Atzinums

FICIL galvenokārt vēlas uzsvērt, ka jebkura nodokļa, tostarp, arī DRN noteikšanā un iekasēšanā  ir obligāti jānodrošina, ka nodokļa maksāšana tiek efektīvi administrēta un uzraudzīta. Šobrīd DRN aprēķināšanas, ziņošanas un apmaksas kārtība ir novecojusi, kā arī tā ir sadrumstalota. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā” minēts, ka, plānojot pārbaudes, netiek vērtēti ar DRN aprēķina pareizību saistīti riski. Proti, lai arī Valsts vides dienestam ir jākontrolē DRN aprēķina pareizība, dienesta rīcībā ir informācija tikai par samaksāto DRN, kas ietver ne tikai par derīgo izrakteņu ieguvi, bet arī par vides piesārņošanu samaksāto nodokli[1]. Līdz ar to, FICIL ieskatā, ir būtiski domāt arī par DRN nodokļa uzraudzības un kontroles uzlabošanu tā, lai tiktu novērstas nepilnības un pēc iespējas izskausti ēnu ekonomikas riski.

[1] https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29579-ICyrRHHSYXWuDZGOtCyRMN8FUI0YXRuG.pdf

-

FICIL atbalsta Likumprojektā paredzētos risinājumus un anotācijā minētos mērķus - veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Tomēr vēlamies vērst uzmanību uz diviem būtiskie faktoriem, kurus būtu svarīgi ņemt vērā, lai efektīvāk sasniegtu norādītos mērķus.

Likumprojektā primāri iecerēts, veicināt uzņēmumu paradumu maiņu, kas nodrošinātu saudzīgu un taupīgu [1] attieksmi pret pieejamajiem dabas resursiem, pēc iespējas mazinot piesārņojošu darbību negatīvo ietekmi uz klimatu. Neskatoties uz minēto, viens no Likumprojekta uzdevumiem ir nodrošināt paredzamas un pakāpeniskas Dabas resursu nodokļa (turpmāk - DRN) izmaiņas, lai nozarē strādājošie uzņēmumi savu darbību varētu plānot pēc iespējas paredzamāk.

[1] Prioritizētu atkārotu esošo resursu izmantošanu

Anotācijā minēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nosakot jaunas DRN likmes par dabas resursu ieguvi, ir ņēmusi vērā arī vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi pārējās Baltijas valstīs. Tomēr vairākas atsevišķas likmju izmaiņas ir būtiski atšķirīgas no kaimiņvalstu pieejas. Piemēram, Likumprojektā dolomītam paredzēta ievērojami zemāka likme, salīdzinot ar smilts /smilts-grants likmi[2], tomēr gan Lietuvā, gan Igaunijā dolomīta likme ir augstāka par smilts / smilts-grants likmi. FICIL atgādina, ka liela daļa no bagātīgajām būvmateriālu izejvielām Latvijā ir neatjaunojama, tādēļ īpaši svarīgi ir nodrošināt izrakteņu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp, cik vien tehniski iespējams, atkārtotu izmantošanu. Mērķis ir panākt to maksimāli efektīvu izmantošanu. Lietuvas un Igaunijas pielietotā savstarpējās samērojamības principa izmantošana likmju noteikšanai veicinātu materiālu otrreizēju izmantošanu vai tālāku pārstrādi un pielāgošanu[3].

[2] Pēc ekspertu komentāra, gan smilts, gan smilts-grants, gan dolomīts tiek izmantoti vienu un to pašu produktu ražošanai, proti, dažādu frakciju ceļa un būvniecības maisījumiem. Tie ir savstarpēji konkurējoši produkti un no viena kubikmetra dolomīta var saražot būtiski vairāk gala produkcijas nekā no smilts / smilts-grants.

[3] https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29579-ICyrRHHSYXWuDZGOtCyRMN8FUI0YXRuG.pdf
 

-