Atzinums

LTRK norāda, ka izstrādājot un precizējot noteikumu projektu 1) nav ņemta vērā valsts attīstības un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam nospraustie virzieni par Latvijas eksporta palielināšanu; 2) nav ņemts vērā, ka apstrādes rūpniecība dod 15% no iekšzemes kopprodukta un ir virzošais spēks eksporta pieauguma nodrošināšanā 3) nav ņemta vērā ģeopolitiskās situācijas ietekme un nozaru nepieciešamība stiprināt jaunos eksporta tirgus.
 

-

Ņemot vērā, ka saskaņošana var būt ļoti gara un process aizkavējies, LTRK aicina noteikumu projekta 31. punktu izteikt šādā redakcijā:
 

“Par šo noteikumu 30.7. apakšpunktā minētajām izmaksām sadarbības tīkls informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, lai nodrošinātu, ka līdzīgas izmaksas netiek apmaksātas no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras finansējuma.”

Ņemot vērā, ka aviobiļešu cenās ir gan lidostas nodokļi, gan dažādi degvielas nodokļi, tāpat naktsmītņu izdevumos nereti ir pilsētas nodoklis - tiem  jābūt attiecināmajās izmaksās. Tāpēc LTRK aicina no noteikumu projekta 37.4. punkta svītrot vārdus “nodokļi un nodevu maksājumi, tai skaitā”.

-

Attiecībā par sadarbības tīklu līdzšinējo darbības pieredzi, LTRK norāda, ka ir nepamatoti maza atšķirība starp pieredzējušu sadarbības tīklu un jaunu veidojumu (5, 3, vai 0 punkti), ja citos kritērijos ir 30 punkti. Lai nodrošinātu efektīvāku līdzekļu izmantošanu, LTRK aicina izmantot šādu gradāciju 30, 15 vai 0 punkti.

-

Viens no investīcijas mērķiem ir veicināt komersantu sadarbību, kā arī palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Lai sasniegtu mērķi,  sadarbības tīklos ir jāiesaista dažādi uzņēmumi, sākot no sīkajiem un beidzot ar stabiliem nozares spēlētājiem. Bieži mazajos uzņēmumos atalgojuma līmenis ir mazāks. Līdz ar to  šāds kritērijs nemotivē iesaistīt sadarbības tīklā mazos uzņēmumus, kuru izaugsmei šī programma ir ļoti svarīga, un nesekmēs investīcijas mērķa sasniegšanu.  Šāds kritērijs ir piemērojams, sniedzot atbalstu konkrētam komersantam, nevis sadarbības tīklam, kas aptver vismaz 30 dažādus MVK. Tas parāda tikai vidējo līmeni sadarbības tīklā, kas tieši saistīts ar iesaistīto uzņēmumu raksturojumu (lielums, vecums, struktūra, ražotie produkti utt.). Attiecībā par dalībniekos  strādājošo vidējā mēneša darba samaksu, LTRK norāda, ka ir ļoti sarežģīti uzzināt vidējo darba samaksu. Tas redzams tikai VID. Sadarbības tīkli nevarēs šo informāciju saņemt, jo tas ir komercnoslēpums un šādu datu pieprasīšana būs pretrunā datu aizsardzībai un konkurences ierobežošanas pamatprincipiem. Ja arī šāda informācija tiks saņemta no VID, tad tā tāpat būs sarežģīti administrējama – kopumā vairāk kā 400 uzņēmumiem būs jāveic atalgojuma aprēķins, piemērojot darba samaksu koriģējošo koeficientu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uzskatām, ka šis kritērijs nav piemērojams un ir svītrojams.
 

-

LTRK iebilst kritēriju 2. punktā minētajam eksporta apjomam uz vienu strādājošo un kopējā eksporta apjomam dalītam ar kopējo dalībniekos strādājošo skaitu. Rosinām kā kritēriju izmantot sadarbības tīkla dalībnieku kopējo eksporta apjomu.

-

Gan noteikumu projekta 16.4 punktā, gan kritēriju 1.punktā ir noteikts, ka tiek ņemts vērā sadarbības tīklā iesaistīto mazo, vidējo komersantu skaits un apgrozījums. Savukārt pārējos kritēriju punktos tiek ņemti vērā arī lielo komersantu rādītāji. LTRK ieskatā pieejai visur vajadzētu būt vienādai, un tā kā minimālajā dalībnieku skaitā tiek ieskaitīti tikai MVK, tad arī visos kritērijos ir jāņem vērā sadarbības tīkla dalībnieku/savstarpēji nesaistītu MVK rādītāji, neskaitot lielos komersantus.

-

Lai sadarbības tīklu programma sasniegtu tai izvirzītos mērķus un iekļautos Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, nepieciešams katrā no RIS3 ražojošajām apakšnozarēm atbalstīt sākotnēji 1 Sadarbības tīklu jeb Klasteri un 2 starpnozaru Sadarbības tīklus. Tas sasniedzams, iekļaujot “Projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos” sekojošu kvalitātes kritēriju:
7.
Sadarbības tīkla darbības nozare
Kritērijs nav izslēdzošs

7.1.
Projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, un kopējais projekta iesniedzēja Latvijā reģistrēto biedru vai dibinātāju (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtā pārskata gadā pārsniedz 100 miljonus euro (ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav projekta iesniedzēja biedri vai dibinātāji, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri vai dibinātāji). Projekta iesniedzējs pārstāv nozares komersantus (vairāk nekā 50 % no projekta iesniedzēja biedriem darbojas vienā no zemāk minētajām nozarēm, izņemot starpnozaru jomu) un īsteno Sadarbības tīkla projektu vienā no zemāk minētajām nozarēm:
- kokapstrāde;
- mašīnbūve un metālapstrāde;
- elektrisko un optisko iekārtu ražošana;
- ķīmiskā rūpniecība;
- pārtikas un dzērienu ražošana;
 -papīra ražošana un poligrāfija;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare;
- un pakalpojumus eksportējošām nozarēm:
- izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms);
- veselība un sociālā aprūpe;
- starpnozaru Sadarbības tīkli (30)

7.2.
Projekts tiek īstenots kādā no 7.1.punktā noteiktajām nozarēm, bet projekta iesniedzējs neatbilst 7.1.punktā noteiktajām prasībām par projekta iesniedzēja vecumu, biedru apgrozījumu vai vienā nozarē darbojas 50% vai mazāk tās biedru (15)

7.3.
Projekts tiek īstenots citā  atbalstāmā nozarē, kas nav noteikta 7.1.punktā (0).

Atbalstu piešķir vienam Sadarbības tīklam (diviem Sadarbības tīkliem starpnozaru gadījumā), kas saņēmis augstāko punktu skaitu, katrā 7.1.kritērijā minētajā nozarē.

-