Projekta ID
22-TA-1431Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
09.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projektu ar šādiem grozījumiem: aizstāt 46.puktā skaitli “4,50” ar skaitli “4,95” un skaitli “360” ar skaitli “396”.
Nepalielinot kupona vērtību arī neformālajā izglīībā, tiks radīta situācija, ka izglītības kvalitāte kritīsies un būs daudz atteiktu apmācību/ neizmantotu kuponu. Jau šobrīd izglītības iestādes nevar rast iespēju uzsākt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, atsakot nepilnas apmācāmo grupas, jo neformālās izglītības kupona vērtība nav pietiekama, lai apmācībai piesaistītu atbilstoša kvalitātes līmeņa pedagogu, ņemot vērā šī brīža reālās izglītības pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Nepalielinot kupona vērtību neformālajā izglītībā, izglītības iestādes būs spiestas vai nu apmācību neuzsākt vispār, nenolasot pilnas mācību grupas, vai, ciešot apmācību kvalitātei, piesaistīt zemāka līmeņa pedagogus.
Faktiskai situācijai neatbilstošs ir izziņā sniegtais apgalvojums, ka neesot nepieciešamībai veikt apjomīgus ieguldījumus materiāltehniskajā bāzē, izmaksas neformālajā izglītībā nepalielinās. Šobrīd valsts ekonomikā ir vērojams vispārējs cenu pieaugums, un pamata izmaksas, kas saistītas ar personāla atalgojumu, telpu nomu/uzturēšanu/ komunālajiem pakalpojumiem/ energoresursiem, ir būtiski pieaugušas un vienādi ietekmē kā formālās izglītības pakalpojumu sadārdzināšanos, tā arī neformālās izglītības pakalpojumu sadārdzināšanos.
Izziņā aprakstīto situāciju par klientu pieprasījuma un iesaistes proporciju neformālajā un profesionālajā izglītībā iesakām regulēt ar saturiskām izmaiņām konkrētā izglītības veida apmācību piedāvājumā, nevis uz nevienlīdzīgiem un ekonomiski nepamatotiem apgalvojumiem balstot lēmumu nepalielināt kupona bāzes vērtību neformālajā izglītībā, lai tādējādi savdabīgā veidā veicinātu klientu iesaistes rādītāja pieaugumu profesionālajā izglītībā.
Nepalielinot kupona vērtību arī neformālajā izglīībā, tiks radīta situācija, ka izglītības kvalitāte kritīsies un būs daudz atteiktu apmācību/ neizmantotu kuponu. Jau šobrīd izglītības iestādes nevar rast iespēju uzsākt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, atsakot nepilnas apmācāmo grupas, jo neformālās izglītības kupona vērtība nav pietiekama, lai apmācībai piesaistītu atbilstoša kvalitātes līmeņa pedagogu, ņemot vērā šī brīža reālās izglītības pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Nepalielinot kupona vērtību neformālajā izglītībā, izglītības iestādes būs spiestas vai nu apmācību neuzsākt vispār, nenolasot pilnas mācību grupas, vai, ciešot apmācību kvalitātei, piesaistīt zemāka līmeņa pedagogus.
Faktiskai situācijai neatbilstošs ir izziņā sniegtais apgalvojums, ka neesot nepieciešamībai veikt apjomīgus ieguldījumus materiāltehniskajā bāzē, izmaksas neformālajā izglītībā nepalielinās. Šobrīd valsts ekonomikā ir vērojams vispārējs cenu pieaugums, un pamata izmaksas, kas saistītas ar personāla atalgojumu, telpu nomu/uzturēšanu/ komunālajiem pakalpojumiem/ energoresursiem, ir būtiski pieaugušas un vienādi ietekmē kā formālās izglītības pakalpojumu sadārdzināšanos, tā arī neformālās izglītības pakalpojumu sadārdzināšanos.
Izziņā aprakstīto situāciju par klientu pieprasījuma un iesaistes proporciju neformālajā un profesionālajā izglītībā iesakām regulēt ar saturiskām izmaiņām konkrētā izglītības veida apmācību piedāvājumā, nevis uz nevienlīdzīgiem un ekonomiski nepamatotiem apgalvojumiem balstot lēmumu nepalielināt kupona bāzes vērtību neformālajā izglītībā, lai tādējādi savdabīgā veidā veicinātu klientu iesaistes rādītāja pieaugumu profesionālajā izglītībā.
Piedāvātā redakcija
Atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projektu ar šādiem grozījumiem: aizstāt 46.puktā skaitli “4,50” ar skaitli “4,95” un skaitli “360” ar skaitli “396”.
2.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Uzturam iebildumu – aicinām svītrot noteikumu projekta 2. punktu un 5.punktu.
Izziņa sniegtajā skaidrojumā pēc būtības nav sniegts pamatojums un argumentācija par šādiem LDDK jau iepriekš norādītajiem aspektiem:
Kā tieši un kurām bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību nodrošināšanā tieši vai pastarpināti iesaistītajām iestādēm, ieviešot vienas vienības metodiku, tiks “samazināts administratīvais slogs”.
Vai un kā tieši metodes ieviešana nodrošinās “fokusēšanās maiņu no finanšu dokumentu pārbaudes uz sasniegto rezultātu pārbaudi”, ja tas jau ir nodrošināts ar esošo apmācību kuponu metodi.
Vai izglītības iestādēm tiks nodrošināta tāda pati iespēja, kāda tā ir bijusi līdz šim Aģentūrai - pieprasīt faktiski apmācībai izlietoto līdzekļu atmaksu no bezdarbnieka vai darba meklētāja, tam patvaļīgi mācības pametot vai pametot tās dēļ darba uzsākšanas.
Uzskatām, ka vienas vienības izmaksu principa ieviešanas saskaņošana pēc būtības nav iespējama, ja saskaņošanā iesaistītas iestādes nav iepazīstinātas ar izstrādāto metodiku, tajā ietvertajiem nosacījumiem un piemērošanas principiem.
Izziņa sniegtajā skaidrojumā pēc būtības nav sniegts pamatojums un argumentācija par šādiem LDDK jau iepriekš norādītajiem aspektiem:
Kā tieši un kurām bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību nodrošināšanā tieši vai pastarpināti iesaistītajām iestādēm, ieviešot vienas vienības metodiku, tiks “samazināts administratīvais slogs”.
Vai un kā tieši metodes ieviešana nodrošinās “fokusēšanās maiņu no finanšu dokumentu pārbaudes uz sasniegto rezultātu pārbaudi”, ja tas jau ir nodrošināts ar esošo apmācību kuponu metodi.
Vai izglītības iestādēm tiks nodrošināta tāda pati iespēja, kāda tā ir bijusi līdz šim Aģentūrai - pieprasīt faktiski apmācībai izlietoto līdzekļu atmaksu no bezdarbnieka vai darba meklētāja, tam patvaļīgi mācības pametot vai pametot tās dēļ darba uzsākšanas.
Uzskatām, ka vienas vienības izmaksu principa ieviešanas saskaņošana pēc būtības nav iespējama, ja saskaņošanā iesaistītas iestādes nav iepazīstinātas ar izstrādāto metodiku, tajā ietvertajiem nosacījumiem un piemērošanas principiem.
Piedāvātā redakcija
-