Atzinums

Uzturam izziņas 16. punktā ietverto iebildumu un, ja nepieciešams, varam šo jautājumu pārrunāt un izskaidrot sanāksmē. Norādām, ka lielākā daļa no izziņā minētā faktiski varētu tikt attiecināts uz Eiropas Savienības direktīvu un dalībvalstīm adresētu lēmumu. Atkārtoti norādām, ka direktīvas un dalībvalstīm adresāti lēmumi nav tieši piemērojami attiecībā uz privātpersonām. 
 

-

Lūdzam pārskatīt likumprojektu un tā anotāciju, ņemot vērā, ka 1.1. apakšsadaļā norādīts uz to, ka, lai "nodalītu dažādu jomu tiesību normas, likums "Par piesārņojumu" tiek pilnībā pārstrādāts, izdalot atsevišķas jomas un izstrādājot  jaunus likumprojektus - Piesārņojošo darbību likums, Gaisa kvalitātes nodrošināšanas likums". Savukārt pārejas noteikumu 1. punkts, kas paredzēja likuma “Par piesārņojumu” atzīšanu par spēku zaudējušu, tiek izslēgts. Tāpat arī izziņā norādīts uz to, ka likums "Par piesārņojumu" paliks spēkā, lai arī anotācijā paralēli skaidrots, ka ar likumprojekta spēkā stāšanos likums "Par piesārņojumu" tomēr zaudēs spēku.
Attiecīgi lūdzam pārskatīt anotācijas skaidrojumus, no kuriem saprotams, ka spēkā esošais likums tiks aizstāts ar jaunu. Lūdzam nodrošināt likumprojekta atbilstību gan Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktā noteiktajai prasībai normatīvā akta projektā neietvert normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Vienlaikus ja likums "Par piesārņojumu" nezaudē spēku, lūdzam izvērtēt pārejas noteikumu 2. punktu, tā skaidrojumus anotācijā un ar tiem saistītos pilnvarojumus Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši skaidrojumiem, pārejas noteikumu 2. punktā noteiktais pienākumus Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim grozīt konkrētus Ministru kabineta noteikumus un izpildīt konkrētus pilnvarojumus, saistīts ar atsevišķu likuma "Par piesārņojumu" vienību pārņemšanu tajos.

 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 2020. gada 1. oktobra Valsts sekretāru sanāksmē lemto (prot. Nr. 39, 31. §), lai nodrošinātu Latvijas Republikas rīcības saskaņotību, turpmāk Eiropas Komisijai tiks iesniegti tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi (anotācijas), kur atspoguļota attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta ieviešana nacionālajā normatīvajā aktā. Lai nodrošinātu iespējami precīzas informācijas iesniegšanu Eiropas Komisijai, tiesību aktu projektu anotāciju 5.4. sadaļas 1. tabulai jābūt aizpildītai korekti un precīzi. 
Ievērojot minēto, lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, nepieciešamības gadījumā papildinot (precizējot) likumprojektu, un nodrošināt precīzu, pilnīgu likumprojekta atbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem izvērtējumu un atspoguļojumu. Vēršam uzmanību, ka, piemēram:
1) arī likumprojekta 14. panta otrā daļa ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu, bet, piemēram, izpildot no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1785, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, (turpmāk - Direktīva 2024/1785) 4. panta 1. punkta izrietošos pienākumus, tiek pārņemtas, izpildītas arī šīs prasības, kas nav atspoguļotas 1. tabulā;
2) skaidrojot Direktīvas 2024/1785 1. panta 49. punktā paredzētās rīcības brīvību izmantošanu, norāda ne tikai, kā izmantota tiesību normā paredzētā rīcības brīvība, bet arī kādēļ ir vai nav izmantota rīcības brīvība (pamatojums). Tāpat, piemēram, 1. panta 15. punktā (15. panta 7. punkts) paredz, ka  "Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja vien nav radīts būtisks piesārņojums un ja ir veikti visi pasākumi, kuru rezultātā piesārņojums mazinās, kompetentā iestāde var noteikt mazāk stingras emisiju robežvērtības vai vides snieguma robežvērtības tādas krīzes gadījumā, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus operators un dalībvalstis nevar ietekmēt un kuri izraisa šādus nopietnus piegāžu traucējumus vai deficītu";
3) likumprojekta un Eiropas Savienības tiesību normām ir vairākas apakšvienības, attiecīgi lūdzam precīzi atspoguļot to savstarpējo korelāciju. Piemēram, vai tiešām viss likumprojekta 33. pants pārņem visu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - Direktīva 2010/75) 7. pantu;
4) anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts uz "Direktīvas 2024/1785 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta pārņemšanu likumprojekta 20.panta 8.punktā", savukārt anotācijas 5.4. apakšsadaļā "Direktīvas 2024/1785 14.panta 1.punkta otrās daļas d) apakšpunkta pārņemšanu likumprojekta 20.panta 1.daļas 4.punktā", 8. punktu neminot vispār. Attiecīgi, lūdzam salāgot anotācijā sniegto informāciju.
Tāpat, lūdzam pārliecināties par direktīvu tiesību normu pārņemšanas vai tās atspoguļojuma korektumu, piemēram, norādīts uz Direktīvas 2010/75 8.panta 6.punkta par atbilstības pārkāpuma ietekmi uz dzeramā ūdens resursus, tostarp pārrobežu resursus, vai notekūdeņu infrastruktūru pārņemšanu likumprojekta 33. panta 5. punktā par ietekmi uz vidi vai apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kas cita starpā saistīts ar Direktīvas 2010/75 8.panta 3.punkta 2. daļu. Direktīvas 2010/75 3. panta 19) punkts, kur skaidrots, ka pamatziņojums ir "informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos" norādīts kā pārņemts likumprojekta 31.panta 2. daļā, par Ministru kabineta pienākumu noteikt "vides pārvaldības sistēmas struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību", kas neatbilst Direktīvas 2010/75 3. panta 19) punktā skaidrotajam. Savukārt, 22. panta 1. daļas 3. punkts nosakot "ja ekspluatācijas drošībai ir jāizmanto citu tehnoloģiju; " pārņemot Direktīvas 2010/75 21. panta 5. punkta b) apakšpunktu, kur noteikts: "ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes;" u.tml.

 

-

Tiesiskai skaidrībai lūdzam precīzi norādīt brīdi, no kura skaitāms likumprojekta 38. pantā minētais sešu mēnešu termiņš (līdzīgi, kā tas noteikts likumprojekta 38. panta astotajā un devītajā daļā). Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kas notiek tajā gadījumā, ja Valsts vides dienests nav sniedzis privātpersonai Ministru kabineta noteikumos, kurus paredzēts izstrādāt saskaņā ar likumprojekta 38. panta septītās daļas 1. punktā ietverto pilnvarojumu, attiecīgo informāciju noteiktajā termiņā.

-

Lūdzam salāgot informāciju anotācijā ar regulējumu, kas iekļauts likumprojektā, proti, anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļauts, ka saskaņā ar likumprojekta 16.panta piekto daļu atļauja, atļaujas grozījumi pēc to apstrīdēšanas Dienesta ģenerāldirektoram tiek apturēti, taču likumprojekta 16.panta piektās daļas otrais teikums paredz, ka pieteikums tiesai neaptur atļaujas vai atļaujas grozījumu darbību.
 

-

Lūdzam pārskatīt skaidrojumus attiecībā uz Direktīvām, formulējot tos atbilstoši direktīvas, kā tiesību akta, būtībai. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu „direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes”. Atšķirībā no regulām, direktīvas nav tieši piemērojams tiesību akts. Direktīvās tiek noteikts sasniedzamais mērķis. Dalībvalstīm ir uzdevums savlaicīgi iestrādāt direktīvu nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos to mērķa sasniegšanai. Proti, direktīvas ir saistošas dalībvalstīm, bet to fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst par saistošiem tikai ar brīdi, kad pārņemti nacionālajos normatīvajos aktos.
Piemēram, no skaidrojuma "VPS atbilst attiecīgajos LPTP secinājumos iekļautajiem noteikumiem un tajā jāiekļauj Direktīvas 2024/1785 14. a panta 2. punkta prasībās" saprotams, ka direktīvas prasības piemērojamas pašas par sevi.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai. Atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram: "Komisijas 2020. gada 30. jūlija Īstenošanas Regula (ES) 2020/1197 ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (turpmāk - Regula 2020/1197)".
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka, nepieciešamības gadījumā, saīsinājumu piesaka pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgais normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām vai neprecīzām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, "direktīvas 2024/175 II pielikums" vai "Direktīvas 8. panta 6. punkts".

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1.apakšpunktu un likumprojektā veiktajiem grozījumiem, lūdzam nodrošināt, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā tiesību normu adresātiem ir sniegti pilnīgi skaidrojumi par katras likumprojektā paredzētās tiesību normas būtību, nepieciešamību un mērķi nevis vienkārši pārrakstīts likumprojekts. 
Tāpat atbilstoši skaidrojumiem anotācijā 5. panta 11. punkts izriet no "Direktīvas 2024/1785 8. panta regulējuma", taču vēršam uzmanību, ka no minētās direktīvas vienības izriet nevis tas, ka nekavējoties aptur objekta, ar ko saprotama stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veiktas piesārņojošas darbības un kurā var tikt izmantotas viena vai vairākas iekārtas, darbība, bet tieši iekārtu, sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu, atkritumu līdz sadedzināšanas iekārtu vai to attiecīgo daļu darbība. Attiecīgi, norādot uz likumprojekta vienības saistību ar direktīvu, lūdzam nodrošināt saistības pilnīgu izpratni. Tāpat, lūdzam nodrošināt, ka anotācija ir aktualizēta atbilstoši precizējumiem likumprojektā. Piemēram, likumprojekta 5. panta 9. punktā svītrota prasība sagatavot un ieviest vides pārvaldības sistēmu katrai A kategorijas iekārtai, kurai attiecībā uz tās  galveno darbību ir publicēti lēmumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas anotācijā saglabāts. Savukārt attiecībā uz likumprojekta 28. punktu norādīts, ka tas, atšķirībā no likumprojekta redakcijas paredz "28. pants. A kategorijas piesārņojošās darbības un labākie vai jaunie pieejamie tehniskie paņēmieni " u.tml.

 

-

Vēršam uzmanību, ka "Risinājuma aprakstā" sniegtajā skaidrojumā par likumprojekta 38. pantu atkārtojas teksts (sk., sākot ar skaidrojuma devīto rindkopu). Līdz ar to anotācijas teksta uztveramībai aicinām novērst minēto teksta atkārtošanos.

-

Tiesiskai skaidrībai "Risinājuma aprakstā" lūdzam pamatot precizētā likumprojekta 38. panta trešajā, astotajā un devītajā daļā izvēlētos termiņus attiecīgo darbību veikšanai.

Pamatojums: Ministru kabineta 2021 gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1.apakšpunkts.

 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1. apakšsadaļu, ņemot vērā, ka anotācijā ietekmējamās mērķgrupas ieraksta 2. un 7. sadaļā: 2.1. apakšsadaļā apraksta ietekmi uz privāto sektoru – t. i., uz visām sabiedrības grupām (fiziskām vai juridiskām personām), bet 7.1. apakšsadaļā – uz publisko pārvaldi (valsts un pašvaldību institūcijām). Tāpat, vēršam uzmanību, ka Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Valsts vides dienests norādīti arī 7.1. apakšsadaļā.
 

-

Atkārtoti lūdzam pārskatīt anotācijas 4. sadaļu un sniegt korektu, pilnīgu informāciju par likumprojekta ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Piemēram, nav pilnībā skaidrots likumprojekta 13. panta 6. daļā paredzētais pilnvarojums. Tā vietā vispārīgi norādīts, ka Ministru kabineta noteikumos plānots regulēt "prasības operatora veiktajam monitoringam". Savukārt pilnvarojums likumprojekta 16. panta 6. daļā paredz Ministru kabinetam noteikt tikai atļaujas iesniegumā un atļaujā norādāmo informāciju. Bet atbilstoši skaidrojumiem anotācijā "Plānots noteikt prasības atļaujas iesniegumam, iesniegšanas kārtību, iesniegumā iekļaujamo informāciju, termiņus, iesnieguma izskatīšanas kārtību, kā arī atļaujā iekļaujamo informāciju". Tātad plānotā regulējuma tvērums ir plašāks. Līdzīgi arī 17. panta 5. daļā paredzētajā pilnvarojumā, kur paredzēts, piemēram,  noteikt "C reģistrācijas iesniegumā norādāmo informāciju", bet atbilstoši skaidrotajiem plānots noteikt arī iesnieguma iesniegšanas prasības, termiņus un iesnieguma izskatīšanas kārtību.
Tāpat, nepieciešams salāgot skaidrojumus ar likumprojekta redakciju, piemēram, likumprojektā nav "21. panta trešās daļas 1. punkta".

-