Atzinums

Diemžēl arī pašlaik piedāvātajā redakcijā (2.24. 1 senie meži - šo noteikumu kontekstā Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi - meža biotopi;) senie meži nav raksturoti atbilstoši mežu ekoloģijas kritērijiem un Eiropas Komisijas vadlīnijām (Guidelines for Defining, Mapping, Monitoring and Strictly Protecting EU Primary and Old-Growth Forests ( https://environment.ec.europa.eu/document/download/8abe3c97-612c-4073-95d0-3c914eca9ee9_en). Vēršam uzmanību, ka aizsardzības statuss pats par sevi nekādi neraksturo meža vecumu un dabiskuma pakāpi (piemēram aizsargājamo ainavu apvidos ir arī daudz jaunaudžu), turklāt noteikumu projekta 1.33. punktā ietvertais 9.3. punkts jau runā par īpaši aizsrgājamām dabas teritorijām (9.3. Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi un dabas pieminekļi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;), savukārt punkts "9.1. pirmatnēji meži un citas mežiem vai kokiem klātas teritorijas, kas atbilst pirmatnējo mežu nosacījumiem, un senie meži;" runā par attiecīgas ekoloģiskās kvalitātes mežiem.

Līdz ar to atbilstoši mežu ekoloģijai un Eiropas Komisijas vadlīnijām veco mežu (“seno mežu”,  Old-Growth Forests) definīcijā  ietverami Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopi.

-