Atzinums

Iebildums.
Likumprojekts paredz iekļaut likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un pazīmes valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, pēc kurām piemērojami nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi vai atbrīvojumi. Minētos Ministru kabineta noteikumus Ministru kabinets izdos līdz 2024.gada 31.decembrim. Savukārt, pienākums piemērot nodokļa atbrīvojumus saskaņā ar šiem noteikumiem pašvaldībām noteikts no 2024.gada 1.jūlija.
Priekšlikums.
Ierosinām saskaņot Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu ar termiņu, no kura pašvaldībām šie noteikumi jāpiemēro.
 

-

Jāsaglabā tiesības pašvaldībām pašām lemt par atvieglojumu piešķiršanu un atvieglojuma likmes apmēru, ievērojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.1 pantā noteiktos nodokļa atvieglojumu noteikšanas principus, kas ietver gan objektīva grupējuma principu, gan efektivitātes un atbildīgas budžeta plānošanas principus.
Atvieglojumu obligāta noteikšana radīs NĪN ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetos.
 

-

Likumprojekts papildus paredz ieviest jaunu likumā noteikto atvieglojumu - valsts aizsargājamam nekustamajam kultūras piemineklim (arī zemei tā uzturēšanai)  - 25, 50, 70 vai 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Izvērtējot likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.pantā noteiktos atvieglojumus, secināms, ka tie attiecināmi tikai uz sociāli mazaizsargāto personu grupām: daudzbērnu ģimenes, politiski represētās personas, trūcīgas, maznodrošinātas personas. Personu grupa – nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem  - neatbilst sociāli mazaizsargātu personu grupas statusam. Uzskatām, ka papildus jauna likumā noteikta atvieglojuma ieviešana valsts aizsargājamam nekustamajam kultūras piemineklim (arī zemei tā uzturēšanai), neatbilst likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.pantā ietvertā tiesiskā regulējuma jēgai un mērķim, kas ir nodokļu maksājumu sloga mazināšana mazāk maksātspējīgām personu grupām (mazaizsargāto personu grupām).

Priekšlikums.
Spēkā esošais vispārējais tiesiskais regulējums, kas paredz pašvaldībām tiesības noteikt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, ir pilnībā pietiekošs, lai nepieciešamības gadījumā, izvērtējot esošo situāciju, pašvaldība lemtu par atvieglojuma piešķiršanu nodokļa maksātājiem par tam piederošu, tiesiskajā valdījumā vai lietošanā esošu valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (arī zemi tā uzturēšanai). Pašvaldības ieskatā nav nepieciešams likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.pantu papildināt ar 2.1 daļu piedāvātajā redakcijā.

-

Iebildumi:
1) Likumprojektā ir paredzēts, ka minimālais nodokļa atvieglojuma procents, kas tiek piemērots valsts aizsargājamajam nekustamajam kultūras piemineklim, ir 25%.
Jāņem vērā, ka valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis var būt slikti uzturēts, tai skaitā vidi degradējošs, sagruvis vai cilvēku drošību apdraudošs.
Līdz ar to, līdzīgi kā tas ir noteikts likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 2.3 daļā attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu piemērošanu, arī likuma 5.pants jāpapildina ar nosacījumu, ka nodokļa atvieglojumi šajā gadījumā netiek piemēroti.
2) Ir paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā, attiecīgi arī tiesību norma par atvieglojuma piemērošanu valsts aizsargājamajam nekustamajam kultūras piemineklim.
Tā kā nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads, tad atvieglojumi arī tiek piemēroti pilnam gadam. Turklāt ir paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi par atvieglojuma piemērošanas kārtību tiek izdoti tikai līdz 2024.gada 31.decembrim.
Ņemot vērā minēto, ir jāparedz, ka nodokļa atvieglojums tiek piemērots no 2025.gada 1.janvāra, papildinot likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu:
“Šā likuma 5.panta 2.1 daļa stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.”

Priekšlikums:
Ņemot vērā, ka dati par valsts aizsargājamajiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem ir pieejami kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā “Mantojums” (https://mantojums.lv/cultural-objects), lai atvieglotu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, lūdzam izvērtēt iespēju noteikt nekustamā īpašuma un personas atbilstību noteiktajiem kritērijiem ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību un nodot šo informāciju pašvaldībai, ielasot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas lietojumprogrammā (līdzīgi kā tas tiek darīts ar daudzbērnu ģimenēm).
Likuma 5.pants ir jāpapildina ar attiecīgu regulējumu
 

-

Lūdzam iepazīties ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedokli: 

Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – RVP) ir iepazinusies ar Likumprojektu un vērš uzmanību uz turpmāk minētajiem apstākļiem.

[1] Likumprojektā un tā anotācijā nav skaidri noformulēts tā pieņemšanas leģitīmais mērķis. Tāpat nav analizēts šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums (proti, ka NĪN atbrīvojumi ir noteikti likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, bet NĪN atvieglojumus kultūras pieminekļiem, kas, piemēram, ir dzīvojamās ēkas vai tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos) un vērtēta tā problemātika vai trūkumi, lai saprastu, kādēļ šobrīd funkcionējošā sistēma būtu jāmaina. Vienlaikus, informējam, ka RVP rīcībā nav informācija par to, ka šī brīža regulējums nesasniedz kādu noteiktu NĪN maksātāju kategoriju, kam atbalsts par kultūras pieminekļiem būtu pēc būtības nepieciešams, vai sasniedz tādu NĪN maksātāju kategoriju, kurai par kultūras pieminekļiem nepienāktos atvieglojumi vai atbrīvojums no NĪN.

[2] Ar Likumprojektu faktiski tiks mainīta šobrīd pastāvošā sistēma NĪN atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanai kultūras pieminekļiem, kuras administrēšanai nepieciešamās programmatūras nodrošināšanai pašvaldības ir veikušas būtiskus finanšu ieguldījumus. Likumprojekta anotācijā nav izvērtēts, vai nepieciešamie ieguldījumi jaunas NĪN atbrīvojumu un atvieglojumu sistēmas izveidē būs samērīgi ar plānotajiem rezultātiem. Vienlaikus būtu nepieciešams saprast, kā ar Likumprojektu ieviestā jaunā sistēma ietekmēs pašvaldību budžetus.

[3] Ņemot vērā, ka gan valsts nozīmes, gan vietējās nozīmes kultūras pieminekļu atbalsta, kas tiek īstenots ar NĪN atbrīvojuma vai atvieglojumu starpniecību, finansiālais slogs gulstas tieši uz pašvaldību budžetiem, būtu svarīgi domāt par minētā sloga sabalansēšanu, ieviešot arī valsts atbalsta mehānismus.

[4] Lai radītu tiesisko noteiktību Likumprojektā vai tā anotācijā jāprecizē informācija par to, kura būs atbildīgā iestāde valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu (arī zemei to uzturēšanai) vērtēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un pazīmēm.

[5] Ar Likumprojekta ceturto punktu Ministru kabinetam uzlikts pienākums līdz 2024.gada 31.decembrim noteikt kritērijus un pazīmes valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem (arī zemei to uzturēšanai), pēc kurām piemērojams NĪN atvieglojums un nosakāms tā apmērs. Jāuzsver, ka ar Likumprojektu tiek mainīts šobrīd pastāvošais regulējums, līdz ar to minētā regulējuma ieviešana praksē prasīs gan resursus, gan laiku atbilstošai programmatūras piemērošanai. Tādējādi atbildīgajām institūcijām jāparedz pietiekams laiks un resursi (no Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas brīža), Likumprojekta un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu ieviešanai.

[6] Lai nodrošinātu efektīvu un praksē funkcionējošu NĪN administrēšanas procesu, RVP savlaicīgi vērš uzmanību uz šādiem problēmjautājumiem, kas jārisina Ministru kabineta noteikumos:
[6.1] Nepieciešams izveidot vienotu kārtību, kādā piemērojami NĪN atbrīvojumi un atvieglojumi visiem valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem un zemei to uzturēšanai (gan valsts nozīmes, gan vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem), t.i., lai būtu vienoti nosacījumi attiecībā uz atvieglojuma/atbrīvojuma piešķiršanas sākuma datumu, automatizētu informācijas nodošanu pašvaldībām u.c.
[6.2] NĪN taksācijas periods ir kalendārais gads un NĪN aprēķina no objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Lai nodrošinātu racionālu resursu izmantojumu un vienlaikus efektīvu NĪN administrēšanas sistēmu attiecībā uz kultūras pieminekļiem, kuras ietvaros pašvaldībām nebūtu jāveic NĪN pārrēķini taksācijas gada laikā, Ministru kabinetam būtu jānosaka, ka NĪN atbrīvojumi un atvieglojumi piešķirami pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī un nav piemērojami par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
[6.3] Lai mazinātu birokrātiju un manuālu datu nodošanu starp iestādēm, Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, ka informācijas apmaiņa starp atbildīgo iestādi un pašvaldībām notiek automātiski, savietojot strukturētu datu laukos pieejamo informāciju starp informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu izsekojamu atbildību starp visām iesaistītajām institūcijām, pašvaldības piešķirtu NĪN atbrīvojumu vai atvieglojumu par valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, uz atbildīgās iestādes informācijas sistēmā veiktas atzīmes pamata. Vēršam uzmanību, ka šobrīd Mantojums.lv nepiedāvā šādu funkciju, tāpat nav noteikti konkrēti termiņi, kad minētajā portālā jābūt pieejamiem atzinumiem par konkrētu īpašumu atbilstību atbrīvojumu vai atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.
[6.4] Nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā nosakāma valsts aizsargājamam kultūras piemineklim nepieciešamā zemes platība un jānosaka par to atbildīgā iestāde, vienlaikus minētos datus iekļaujot automātiski nododamo datu kopās (skatīt [6.3]). Ņemot vērā, ka šobrīd RVP nepiešķir NĪN atvieglojumus zemei, uz kuras atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis (ēka), RVP šādu datu nav. Norādāms, ka iepriekš minētā informācija nav atrodama arī Mantojums.lv.



 

-

Lai novērstu tiesību normas interpretācijas iespējas, lūdzam noteikt konkrētus objektus, kuriem piešķirams atbrīvojums, jo izņēmumu loks (dzīvojamās mājas un saimnieciskajā darbībā izmantojamie objekti) ir ļoti plašs.
Papildus jāņem vērā, ka ēkas (bez piekritīgas zemes platības), kas teorētiski varētu atbilst valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu statusam jau šobrīd ir neapliekamas, pamatojoties uz citiem 1.panta otrās daļas punktiem (piemēram, muzeji, bibliotēkas, izglītības un ārstniecības iestāžu ēkas, ēkas, ko izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes utml.).
 

-

Ja tiek ņemts vērā iebildums par 2.¹ daļas izslēgšanu, izslēgt vārdus un ciparus “un 5.panta 2.1 daļā”.

Priekšlikums:
Lai nodrošinātu pietiekošu termiņu objektu izvērtēšanai par NĪN piemērošanu vai atbrīvojumu no NĪN, piedāvājam noteikt termiņu līdz 2024.gada 1.decembrim.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju saīsināt Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu. Jāņem vērā, ka atvieglojumi valsts aizsargājamajiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem šobrīd ir paredzēti arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Līdz ar to, lai izvērtētu šo atvieglojumu saglabāšanu, izslēgšanu vai nosacījumu precizēšanu saistošajos noteikumus, ir jābūt pilnīgai informācijai par likumā paredzētā nodokļa atvieglojuma piešķiršanas kārtību.

-