Atzinums

Ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 2.11.sadaļā norādīto, ka nemainīga paliek katras institūcijas atbildība par personāla politikas, tai skaitā, atalgojuma jautājumiem, lūdzam skaidrot, kādā veidā tiks sasniegts šajā ziņojumā minētais mērķis nodrošināt atalgojuma datu salīdzināmību.

-

Lūdzam papildināt 2.9.sadaļu:
1) ar skaidrojumu, vai arī pēc pensionēšanās saglabājas konceptuālā ziņojuma 2.5.sadaļā aprakstītā pieeja novērtēšanas perioda noteikšanai (maksimāli 6 gadi), vai pastāv ierobežojumi atkārtota perioda gadījumā un ir izvērtēta iespēja noteikt nevis maksimālo, bet minimālo novērtēšanas periodu (zemāko slieksni);
2) ar informāciju, pēc kādiem kritērijiem plānots noteikts "exit" granta apmēru, vai ir plānots veidot vienotu pieeju valstī vai arī tas būs atkarīgs no katras augstskolas vai zinātniskās iestādes finansiālajām iespējām;
3) vai ir vērtēta un diskutēta iespēja noteikt ierobežojumus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas ieņemt vadošos akadēmiskos amatus vai struktūrvienību vadītāju amatus, ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā minēto mērķi mainīt akadēmiskā personāla vecumstruktūru. Tā kā arī jaunais ietvars paredz iespēju turpināt darbību, lūdzam papildināt šo ziņojumu ar pieņēmumiem, cik liela iespējamība ir piedāvātajam risinājumam mainīt akadēmiskā personāla vecuma struktūru.

-

Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu personāla politikas noteikšana ir augstskolas vai zinātniskās iestādes vadības atbildība, savukārt konceptuālā ziņojuma 2.8.1.sadaļā ir norādīts, ka struktūrvienības vadītājs atbild par akadēmiskā personāla attīstību un darba laika noteikšanu. Lai novērstu neskaidrību par akadēmiskā personāla atbildības sadalījumu par personāla attīstību un personāla piesaistes nosacījumiem (tai skaitā, darba līgumu veidiem, darba nosacījumiem), lūdzam skaidrot struktūrvienības vadītāja pilnvaru apjomu jaunā ietvara kontekstā un struktūrvienību vadītājiem pieejamajiem resursiem akadēmiskā personāla attīstības nodrošināšanai. Konceptuālā ziņojuma 37.lpp. ir norādīts, ka institūcijas var izstrādāt savus individuālos akadēmiskās karjeras modeļus. Ņemot vērā iepriekš minēto struktūrvienību vadītāju atbildību, lūdzam skaidrot, vai tādējādi tiek paredzēta iespēja, ka šādi karjeras modeļi var tikt izstrādāti arī individuāli katrā struktūrvienībā.

-

Lūdzam skaidrot, vai 2.7.sadaļā norādītās pretendenta uzrunāšanas gadījumā tiek veikta pretendentu atlase atbilstoši atlases procedūrā noteiktajiem atbilstības un kvalifikācijas kritērijiem, vai pretendentu uzrunāšana notiek tikai, ja atlase noslēdzas bez rezultātiem, vai primārais pretendentu atlases veids ir atklāts konkurss, sniedzot atbilstošu pamatojumu.

-

Lūdzam 88.zemsvītras piezīmi un pārējā tekstā, kur tas ir attiecināms, papildināt ar analīzi, ka zinātniskais devums ir jāvērtē kritiski arī attiecībā uz mākslīgi veidotu autorību zinātniskajām publikācijām, proti, vērtējot reālo iespējamību konkrētai personai piedalīties visu tās uzskaitīto publikāciju izstrādē un personas faktisko ieguldījumu pētniecībā.

-

Lūdzam skaidrot, kas šī konceptuālā ziņojuma izpratnē tiek saprasts ar 2.3.sadaļā, 2.8.1.sadaļā un citur tekstā minēto motivējošu nepilnu darba laiku un kā tas atšķiras no esošās prakses vai risina norādītās problēmas ar akadēmiskā personāla nepilnu slodzi vairākās augstskolās.

-

Konceptuālā ziņojuma 1.3.sadaļā kā problēma ir minēta sieviešu nepietiekama pārstāvniecība augstākajos akadēmiskajos amatos, kas tiešā veidā ietekmē arī lielākas atalgojuma atšķirības starp dzimumiem. Diemžēl turpmākajā tekstā, tai skaitā, 2.7.sadaļā nav sniegti iespējamie priekšlikumi šīs problēmas risināšanai. Tādēļ lūdzam papildināt 2.7.sadaļu, kā organizējot atlasi, darbā pieņemšanu un paaugstināšanu amatā varētu tikt sekmēta aktīvāka sieviešu līdzdalība konkursos, kāda varētu būt personāla speciālistu loma iespējamo kandidātu uzrunāšanā u.tml.

-

Lūdzam 1.1.sadaļu "Darba samaksa" papildināt ar informāciju par vidējo darba samaksu Augstskolu likuma 27.panta 1.daļā uzskaitītajam akadēmiskajam personālam, proti, 1) profesori, asociētie profesori; 2) docenti, vadošie pētnieki; 3) lektori, pētnieki; 4) asistenti. Tāpat aicinām analīzē iekļaut informāciju par katras akadēmiskā personāla grupas atalgojuma atšķirībām starp augstskolām un zinātniskajām iestādēm, atalgojuma atšķirībām vienas augstskolas/ zinātniskās iestādes ietvaros, norādot vismaz atalgojuma amplitūdu vai procentuālās atšķirības, vai mediānas atalgojumu. Konceptuālajā ziņojumā iekļautie vidējie rādītāji nonivelē izpratni par faktisko atalgojumu katrai no akadēmiskā personāla grupām un atalgojuma konkurētspēju. Ņemot vērā, ka atalgojuma noteikšana atbilstoši piedāvātajam ietvaram tāpat paliek augstskolas un zinātniskās iestādes vadības atbildība, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar risku analīzi un skaidrojumu, kā jaunais ietvars palīdzēs novērst atalgojuma atšķirības un nodrošinās vienlīdzīgāku un samērīgāku pieeju šīs amplitūdas mazināšanā.

-

Konceptuālajā ziņojumā nav iekļauta informācija par valsts dibinātām koledžām, t.sk., Labklājības ministrijas dibināto Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžu.

-

Augstākās izglītības institūcija – koledža – nav pietiekami analizēta konceptuālajā ziņojumā, tostarp nav veikti aprēķini attiecībā uz valsts dibinātām koledžām.
Aicinām precizēt un papildināt konceptuālo ziņojumu “Par jauna akadēmiskā karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) izdalot atsevišķu nodaļu par augstākās izglītības institūcijas – koledžas – personāla akadēmiskās karjeras attīstību, tādējādi skaidri definējot kā akadēmiskā karjeras ietvara ieviešana attieksies uz koledžām, tostarp, kā darbosies tenūras sistēma ņemot vērā profesionālās izglītības iestādes koledžas specifisko regulējumu.
Vēršam uzmanību, ka konceptuālā ziņojuma saturā atsevišķās nodaļās nav sniegts redzējums attiecībā uz koledžām, piemēram:
- 1.1.nodaļa “1.1.        DARBA PIENĀKUMI, DARBA LAIKS UN DARBA SAMAKSA” aprakstīta ir tikai augstskolu darba pienākumi, darba laiks un darba samaksa;
- 1.2.nodaļa analizēti tikai augstskolu akadēmiskā personāla darba līgumi un to specifika;
- nav iekļauti dati par normālā darba laika valsts dibināto koledžu vēlētā akadēmiskā personāla skaitu;
- konceptuālajā ziņojumā minēti tikai zinātniskā pētniecība, bet lietišķie pētījumi nav pieminēti.
Lūdzam skaidrot konceptuālajā ziņojumā noteikto:
- nav skaidrs, kā valsts dibināta koledža spēs īstenot konceptuālajā ziņojumā noteikto: “Saskaņā ar IAP 2024. gadā “universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla” mēneša vidējai bruto darba samaksai bija jāsasniedz 121% attiecībā pret vidējo bruto darba samaksu 2022. gadā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar doktora grādu. Savukārt 2027. gadā universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla mēneša vidējai bruto darba samaksai būtu jāsasniedz 142% attiecībā pret vidējo bruto darba samaksu 2026. gadā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar doktora grādu. “
- nav skaidri noteikts vai koledžām obligāti būs nepieciešams ieviest  tenūrgaitas amatus, ņemot vērā, ka koledžā augstākā amta vieta var būt docents; Konceptuālajā ziņojumā norādīts: “Saskaņā ar labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras otrā posma (P2) tenūrgaitas amati (docenta vai pētnieka amats ar tenūrgaitas statusu) ir pirmā tenūras sistēmas pakāpe virzībā uz tenūrprofesora amatu. Tas rada iespēju uz tenūrgaitas amatu pretendēt uzreiz pēc doktora grāda iegūšanas, padara individuālo akadēmisko karjeru pievilcīgāku un veicina akadēmiskā personāla atjaunotni.” Ņemot vērā, ka koledžā nav profesora amata, kā varēs nodrošināt tenūras sistēmu?
- Konceptuālajā ziņojumā norādīts: “Ja darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā atbilstoši, docents vai pētnieks ar tenūrgaitas statusu, kurš nostrādājis vismaz vienu tenūras sistēmas pirmās pakāpes termiņu, tiek pieņemts darbā par asociēto profesoru vai vadošo pētnieku ar tenūras statusu”, lūdzam precizēt, vai tas nozīmē, ka koledžai būs pienākums veidot profesora amatu?
- Lūdzam paskaidrot ar iespējamu piemēru konceptuālajā ziņojumā norādīto: “Ja akadēmiskais personāls tiek nodarbināts uz noteiktu laiku, tad institūcijai jāinformē attiecīgie akadēmiskā personāla locekļi par turpmākās karjeras iespējām institūcijā pirms viņu darba līguma beigām”.
- Lūdzam paskaidrot konceptuālā ziņojuma 2.4.punktā 3.tabulā noteikto attiecībā uz lektora amatam noteikto obligāto maģistra grādu. 
Pašlaik saskaņā ar AL profesionālo augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu) akadēmiskā personāla lektoriem var nebūt  zinātniskā un akadēmiskā grāda, bet ir nepieciešams pasniedzamajam studiju kursam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Profesionālajā izglītībā ir nozīmīgi saglabāt šādu regulējumu, lai piesaistītu nozares profesionāļus.
- Pie nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā nav norādīts, ka izmaiņas jāveic arī profesionālās izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos;
- 11.tabulā kopsavilkumā nav ietverta Labklājības ministrija, kura ir dibinātājs SIVA koledžai.
Vēršam uzmanību, ka IZM darba grupā par konceptuālā ziņojuma izstrādi nav piedalījusies neviena koledža.

 

-

Lai palielinātu informācijas uztveramību un teksta nepārprotamību, lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 2.4.sadaļā iekļauto 3.tabulu ar norādi, ka izņēmumi Augstskolu likuma izpratnē ir nosacījumi par akadēmiskā personāla kvalifikāciju mākslas specialitātē.

-

Aicinām ziņojumā sniegt papildu apsvērumus attiecībā uz darba līgumu uz noteiktu laiku noslēgšanu, ņemot vērā gan šo līgumu uz noteikto laiku ilgumu, gan to atjaunošanas skaitu. 
Vispārīgais regulējums neliedz iespēju ar personu slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku. Tomēr no piedāvātā risinājuma varētu pirmšķietami secināt, ka ar starp vienu darba devēju un darbinieku pēctecīgi tiek slēgti darba līgumi uz noteiktu laiku nesamērīgi ilgi, jo īpaši ņemot vērā Padomes direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK (arodbiedrības) noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku. 

-