Projekta ID
24-TA-2Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
30.06.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Uzturam 2025. gada 23. maijā izteikto iebildumu, proti, lūdzam no Likumprojekta izslēgt grozījumus likuma 9. un 11. pantā, kas paredz iespēju sociālajiem uzņēmumiem daļu no gūtās peļņas sadalīt dividendēs, attiecīgi precizējot arī anotācijā ietvertās atsauces. Atbilstoši anotācijā norādītajam, Likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokollēmuma (Nr. 33, 75. §) "Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim"" (turpmāk - Informatīvais ziņojums) 2.1. apakšpunktu. Minētais apakšpunkts paredz, ka Labklājības ministrijai līdz 2023. gada 1. aprīlim jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kuros jāparedz, ka turpmāk Labklājības ministrija sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados. Vēršam uzmanību, ka jautājums, par iespēju sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu dividendēs, tika izslēgts Informatīvā ziņojuma saskaņošanas procesā ņemot vērā Finanšu ministrijas izteiktos iebildumus. Finanšu ministrija atkārtoti norāda, ka sociālā uzņēmuma mērķis (pilnībā, nevis tikai kādā daļā) ir vērsts uz sabiedriskā labuma radīšanu jeb sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanu ar biznesa metodēm, iepretim mērķim veikt noteiktu komercdarbību, gūstot peļņu tā īpašniekiem. Tā kā valsts sniedz noteiktu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, Sociālā uzņēmuma likumā ir noteikts aizliegums sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem un tā jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai jeb sabiedriskā labuma radīšanā, līdz ar to iespēja sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu tā dalībniekiem ir pretrunā Sociālā uzņēmuma likuma burtam un garam. Ja uzņēmuma un tā īpašnieku mērķis ir komercdarbība un peļņas gūšana, šāds uzņēmums nevar tikt uzskatīts par sociālu uzņēmumu. Vienlaikus vērtējot arī Informatīvajā ziņojumā “Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam” (25-TA-920) iekļauto informāciju ir secināms, ka, tā kā no 250 sociālajiem uzņēmumiem tikai divi ir izmantojuši uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, kas noteikts šiem uzņēmumiem, tad praksē sociālie uzņēmumi savus līdzekļus nenovirza mērķa grupas darbiniekiem paredzētajiem pasākumiem un tādiem aktīviem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet paredzēti sociālo mērķu sasniegšanai. Tādējādi, ļaujot sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu tā dalībniekiem, arī turpmāk sociālie uzņēmumi savus līdzekļus sociālajiem mērķiem ieguldīs minimāli. Vienlaikus norādām, ja likumprojekts tiks virzīts tālāk, Finanšu ministrijai nāksies pārvērtēt spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu lietderību un atbilstību.
Piedāvātā redakcija
-
