Atzinums

Aicinām noteikumu grozījumos ietvert grozījumu noteikumu 46. punktā:
"46. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja".
Izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus šāds regulējums jau tiek ietverts. Tomēr, ņemot vērā, ka uz aizsargājamiem kokiem (dižkokiem) lielākoties ir attiecināmi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, grozījumi noteikumu 46.punktā ir ļoti nepieciešami, lai sabalansētu dabas aizsardzības, sociālās un ekonomiskās intereses, jo tieši dižkokus visvairāk skar valsts un pašvaldību tautsaimniecības un ekonomiskās attīstības ieceres, bet šobrīd vienīgā iespēja koka nociršanai ir tā bīstamība un pat nav dotas iespējas sabalansēti izvērtēt konkrētā dižkoka saglabāšanas būtiskumu ar citām sabiedrībai būtiskām vajadzībām.


 

46. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos: 46.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras u.c.); 46.2. koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem; 46.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.