Atzinums

Latvijas koledžu asociācija akcentē jautājumu par to, “ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Tātad tehnikuma  un mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tiks iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība.  Attiecīgi tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 322 1. pielikumu, ietverot jaunu programmu veidu ar 32T programmu kodu.

Šeit būtiski ir atzīmēt, ka atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai  5. – 8. profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst augstākā līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm.  Attiecīgi arī atbilstoši ISCED – A (sasniegumu) līmeņiem ISCED 5.līmenis ir īsā cikla augstākā izglītība.
Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra sniedz deskriptorus trim cikliem, par ko 2005. gada maijā sanāksmē Bergenā saistībā ar Boloņas procesu vienojās ministri, kas atbild par augstāko izglītību. Katrs cikla deskriptors ir vispārīgs apraksts par to, kāds rezultāts parasti tiek sagaidīts attiecībā uz sasniegumiem un spējām, kas saistītas ar kvalifikācijām, kuras norāda uz attiecīgā cikla noslēgumu. Īsā cikla (ko var saistīt ar pirmo ciklu vai tajā iekļaut) deskriptors, ko saistībā ar Boloņas procesu izstrādājusi “Kopējā kvalitātes iniciatīva”, atbilst EKI 5. līmeņa mācīšanās rezultātiem: https://europass.europa.eu/lv/description-eight-eqf-levels

Kas attiecas uz augstāko izglītību, tad Eiropas izglītības telpas viens no mērķiem ir līdz 2030.gadam panākt, lai 50% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem būtu ieguvuši augstāko izglītību. 2020.gadā šis rādītājs bija 40,3 % (Nākotnes augstskolas, 2030, Augstākās izglītības padome).
 

Lai izvairītos no nepareizas izpratnes par piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas neatbilstošu izglītības programmu realizāciju un tomēr nodrošinātu Profesionālās izglītības likuma 16.2 un 16.3 pantā nosprausto, saredzam, ka
1. Konkrēti jānodefinē tās profesijas (jomas), kurās varētu tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija (bet ne augstākā izglītība), attiecīgi to samērojot ar  “Noteikumiem par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” un saskaņā ar  Grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 615 "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība".  
2. Tikai pēc konkrēto profesiju un iepriekšējās izglītības prasību, kurās varētu tikt iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija, bet ne augstākā izglītība apstiprināšanas (Ministru kabineta noteikumos) lemt jautājumu par attiecīgo izmaiņu veikšanu Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” .
3. Rosinām virenlaikus veikt izmaiņas Profesionālās izglītības likuma 16.2 un 16.3 pantā, nosakot, ka “koledžas īsteno arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”, svītrojot šo iespēju - studiju programmas realizēt tehnikumiem un mākslu izglītības kompetences centriem, kas arī saskan ar Latvijas izglītības sistēmu, Latvijas kvalifikācijas un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūtu un ISCED.