Atzinums

Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk – LĢĀA) par tiesību akta projektu “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.-2027.gadam” (25-TA-616) (turpmāk – Plāna projekts) sniedz sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
Par skrīningiem un datu ievadi e-veselībā vai citur
22.lpp. “(..) Vienlaikus plānots ieviest bērnu sirds un asinsvadu skrīningu, agrīnās attīstības skrīningu, kā arī pubertātes traucējumu agrīnu atpazīšanu ar mērķi samazināt onkoloģisku procesu novēlotas diagnostikas gadījumu skaitu. Tāpat, lai nodrošinātu bērnu augšanas traucējumu un svara dinamikas noviržu agrīnu diagnostiku, plānots integrēt profilaktiskās aprūpes datus,  tai skaitā bērna augšanas līknes bērniem vecumā līdz 18 gadiem e-veselības sistēmā, (..)” un uzdevumi 2.1.1. un 2.1.2. punktos.
LĢĀA atbalsta priekšlikumu pārskatīt esošās ģimenes ārsta praksē veicamās bērnu profilaktiskās apskates un attiecīgi nodrošināt agrīnu atbalstu situācijās, kad identificēti attīstības nepietiekamības riski bērnam. Tomēr uzsvars ir uz rīcību, kad ir identificēti riski, nevis visiem bērniem. LĢĀA ir ilgstoši un vairākkārt iebildusi pret visu bērnu skrīnēšanu un datu vadīšanu kādās elektroniskās sistēmās. LĢĀA stingri iebilst visu bērnu profilaktisko apskašu datu vadīšanai kādā jaunā elektroniskā sistēmā, kura nav nedz izstrādāt, nedz pilotēta, turklāt nav mērķtiecīga resursu tērēšana primārās veselības aprūpes cilvēkresursu trūkuma apstākļos (nav resursu datu vadīšanai) un apstākļos, kad finansējums ģimenes ārstu prakšu digitalizācijai 2025. gadam netika piešķirts, kaut ir Ministru kabineta apstiprinātā Primārās veselības aprūpes stiprināšanas plānā paredzēts no 2025. gada. Jāņem vērā, ka katras jaunas funkcionalitātes izveide prasa finanšu ieguldījumus arī no komercprogrammu, kuras lieto ģimenes ārsti, izstrādātājiem – attiecīgi izmaksas tiks iekļautas cenu palielinājumā. Ņemot vērā to, ka tuvāko gadu laikā valsts budžeta fiskālā telpa ir negatīva, nevar plānot jaunus pasākumus, pirms nav atrasts finansējums.
Attiecīgi LĢĀA stingri iebilst Plāna projekta uzdevumiem, kuros plānota bērnu profilaktisko apskašu datu vadīšana elektroniskās sistēmās, iepriekš neatrisinot jautājumu par tikai to pacientu grupu un noteiktu kritiski nepieciešamo datu nodošanu tiem, kuriem dati ir nepieciešami pacienta aprūpē, un par papildus resursiem, kuri ir nepieciešami papildus darbu veikšanai un izmaksu segšanai. Iebildums attiecas uz plānoto uzdevumu uzsākt agrīnās attīstības skrīninga programmu bērniem līdz 6 gadiem BAASIK un integrēt profilaktiskās aprūpes datus bērniem vecumā līdz 18 gadiem, tai skaitā bērna augšanas līknes - e-veselības sistēmā.
LĢĀA aicina ņemt vērā, ka skrīngu paplašināšana palielina ģimenes ārstu prakšu darba apjomu gan to veikšanai, gan uzskaitei (birokrātijai), attiecīgi ir jāparedz, vai valstij ir resursi sagaidāmo izmaksu segšanai un arī uz kādu līdzšim veikto darbu rēķina (tos samazinot) to varētu veikt, lai nodarbināto slodze nepalielinātos.
Par uzdevumiem 2.1. un 3.1.1.punktā
Ģimenes ārsta praksē veicamās bērnu profilaktiskās apskatēs nodrošināt:
 1) ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.); ģimenes dislipidēmijas gadījumā – pirmās pakāpes radinieku (māsas/brāļi) reverso skrīningu;
2) 12 novadījumu EKG veikšanu bērniem (6-7 g.v.), lai atpazītu dzīvībai bīstamos sirds ritma traucējumus: garā QT sindroms, blokādes, WPW sindroms, Brugada sindroms u.c.
Priekšlikums analīzes veikt riska grupām un saslimšanas agrīnu pazīmju gadījumā  - LĢĀA aicina pāskatīt. Pirms EKG skrīniga ieviešanas nepieciešma plašāka diskusija.
3) pubertātes traucējumu agrīnu atpazīšanu, lai samazinātu onkoloģisku procesu novēlotas diagnostikas gadījumu skaitu (sekundāro dzimumpazīmju izvērtēšana pēc Tannera skalas reizi gadā katram bērnam neatkarīgi no vecuma)
LĢĀA vērš uzmanību uz to, ka dzimumorgānu izvērtēšana pusaudžu vecumā ir sensitīvs jautājums, tāpēc prasīt to reizi gadā neatkarīgi no tā, kad iepriekšējo reizi veikts un neņemot vērā bērna viedokli, būtu pārāk bieži un varētu atturēt pusaudžus no ārsta apmeklējuma kopumā.
Aicinām pārskatīt teikumu 20.lpp.: “Bērniem vecumā no 3 līdz 24 mēnešiem ģimenes ārsta praksē tiek veikta redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes.”, jo daļa no minētā netiek veikta ģimenes ārstu praksēs.
Lūdzam skaidrot, kas ar to ir domāts: “1.3.2. Paaugstināt vecāku veselībpratību jautājumos par izplatītākajām akūtajām slimībām bērniem. Samazinās ambulatoro pacientu nepamatotu apmeklējumu skaits un pārslodze stacionāru neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās, nodrošinot bērnu vecākiem publiski pieejamu informāciju par rīcību gadījumā, kad bērns ir akūti saslimis. (..) Izveidots sadarbības modelis ar ģimenes ārstu, kas nodrošina jauno vecāku izglītošanu par slimību profilaksi un rīcību akūto slimību gadījumos.”
LĢĀA aicina pārstrādāt Plāna projektu atbilstoši reālajām valsts budžeta iespējām tuvāko 3 gadu laikā un ņemot vērā reālo situāciju ar cilvēkresursiem, viņu darba pienākumiem un darba apjomu.
 

-