Atzinums

Lūdzam izvērtēt projekta 4. pantā ietverto Likuma 11. panta piektās daļas 4. un 5. punktu. Vēršam uzmanību, ka par alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas pārkāpumu, ņemot vērā minētajos punktos noteikto, varēs uzskatīt arī alkoholisko dzērienu ražotāja vai tirgotāja mājaslapā vai tiešsaistes saskarnē ietvertu informāciju par alkoholiskā dzēriena cenu un atlaidēm. Vienlaikus jānorāda, ka patērētājam ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par produktu, tostarp, tā cenu. Anotācijā ir norādīts, ka, piemēram, Igaunijā ir aizliegta alkoholisko dzērienu reklāma arī sociālos tīklos, izņemot paša ražotāja mājaslapā vai sociālā tīkla profilā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izvērtēt tik plaša aizlieguma samērīgumu attiecībā uz alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju.

-

Projekta 5. pantā paredzēta administratīvā atbildība par redzama uzraksta nenovietošanu mazumtirdzniecības vietās. Projekta anotācijā vispārīgi skaidrots sekojošais: "Projektā ietvertais administratīvais pārkāpums ir izvērtēts, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu. Tā kā projektā paredzētais pārkāpums ir saistīts ar alkoholisko dzērienu apriti un lietošanu sabiedrībā, tas ir vērtējams kā sabiedrībai bīstams un kaitīgs, kas var skart gan valsts, gan sabiedrības intereses, jo alkohola lietošanai ir negatīvas sekas ne tikai uz sociālo, bet arī veselības jomu."
Pirmkārt, rūpīgāk izvērtējams, vai par šāda informatīva uzraksta nenovietošanu vispār būtu paredzama administratīvā atbildība, jo minētais pārkāpums ir formāla rakstura pārkāpums, kas pats par sevi nerada nekādu sabiedrisko bīstamību un kaitīgumu. Šādu pārkāpumu varētu novērst, izmantojot administratīvā procesa līdzekļus. Projekta anotācijā norādīts, ka līdzīga atbildība ir noteikta Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 14. panta ceturtajā daļā, tāpat par Enerģijas dzērienu aprites likuma 3. panta ceturtās daļas neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība Pārtikas aprites uzraudzības likuma 29. pantā. Tieslietu ministrijas ieskatā minētā argumentācija pati par sevi nav pamats uzreiz paredzēt atbildību arī šajā likumā.
Ievērojot minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un atbilstoši precizēt projektu. Gadījumā, ja administratīvā atbildība par redzama uzraksta nenovietošanu mazumtirdzniecības vietās tomēr tiks paredzēta, lūdzam precizēt projekta anotāciju, rūpīgāk pamatojot nodarījuma bīstamību, sabiedrisko kaitīgumu, kā arī izvērtēt administratīvā akta izdošanas prioritātes principu. 

Skaidrojam, ka administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Vienlaikus izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.).


 

-

Projekta 7. pantā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 23. punkts paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšanas vieta neiesniegs iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai līdz 2023. gada 31. martam, Valsts ieņēmumu dienestam būs pienākums ar 2023 gada 1. aprīli anulēt speciālo atļauju (licenci). No projekta 7. pantā ietvertā Likuma pārejas noteikumu 22. punkta izriet, ka iesniegums speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai ir jāiesniedz tām azartspēļu organizēšanas vietām, kuras neatbildīs Likuma 5. panta 11. daļā noteiktajām prasībām. Projekta 1. pantā ietvertā Likuma 5. panta 11. daļa noteiks, ka azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība un patērēšana uz vietas ir atļauta tikai telpā, kura ir konstruktīvi nodalīta no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas un kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta telpa. Anotācijā nav skaidrots, kā Valsts ieņēmumu dienests konstatēs, vai attiecīgajai azartspēļu organizēšanas vietai ir jāiesniedz iesniegums pārreģistrācijai. Vienlaikus anotācijā nav sniegta informācija par to, ka šobrīd nevienā no Latvijā esošajām azartspēļu organizēšanas vietām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība nenotiek konstruktīvi nodalītā telpā. Ņemot vērā minēto, nevar paredzēt pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam anulēt speciālo atļauju (licenci) tikai tāpēc, ka azartspēļu organizēšanas vieta nav iesniegusi pārreģistrācijas iesniegumu. Šāda lēmuma pieņemšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpārliecinās, vai konkrētajai azartspēļu organizēšanas vietai saskaņā ar projekta 7. pantā ietverto Likuma pārejas noteikumu 22. punktu bija jāiesniedz pārreģistrācijas iesniegums, proti, vai azartspēļu organizēšanas vieta neatbilst projekta 1. pantā ietvertajai Likuma 5. panta 11. daļai. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 7. pantā ietverto Likuma pārejas noteikumu 23. punktu un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kā Valsts ieņēmumu dienests pārliecināsies par to, ka azartspēļu organizēšanas vietai bija jāiesniedz pārreģistrācijas iesniegums, vai papildināt anotāciju ar informāciju par to, ka šobrīd neviena azartspēļu organizēšanas vieta neatbilst projekta 1. pantā ietvertajai Likuma 5. panta 11. daļai.

-

Projekta 7. pantā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 21. punkts paredz, ka Likuma 7.¹ panta pirmā daļa stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Projekta 3. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 7.¹ pantu, kurā būs noteiktas papildu prasības alkoholisko dzērienu marķēšanai, un panta pirmā daļa paredzēs papildu prasības alkoholisko dzērienu marķēšanai jebkuram alkoholiskā dzēriena iepakojumam attiecībā uz uzturvērtības paziņojumu un brīdinājuma piktogrammu, savukārt otrā daļa paredzēs papildu marķēšanas prasības mazajām alkoholisko dzērienu darītavām attiecībā tikai uz brīdinājuma piktogrammu. No projekta 7. pantā ietvertā Likuma pārejas noteikumu 21. punkta izriet, ka projekta 3. pantā ietvertā Likuma 7.¹ panta otrā daļa stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Vienlaikus secināms, ka atbildība par alkoholisko dzērienu papildu marķēšanas prasību neievērošanu, kuru paredz noteikt projekta 5. pantā ietvertā Likuma 14. panta devītā daļa un projekta 6. pantā ietvertā Likuma 15. panta sestā daļa, arī stāsies spēkā tikai 2024. gada 1. janvārī. Proti, papildu alkoholisko dzērienu marķēšanas prasības, kas attieksies uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām stāsies spēkā vispārējā kārtībā, taču atbildību par šo prasību neievērošanu tām piemērot nevarēs. Anotācijā nav skaidrots, kāpēc papildu marķēšanas prasības attiecībā uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām stāsies spēkā vispārējā kārtība un kāpēc līdz 2024. gada 1. janvārim par šo prasību pārkāpumu nebūs piemērojama administratīvā atbildība. Vienlaikus jānorāda, ka anotācijā ir skaidrots, ka nosacījumi par papildu marķēšanas prasībām un brīdinājuma piktogrammu izvietošanu uz alkoholisko dzērienu iepakojumiem ir saistīti ar papildu pasākumu veikšanu un nepieciešams dot laiku iztirgot tos alkoholiskos dzērienus, kas šobrīd ir saražoti un neatbildīs prasībām, tāpēc tiks noteikts pārejas posms. Ņemot vērā minēto, lūdzam atkārtoti izvērtēt projekta 3. pantā ietvertā Likuma 7.¹ panta spēkā stāšanās kārtību un attiecīgi precizēt projekta 7. pantā ietverto Likuma pārejas noteikumu 21. punktu, vai skaidrot anotācijā, kāpēc papildu marķēšanas prasības attiecībā uz mazajām alkoholisko dzērienu darītavām stāsies spēkā vispārējā kārtībā un par šo prasību neievērošanu līdz 2024. gada 1. janvārim nevarēs piemērot administratīvo atbildību.

-

Alkoholisko dzērienu aprites likuma (turpmāk – Likums) 5. pants noteic alkoholisko dzērienu pārvietošanas, realizēšanas, norēķinu un uzskaites kārtības vispārīgos noteikumus. Likumprojekta "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" (turpmāk – projekts) 1. pantā ietvertā Likuma 5. panta 11. daļa noteiks alkoholisko dzērienu realizēšanas prasības azartspēļu organizēšanas vietās, kas nav vispārīgs noteikums, ņemot vērā to, ka attieksies nevis uz visiem alkoholisko dzērienu realizētājiem, bet gan tikai azartspēļu organizēšanas vietām. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt projekta 1. pantā ietvertajā Likuma 5. panta 11. daļā paredzētā regulējuma vietu Likumā un iespēju šo regulējumu ietvert Likuma 6. pantā, kas paredz nosacījumus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 3. pantā ietverto Likuma 7.¹ pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka vispārējās alkoholisko dzērienu marķēšanas prasības nosaka normatīvie akti pārtikas aprites uzraudzības jomā un Eiropas Savienības tiesību akti, tādējādi padarot Likumu sabiedrībai (tostarp, subjektiem, kam šīs prasības jāievēro) saprotamāku. Projektā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) skaidrots, ka alkoholisko dzērienu vispārējās marķēšanas prasības izriet no Pārtikas aprites uzraudzības likuma un attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī noteiktām Eiropas Savienības regulām. Savukārt Likumā par alkoholisko dzērienu vispārējās marķēšanas prasībām nekas nav minēts. Likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka Likums regulē jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp, marķēšanu. Neskatoties uz minēto, līdz šim brīdim Likums nav noteicis nekādas alkoholisko dzērienu marķēšanas prasības. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību skaidri noteikt, ka vispārējās marķēšanas prasības regulē citi normatīvie akti, lai ir skaidrs, kāpēc Likums regulē tikai papildu marķēšanas prasības.

-

Projekta 7. pantā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 21. punkts paredz, ka Likuma 6. panta 13. daļas 3. punkts stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Vēršam uzmanību, ka Projekta 2. panta pirmā daļa paredz papildināt Likuma 6. panta 1.³ daļu ar 3. punktu, kā arī projekts neparedz papildināt Likuma 6. pantu ar 13. daļu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 7. pantā ietvertajā Likuma pārejas noteikumu 21. punktā minēto atsauci uz Likuma 6. panta daļu.

-