Atzinums

Vēršam uzmanību, ka nav novērsta pretruna starp Ministru kabineta noteikumu projekta 44. punktu, kur noteikts: “Šī nodaļa un šo noteikumu 4. pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.” ar Ministru kabineta noteikumu projekta 4. pielikumā norādīto informāciju, ka Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanu “(aizpilda, ja projekts gūst neto ienākumus vai MK noteikumi par SAM ieviešanu paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (IIA))”. 
 

-

Joprojām uzskatām, ka esošā Ministru kabineta protokollēmuma redakcija uzliek  nesamērīgu administratīvo slogu visām ES fondu ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm, jo īpaši tāpēc, ka Finanšu ministrija nav papildinājusi pēc būtības ne anotāciju, ne izziņā ir sniegtas atbildes uz IZM 16.05.2023 iebildumā norādīto. Vēršam uzmanību, ka no IZM atbildībā esošajiem 36 specifiskajiem atbalsta mērķiem un pasākumiem (neskaitot kārtas), ierobežota atlase plānota vismaz 25 specifisko atbalsta mērķu un pasākumu gadījumos un nevienā no IZM atbildībā esošajiem  specifiskajiem atbalsta mērķiem nebija plānoti tādi projekti, kas radītu neto ienākumus un līdz ar to - kam būtu jāveic izmaksu efektivitātes novērtējums. Taču šobrīd pat gadījumos, ja izmaksu un ieguvumu analīzes neveikšana tiek pamatota anotācijā, tas radīs papildus slogu atbildīgajai iestādei gan pamatojuma sagatavošanā, gan var radīt riskus saskaņošanas procesā, saskaņošanas procesu pagarinot, tā kā nav definēti skaidri kritēriji, pēc kuriem Finanšu ministrija kā vadošā iestāde pamatojumus neveikt izmaksu un ieguvumu analīzi vērtēs. 
Esošajā situācijā IZM rosina Finanšu ministriju organizēt diskusiju par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē vai virzīt jautājuma izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē, kur aicina Finanšu ministriju sniegt atbildes uz jautājumiem pēc būtības, kurus gan IZM, gan Valsts kanceleja ir norādījusi savos iebildumos un Labklājības ministrija savā priekšlikumā, tai skaitā:
1) Skaidrot, kādā veidā izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana nodrošina ES fondu projektu kvalitāti, jo īpaši ievērojot, ka šāds pienākums tiek noteikts ierobežotas projektu iesniegumu atlases gadījumā, kas bieži vien ir sistēmiski projekti (t.sk., visos ierobežotas projektu iesniegumu atlases gadījumos - ar definētu finansējumu saņēmēju un atbalstāmajām darbībām);
2) Skaidrot, kad būs pieejamas un precīzi kāds metodoloģiskais atbalsts izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai būs pieejams visām iesaistītajām pusēm, īpaši projektu iesniedzējiem;
3) Sniegt konkrētas norādes par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā  minētajiem gadījumiem, kad atbildīgā iestāde izmaksu un ieguvumu analīzi var nepiemērot (konkrētus kritērijus, pēc kā tas tiks vērtēts);
4) Sniegt plašāku informāciju par Ministru kabineta noteikumu anotācijā minēto Lietuvas labās prakses piemēru, tādējādi veicinot iesaistīto pušu izpratni par izmaksu un ieguvumu veikšanu kā labāko un lietderīgāko risinājumu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu ieviešanas intensificēšanas ietvaros;
5) Skaidrot, kā tiks vērtēta projektu iesniedzēju sagatavotā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumā noteiktajam, tai skaitā, vai ir jāparedz vērtēšanas kritēriji izmaksu un ieguvumu analīzes vērtēšanai, kā noteikts Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodikā 2021.–2027.gadam. Ja par veikto izmaksu un ieguvumu analīzi ir jāparedz vērtēšanas kritēriji, tad kāda rīcība tiek sagaidīta ar tiem kritēriju komplektiem, kas jau ir saskaņoti attiecīgā apakškomitejā, bet Ministru kabineta noteikumi par attiecīgo specifisko atbalsta mērķi vēl ir saskaņošanas procesā.
6) Skaidrot, kādā veidā Centrālā un finanšu līgumu aģentūra nodrošinās projektu iesniedzēju kapacitātes palielināšanu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai, ievērojot jau iepriekš iebildumos izteiktā bažas par projektu iesniedzēju kompetenci un kapacitāti šādu novērtējumu veikšanai;
7) Ievērojot, Finanšu ministrijas 01.06.2023 Ministru komitejā prezentētās Eiropas Savienības fondu aktualitātes, kur tai skaitā pie turpmākās rīcības ir norādīts “jēgpilns ietekmes novērtējums jaunām investīciju programmām pirms MK lēmuma, t.sk., IKP kontekstā”, lūdzam skaidrot, vai šāds novērtējums ir veicams papildus izmaksu un ieguvumu analīzei, kurš šādu novērtējumu veiks, vai arī šāds novērtējums aizstāj izmaksu un ieguvumu analīzi.

-

Lai novērstu interpretāciju par atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes atbildības jomu attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādi, kas noteikti Ministru kabineta protokollēmuma 3. punktā, atkārtoti aicinām papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar šobrīd anotācijā ietverto pienākumu sadarbības iestādei sniegt metodoloģisko atbalstu un izstrādāt specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām pielāgotu izmaksu un ieguvumu analīzes veidni.

-

Aicinām Ministru kabineta protokollēmumā norādīt, ka veicama ir nevis izmaksu un ieguvumu analīze, bet izvērtējums, kas atbilst tam, kā to Finanšu ministrija skaidro izziņā, atbildot uz Izglītības un zinātnes ministrijas 16.05.2023 iebildumu - ir nosakāma “atbilstošākā izvērtējuma veikšanas kārtība”.
Atkārtoti norādām, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir konkrēta investīciju novērtēšanas metode un esošā Ministru kabineta protokollēmuma redakcija paredz veikt tieši izmaksu un ieguvumu analīzi nevis atbilstošāko izvērtējumu (piemēram, vienkāršoto izmaksu un ieguvumu metodi vai izmaksu efektivitātes novērtējums, vai alternatīvu analīze, vai citu atbilstošu novērtējuma metodi).
 

-