Atzinums

Konceptuāli neatbalstām Noteikumu projekta tālāku virzību sagatavotajā redakcijā, jo tajā iekļautais risinājums  -2025.gadā piešķirt valsts budžeta finansējumu pašvaldībām, kapitālsabiedrībām, ostām, neatbilst izvirzītajam mērķim -nodrošināt komersanta biznesa attīstību tās teritorijā un piedāvātajam risinājumam ir negatīva ietekme uz budžetu. Pārstrādājot Noteikumu projektu, nepieciešams  ņemt  vērā zemāk minētos iebildumus un priekšlikumus.
Norādām, ka 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Saskaņā ar tiem 2025. gada 21. janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izpildes procesā.
Ņemot vērā aktualizētās prognozes par vispārējās valdības budžeta deficītu 2026. gadā (3% no IKP, 25-TA-837), aicinām ievērot, ka Ekonomikas ministrijas budžetā piešķirtie 3 milj. euro paredzēti kā atbalsts investīciju projektu attīstībai pašvaldībās 2025. gada ietvaros, līdz ar to pašvaldībām izmantojot sava budžeta atlikumā esošos līdzekļus izdevumu segšanai nākamajos gados, radīsies negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu, kas pašreizējos apstākļos bez izdevumu pieaugumu kompensējošiem pasākumiem nav pieļaujams.

-

Lūdzam Noteikumu projektu papildināt ar norādi par datumu līdz kuram saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 var tikt piešķirts atbalsts šo Noteikumu projekta ietvaros.

-

Lūdzam Noteikumu projekta 2. punkta 2.1. apakšpunktā  vārdus “turpmāk- Valsts kases aizdevums” aizstāt ar vārdiem “turpmāk – valsts aizdevums”. Lūdzam visā Noteikumu projekta tekstā vārdus “Valsts kases aizdevums” aizstāt ar vārdiem “valsts aizdevums” attiecīgajā locījumā, ņemot vērā Likumā par budžeta un finanšu vadību lietoto terminoloģiju. 

-

Lūdzam vārdus "pašvaldības kapitālsabiedrība" aizstāt ar vārdiem "“kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus” atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību noteiktajam subjektu lokam, kas var saņemt valsts aizdevumu.

-

Lūdzam precizēt  Noteikumu projekta 3. punktā definēto mērķi, lai tas atbilstu gan šo noteikumu būtībai, gan Anotācijas 1.2. punktā “Mērķis” minētajam Noteikumu projekta mērķim.

-

Lai Valsts kases aizdevums saimnieciskās darbības veicējiem nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, tas var tikt piešķirts, vai nu atbalsta saņēmēja nesaimnieciskās darbības veikšanai, vai nu atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības veikšanai, taču saskaņā ar tirgus procenta likmēm. Līdz ar to, ņemot vērā, ka ar Noteikumu projektu ir paredzēts atbalsts kā subsīdija procenta likmes segšanai, gadījumā, ja atbalsts tiek sniegts saimnieciskās darbības veikšanai uz tirgus procenta likmēm, šāds subsīdijas piešķiršana kvalificēsies ka komercdarbības atbalsts, attiecīgi Noteikumu projekta 8.punkta otrajā teikumā iekļautā prezumpcija nav korekta minētajā gadījumā. Ievērojot izteikto iebildumu lūdzam precizēt Noteikumu projekta 8.punktu un sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā.

-

Lūdzam papildināt Noteikumu projekta 10.1.apakšpunktu, ietverot norādi, ka viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajai definīcijai. Atbilstoši lūdzam papildināt ar minēto informāciju arī anotāciju.

-

Ievērojot to, ka Noteikumu projekta 12.punktā tiek paredzēts atļaut piešķirto de minimis atbalstu apvienot ar citu de minimis atbalstu, lūdzam Noteikumu projektā arī norādīt, vai Noteikumu projekta ietvaros saņemto atbalstu būs atļauts apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts ar citiem komercdarbības atbalstu regulējumiem, attiecīgi, ietverot atbilstošo normu. Gadījumā, ja kumulāciju ar citu komercdarbības atbalstu nav paredzēts pieļaut, tad lūdzam Noteikumu projektā atrunāt nosacījumu par kumulācijas aizliegumu. Atbilstoši lūdzam papildināt ar minēto informāciju arī anotāciju.

-

Lūdzam svītrot vārdus "vai informāciju un dokumentus, kas ir sagatavoti Valsts kases aizdevuma saņemšanai", ņemot vērā, ka Valsts kase slēdz aizdevuma līgumu tikai pēc apstiprinoša  finanšu ministra vai pozitīva PAGKPP lēmuma saņemšanas. Lai izslēgtu risku, ka atbalsts tiek piešķirts projekta īstenotājam, kuram netiek apstiprināta valsts aizdevuma piešķiršana.





 

-

Noteikumu projekta 19.2.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem lūdzam norādīt laika periodu uz kuru tiks attiecināti minētie kritēriji.

-

Noteikumu projekta 19.2.1.apakšpunktā kā viens no kritērijiem projektu vērtēšanai norādīts ierobežotāki resursi, ko novirzīt ekonomiskai attīstībai, kuru paredzēts noteikt izmantojot divus rādītājus: aprēķinot mazākos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus uz 1000 km² teritorijas vai lielāko iedzīvotāju īpatsvaru virs darbspējas vecuma. Ņemot vērā, ka šim kritērijam var tikt izmantots viens vai otrs rādītājs, līdz ar to nav saprotams, kurā brīdī kurš no rādītājiem tiks piemērots.

-

Noteikumu projekta 22. punkts nosaka, ka “Aģentūra pārskaita piešķirto atbalsta apmēru atbalsta saņēmējam Valsts kases aizdevuma nākotnes procentu maksājumu dzēšanai uz atsevišķi izveidotu kontu maksājumu saņemšanai no atbalsta sniedzēja, lai segtu Valsts kases aizdevuma procentu likmes, kas nodrošina finanšu plūsmu nodalīšanu”. Lūdzam skaidrot, vai šajā gadījumā tiek pārskaitīta visa summa, kas paredzēta aizdevuma procentu segšanai līdz aizdevuma termiņa beigām, kas rada nelietderīgu finanšu līdzekļu “iesaldēšanu”, vai lūdzam attiecīgi precizēt šo punktu.

-

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 23. punktu “Ja projekta iesniedzējs paredzamajam investīciju projektam vēl nav saņēmis Valsts kases aizdevumu, tas pēc Aģentūras lēmuma par atbalsta piešķiršanu ar nosacījumu saņemšanas iesniedz Valsts kasē valsts aizdevuma pieteikumu. Atbalsta izsniegšana atbalsta saņēmējam notiek pēc Valsts kases pieņemtā lēmuma par aizdevuma izsniegšanu un Aģentūras lēmuma par atbalsta piešķiršanu”, ņemot vērā, ka lēmumu par valsts aizdevuma izsniegšanu vai atteikšanu pieņem finanšu ministrs vai pašvaldību gadījumā Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padome (turpmāk – PAGKPP). Valsts kase slēdz aizdevuma līgumu tikai saskaņā ar finanšu ministra vai PAGKPP lēmumu. Bez tam jāatzīmē, ka valsts aizdevuma procentu likme tiek noteikta valsts aizdevuma līguma slēgšanas dienā.
Līdz ar to uzskatām, ka Valsts kase vai valsts aizdevuma saņēmējs ir tiesīgs sniegt informāciju par aizdevuma procentu maksājumiem tikai par jau noslēgtajiem valsts aizdevuma līgumiem.
 

-

Aizdevuma procentu maksājuma grafiks valsts aizdevuma saņēmējiem ir pieejams Valsts kases e aizņēmumu sistēmā. Līdz ar to informāciju par aizdevuma procentu maksājumu plūsmu  Aģentūrai  būtu jāsniedz valsts aizdevuma saņēmējam. Līdz ar to lūdzam precizēt Noteikumu projekta 24. punktu, kas šobrīd nosaka, ka ”Valsts kase pēc Aģentūras pieprasījuma informē Aģentūru par šo noteikumu 22. punktā atbalstītā investīciju projekta pieteikuma aizdevuma piešķiršanu un aizdevumu procentu likmju apmaksas grafiku.”
 Vienlaikus norādām, ka aizdevuma procentu maksājuma grafikam ir indikatīvs raksturs, ņemot vērā, ka aizdevuma procenti tiek aprēķināti par faktisko valsts aizdevuma izmantošanas laiku, kā arī pārsvarā tiek izvēlētas mainīgās aizdevuma procentu likme (12 mēnešu).

 

-

Lūdzam papildināt Noteikumu projekta V. Nodaļu “Atbalsta uzskaite un atgūšana” ar informāciju par izmaksu attiecināmības nosacījumiem, ja tiek veikta  piešķirtā finansējuma atgūšana un tiek veikta pirmstermiņa atmaksa. un notiek Atbalsta saņēmējam plānoto procentu likmju apmēra samazināšanās. Kāda būs rīcība gadījumā, ja piešķirtā atbalsta apmērs ir lielāks par faktiski veiktajiem aizdevuma procentu maksājumiem, piemēram, valsts aizdevums tiek atmaksāts pirms termiņa vai Eiropas Centrālā banka samazina Euribor likmi?

-

Ievērojot to, ka nelikumīgs komercdarbības atbalsts ir atgūstams jebkurā gadījumā, kā arī to, ka Noteikumu projekts neizvirza nekādas specifiskas prasības, lai varētu secināt, ka tiek pārkāptas šo noteikumu prasības atbalstam, kas piešķirts kā brīvs no komercdarbības atbalsta, lūdzam precizēt Noteikumu projekta 27.punktu, piemēram, šādā redakcijā: "Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts  projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalsta saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā [atbalsta sniedzējam] visu nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."
Papildus, ievērojot noteikumu projekta 5.punktā paredzēto, ka atbalsts tiks sniegts investīciju projektiem, lūdzam noteikumu projektā definēt projekta (investīcijas) dzīves ciklu un paredzēt, ka tā laikā atbalsta sniedzējs nodrošinās uzraudzību par to, lai ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts nekļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

-

Anotācijas 1.1.sadaļā izstrādes pamatojuma aprakstu lūdzam papildināt ar deleģējumu uz kura pamata izstrādāts noteikumu projekts.

-

Ievērojot noteikumu projekta anotācijā norādīto, ka "Noteikumu projekts paredz nodrošināt finansējuma pieejamību pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai ostas pārvaldes investīciju projektiem, lai nodrošinātu komersanta biznesa attīstību tās teritorijā.", lūdzam skaidrot, kāpēc atbalsts netiek sniegts tieši komersantiem. Papildus, ievērojot to, ka noteikumu projekta ietvaros ir paredzēts atbalstīt arī projektus, kuriem Valsts kases aizdevums nav izsniegts kā komercdarbības atbalsts, jo, piemēram, aizdevums nav paredzēts saimnieciskās darbības veikšanai (skat. noteikumu projekta 8.punktu), bet anotācijā minētais mērķis ir komersantu biznesa attīstība, lūdzam skaidrot, kā aģentūra nodrošinās uzraudzību, lai šādi investīciju projekti investīcijas dzīves cikla laikā nekļūtu par projektiem, kuriem sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
 

-

Noteikumu projektā plānotais kopējais attiecināmais finansējums 3 milj. euro apmērā ir paredzēts Ekonomikas ministrijas 2025. gada budžetā, līdz ar to anotācijas 3.sadaļā attiecīgais finansējums būtu norādāms 2025. gada ailē “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam”, vienlaikus norādot to arī pie valsts budžeta ieņēmumiem (aizpildot 1.1.apakšpunktu). Ņemot vērā minēto, anotācijas 3.sadaļas 3. un 5. punktā nav norādāma finansiālā ietekme.

-

Ievērojot Noteikumu projektā veiktos precizējumus aicinām pārskatīt anotācijas 5.sadaļas 1.tabulu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka izvērtējums Noteikumu projekta 12.punktā nav korekts, jo šis punkts atspoguļo Komisijas regula Nr.2023/2831 5.panta 1.punkta nosacījumus, nevis 3.panta 2.punkta nosacījumus.

-

Saskaņā ar Valsts kancelejas 2021. gada Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijas sadaļā 6.1. “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas“ ir jāizvēlas no saraksta konkrētās valsts un pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuras bija iesaistītas tiesību akta projekta izstrādē. Ņemot vērā, ka Valsts kase nebija iesaistīta tiesību akta projekta izstrādē, lūdzam svītrot no norādīto institūciju saraksta Valsts kasi.

-

Ievērojot to, ka Noteikumu projekta 8.punktā pirmo reizi tiek pieminēta Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, lūdzam šajā punktā norādīt minētās regulas pilno nosaukumu un turpmāk atrunāt tās saīsinājumu. 
 

-

Noteikumu projekta 10.2. apakšpunkts nosaka, ka  “atbalstu nepiešķir soda procentiem, citiem maksājumiem par jebkuriem aizdevuma līguma pārkāpumiem un par komisijas maksām”. Lūdzam skaidrot, kā Aģentūra plāno saņemt informāciju par valsts aizdevuma līgumu pārkāpumiem.

-

Lūdzam Noteikumu projekta 17.2. apakšpunktā svītrot vārdus “atbilstoši  Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtībai”, ņemot vērā, ka  Noteikumu projekta 2. punktā “Noteikumos lietoti šādi termini” 2.1.2. apakšpunktā šie noteikumi ir definēti kā “turpmāk - valsts aizdevums”.

-

Anotācijas 1.3.sadaļu lūdzam papildināt ar plašāku informāciju par to kā tiks vērtēti investīciju projekti, vienlaikus norādot projektu ranžēšanas piemērus.

-

Lūdzam detalizētāk skaidrot, kā tieši paredzēts īstenot aizdevumu procentu likmju subsīdiju atbalstu. Vai Aģentūra plāno pārskaitīt projekta iesniedzējam uz kontu visu piešķirto atbalstu vienā maksājumā vai pa daļām atbilstoši plānotajiem procentu maksājumiem? Ja vienā maksājumā un projekta iesniedzējs no konta, kas īpaši atvērts atbalsta saņemšanai un nākotnes procentu maksājumu segšanai, veic valsts aizdevuma procentu maksājumus atbilstoši grafikam vairāku gadu garumā, tad projekta iesniedzējam viena valsts aizdevuma līguma ietvaros ik gadu veidojas salīdzinoši nelieli brīvie finanšu līdzekļi, turklāt kontā uz vairākiem gadiem tiek nelietderīgi iesaldēti valsts budžeta līdzekļi. Lūdzam detalizētāk skaidrot, kā šādā gadījumā īstenosies tiesību akta projekta mērķis stimulēt jaunu investīciju ieplūšanu pašvaldībās uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā.

-

Anotācijas 3.sadaļas apakšsadaļā "Cita informācija" lūdzam norādīt konkrētu Ekonomikas ministrijas budžeta programmu, kurā ir paredzēts norādītais finansējums.

-