Atzinums

Aglomerācija šo noteikumu 31.¹ punkta izpratnē nosakāma ne tikai apdzīvoto vietu robežās, bet arī to robežās esošām citas pašvaldības atsevišķām teritorijas daļām, savukārt  31.² un 31.³ punkti attiecas uz vietējās pašvaldības noteikto teritoriju. Šī brīža noteikumu projektā nav minēts, ka no blakus esošām aglomerācijām (ko katra pašvaldība nosaka ar savu lēmumu, piem., Mārupe nov., Ķekavas nov., u.c.), notekūdeņi tiek novadīti uz lielāku aglomerāciju (Rīga), veidojot kopēju aglomerāciju. Pienākums nodrošināt informācijas sniegšanu šādos gadījumos ir prioritāri svarīgs, lai nodrošinātu šādu centralizēto kanalizācijas sistēmu savstarpējās ietekmes izvērtēšanu, kā arī savlaicīgu, pārdomātu un ilgtspējīgu centralizēto kanalizācijas sistēmu attīstības plānošanu.

Nepieciešams:
1) precizēt mehānismu kā tiek noteikta kopējā aglomerācija;
2) papildināt grozījumu projektu, ka pašvaldībām, kuras novada notekūdeņus no savas noteiktās aglomerācijas uz citu aglomerāciju, veidojot kopēju aglomerāciju, vienlaicīgi ar informācijas sniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ir pienākums sniegt informāciju par piesārņojuma emisijām notekūdeņos un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu tai pašvaldībai uz kuru tā novada notekūdeņus;
3) papildināt grozījumu projektu, ka kopējas aglomerācijas gadījumā, līdz katra gada 1.februārim pašvaldības ikgadēji sniedz informāciju citai pašvaldībai - par iedzīvotāju skaitu, kas konkrēti pieslēgti pie centralizētās kanalizācijas tīkliem no kuriem notekūdeņus saņem citas pašvaldības aglomerācija, kā arī informāciju par ražošanas objektiem (to novadīto notekūdeņu daudzumiem, piesārņojošām vielām kādas tiek/ var tikt novadītas).

-

Nepieciešams precizēt novadāmo 1 miljona m3 kritērija oficiālo atskaites informāciju, jo šī brīža redakcijā nav skaidrs vai tas ir faktiski novadītais notekūdeņu apjoms kādā laika posmā, vai konkrētajā A vai B kategorijas atļaujā minētais novadāmais notekūdeņu daudzums.
Atļaujās iekļautais novadāmais notekūdeņu daudzums ir atbilstošs notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskajā risinājuma paredzētajam maksimālajam notekūdeņu apjomam, līdz ar to šo daudzumu nav iespējams pārskatīt bez notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskas pārbūves, līdz ar to arī iespējami samazinot to iespējamo attīrīšanas efektivitāti netipiski lielu notekūdeņu plūsmu gadījumā. Atbilstoši šī brīža statistikai par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lielākā daļa no iekārtām darbojas ar būtiski mazāku notekūdeņu plūsmu nekā tā ir bijusi paredzēta notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju izstrādes laikā, līdz ar to faktiski apkārtējā novadāmais attīrītu notekūdeņu daudzums ir mazāks nekā piesārņojošās darbības atļaujās minētais, tādējādi iespējamie vides piesārņojuma riski ir mazāki.
 

līdz 2025. gada 30. jūnijam - operatori, kuri saskaņā ar atļaujas nosacījumiem atskaitās par prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijām virszemes ūdeņos vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatos, vai kuru novadītais notekūdeņu apjoms kādā no pēdējiem pieciem gadiem ir bijis vienāds vai pārsniedzis 1 miljonu m3 gadā vai iepriekšējā gadā ir bijis vienāds vai pārsniedzis 1 miljonu m3 gadā.


Atbilstoši precizējumi nepieciešami arī 6.pielikumā

Dažādu produktu ražošanas procesi var mainīties, kā arī attiecīgajās ražotnēs iespējama jauna produktu ražošana, kas var ietvert prioritāro un bīstamo vielu izmantošanu. Līdz ar to ražošanas uzņēmumam, atbilstoši normatīvajam regulējumam, būtu nepieciešams pārskatīt piesārņojošās darbības atļauju, kurā tiktu fiksēta attiecīgo vielu izmantošana un iespējamā novadīšana centralizētās kanalizācijas sistēmās (CKS). Apstiprinot piesārņojošās darbības atļauju, dienests atļauj attiecīgu notekūdeņu novadīšanu CKS, ievērojot attiecīgās monitoringa prasības, tomēr CKS operators ne vienmēr iegūs informāciju par attiecīgām izmaiņām, ne tikai neapzinātas ražošanas uzņēmuma darbības, bet arī iespējami apzinātas informācijas nesniegšanas gadījumā. Tādējādi centralizētā kanalizācijas sistēmā var tikt novadīti notekūdeņi ar prioritārām un bīstamām vielām, kuru tālāka novadīšana vidē ir saistāma ar izmaiņām ražošanas procesos nevis CKS darbībā. Lai uzlabotu CKS operatora iespējas reaģēt uz šādām izmaiņām, nepieciešama papildu informācijas apmaiņa starp CKS operatoru un dienestu.

Grozījumu projekts paredz regulāru aglomerācijas robežu pārskatīšanu, sākotnēji Ūdenssaimniecības uzņēmumiem ir nepieciešams saņemt no VARAM vienotu aglomerācijas robežu noteikšanas metodiku, kā tas bija pirms 2014.-2020.gada plānošanas perioda. Ja, saskaņā ar MK noteikumu Nr.34 grozījumu projekta 31.². punktu vietējai pašvaldībai līdz 2023.gada 31.decembrim ir jāizvērtē esošo aglomerāciju robežas, tad šādai metodikai būtu jābūt pieejamai vismaz 6 mēnešu iepriekš t.i. vismaz 2023.gada 1.jūlijā.
 

-

Lūdzam precizēt kā ir plānots piemērot aglomerāciju robežas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju sadalei un sasniedzamo kritēriju izvērtēšanai:
1) vai tiks piemērotas attiecīgās robežas, kas tiks izmainītas līdz 2023.gada 31.decembrim?
2) vai tiks piemērotas aglomerāciju robežas, kas noteiktas pirms attiecīgā plānošanas perioda?

-

Lūdzam paskaidrot kā aglomerācijas robežu pamatošanā ir iespējams izmantot un ir jāizmanto 31.2_3. punktā minētā informācija par aglomerācijas iedzīvotāju izmantotām decentralizētās kanalizācijas sistēmām pēc datiem no reģistra, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu

-

Biedrības ieskatā rūpnieciski ražotām iekārtām un hermētiski noslēgtām krājtvertnēm būtu jābūt kā vienīgajiem pieļaujamajiem decentralizētiem kanalizācijas sistēmu risinājumiem, jo tie, pareizas ekspluatācijas gadījumā, nodrošina salīdzinoši augstu notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti. Līdz ar to biedrība lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iniciēt izmaiņas Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"" un attiecīgajā saistītajā regulējumā, lai noteiktu ierobežojums jaunu septiķu izbūvei un izmantošanai aglomerāciju, it īpaši blīvi apdzīvotu vietu, teritorijās.

-

Piedāvātajā grozījumu projekta redakcijā, tiek saglabāts princips, ka Operators ir atbildīgs par visdažādākās informācijas, tajā skaitā par prioritāro un bīstamo vielu iespējamo novadīšanu centralizētās kanalizācijas sistēmās, apkopošanu un precizitāti, savukārt citiem operatoriem, kas notekūdeņus novada CKS, nav definēti principi, kas tiek piemēroti par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu. Līdz ar to iespējami rodas situācijas, kad vidē tiek novadītas prioritāras un bīstamas vielas, kuru avots nav deklarējis šādu vielu klātbūtni no ražošanas procesa novadāmajos notekūdeņos, visa atbildība, tajā skaitā kriminālatbildība, par piesārņojuma gadījumu ir operatoram, bet faktiskā piesārņotāja atbildība ir fiksēta tikai savstarpējās līgumattiecībās, kur visbiežāk rezultējas tikai naudas sodos.

Biedrība lūdz normatīvā regulējuma izstrādātājus rast nacionāla mēroga risinājumus atbildību līdzsvarošanai piesārņojuma gadījumos, lai pilnvērtīgi tiktu īstenots princips “piesārņotājs maksā” tā visplašākā interpretācijā, iekļaujot kriminālatbildību par vides piesārņojumu arī citiem operatoriem, kas novada notekūdeņus CKS, būtisku piesārņojuma gadījumos.

Iespējamie risinājumi visticamāk ir ārpus konkrētā grozījumu projekta tvēruma, bet steidzīgi nepieciešami, lai radītu godīgus apstākļus vides aizsardzības prasību ievērošanā.

-