koeficients nav izteikts procentu izteiksmē.

-

Svītrot 8.5.1.apakšpunktu, jo tirgus koeficients nav iekļaujams 8.5.apakšpunktā "informācija par amatpersonas (darbinieka) papildu atlīdzību", jo tā nav papildu atlīdzība. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu norma par tirgus koeficienta piemērošanu ir iekļauta III.nodaļas "Mēnešalga" 4.pantā "Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām", atbilstoši kuram amatpersonai vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai var piemērot tirgus koeficientu, nodrošinot, ka ar šo koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Tādējādi, piemērojot tirgus koeficientu, tiek aprēķināts jauns amatpersonai (darbiniekam) nosakāmās mēnešalgas apmērs, kur tirgus koeficients ir reizinātājs jaunā mēnešalgas apmēra noteikšanai (pēc analoģijas kā mēnešalgu skalā esošie koeficienti, ar kuriem reizina bāzes mēnešalgu), nevis ir papildu atlīdzība. Ievērojot minēto informācija par tirgus koeficientu ir iekļaujama 8.4. sadaļā.

-

Iekšlietu ministrija iebilst  pret  uzkrāšanas principa aizstāšanu ar naudas plūsmas principu sagatavojot 15.pielikumu.
Anotācijas 7. punktā ir minēts, ka  15. pielikumā ietvertais princips "uzkrāšanas" tiek aizstāts ar "naudas plūsmas" principu, jo tieši naudas plūsmas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem.
Saskaņā ar MK 2018.gada 13.februāra  noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība” 4.32. apakšpunktu:
“4.32. uzkrāšanas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un notikumus atzīst uzskaitē un uzrāda grāmatvedības uzskaites dokumentos un finanšu pārskatos periodā, kad tie notikuši (nevis tikai tad, kad notiek naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu saņemšana vai maksāšana)”.
Bez tam, atspoguļojot 15.pielikumā datus par atlīdzību pēc uzkrāšanas principa, dati precīzi atspoguļo aprēķināto atlīdzību noteiktajā periodā  klasifikācijas kodu griezumā un pa nodarbināto kategorijām, ko Iekšlietu ministrija izmanto, analizējot un plānojot atlīdzību nozarē.    Pieņemot un pārbaudot 15.pielikumu, iestāžu dati tiek salīdzināti ar iestāžu virsgrāmatas datiem.
Aizpildot 15.pielikumu pēc uzkrāšanas principa  Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādēs neiekļauj izveidotās gada beigās uzkrātās saistības atlīdzības jomā (neizmantotiem atvaļinājumiem un novērtēšanas prēmijai), nodalot to uzskaiti (grāmatvedības konti 70112 “Izdevumi izveidotiem uzkrājumiem par neizmantotu atvaļinājumu” un 70122” Izdevumi izveidotiem uzkrājumiem darba devēja obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”).
 Naudas plūsmas  princips atspoguļo tikai naudas samaksas faktu, pēc kura nav iespējas objektīvi salīdzināt datus ( pārejošie atvaļinājumi,  dažādi datumi  ( mēneša beigās un nākamajā mēnesī ) atlīdzības un nodokļu samaksai).
Ja ir nepieciešama informācija pēc naudas plūsmas principa, ar to var papildināt jau esošo 15.pielikumu, neizslēdzot uzkrāšanas principu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams precizēt projekta 17.4.1., 17.4.2., 18.11. apakšpunktus.
 

-

Iebilstam par informācijas sniegšanu par budžeta izdevumiem atlīdzībai atbilstoši naudas plūsmas principam. Uzskatām, ka jāsaglabā esošais  - uzkrāšanas princips, lai varētu redzēt konkrētā mēneša atlīdzību. Minētā informācija tiek izmantota datu analīzei un salīdzināšanai starp Iekšlietu ministrijas iestādēm. Pārejot uz naudas plūsmas principu, informācija nebūs salīdzināma ar iepriekšējiem gadiem, kā arī starp iestādēm, jo neatspoguļos pilnīgu informāciju par attiecīgā mēneša atlīdzību. 

-

Aizstāt 46. punktā minēto speciālo piemaksu par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu ar  piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā.

-