Projekta ID
24-TA-1951Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
01.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"(51) Aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvēm, un saskaņā ar aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu noteikšanas metodiku, izcērt kokus, kuri var radīt vai rada apdraudējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai, tostarp tehnoloģiskajai infrastruktūrai un inženierbūvēm. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kas atrodas aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, iekšējās malas un patrulēšanas joslas malai, kas nesaskaras ar valsts robežu un robežzīmju uzraudzības joslu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
4) koki blakus valsts robežas joslai, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
6) bebru grauzti koki.".
1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem;
2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;
3) lapu koku stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;
4) koki blakus valsts robežas joslai, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;
5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz ārējo robežu) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;
6) bebru grauzti koki.".
Iebildums
Lai arī Zemkopības ministrija kopumā atbalsta aizsargjoslas noteikšanu gar valsts ārējo robežu un neiebilst koku ciršanai un apzāģēšanai tajā, tomēr aicinām papildus izvērtēt potenciālās šī pasākuma izmaksas, tostarp administratīvo slogu un zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju par nocirstajiem kokiem. Lūdzam izvērtēt arī AS "Latvijas valsts meži" apsvērumus un precizēt likumprojekta anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
1. Tāpat plānots akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” noteikt pienākumu regulāri veikt koku apsekošanu aizsargjoslā gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.
AS LVM lūdz dzēst augstāk minēto, anotācijā iekļauto, rindkopu.
Objekta aizsargjoslas un patrulēšanas joslas apsekošana ir objekta īpašnieka atbildība. Apsekošana un bīstamo koku defektēšana ir specifisks darbu veids, kura pakalpojumu var nopirkt tirgū Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Valsts robežsardzes un “Latvijas valsts meži” vienošanās tvērums ir informācijas apmaiņa un veicamo darbu izpilde koku ciršanas jautājumā, nepaplašinot ar pakalpojumiem, kuri ietver objekta aizsargjoslas apsekošanu un bīstamo koku identificēšanu un defektēšanu visu personu īpašumos.
Anotācijā norādīts, lai noteiktu iespējamo darbu apjomu, ir nepieciešams apsekot visas teritorijas, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums, un dabā konstatēt minētos kokus. Turklāt arī faktiskā situācija laika gaitā var mainīties. Izrietoši - nav aprēķināti iespējamie ikgadējie darbu apjomi, kas var rezultēties ar nesamērīgi lielu LVM resursu patēriņu, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus (darbinieku skaita palielināšana specifiskajam darba veidam konkrētajā teritorijā ar paaugstinātu risku, inventāra iegāde, darba samaksa, paaugstinātu izmaksu pakalpojumi, u.c.) un pat neiespējamu šādu pienākumu izpildi. Šādā gadījumā tiesību aktā ir jānorāda finanšu līdzekļu avots šim darbu (pakalpojuma) veidam un vēlams arī pieejamais finanšu apjoms. Latvijas ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 407km un kopā ar 30m aizsargjoslu tas veido 1221 ha. Anotācijā nav norādīti ha vai km, kur veicama apsekošana.
Izmantojot Lidar veģetācijas virsmas modeļa slāni, izslēdzot teritorijas, kur nav apauguma, visā pierobežā kopējais garums ~ 330 km jeb apm.~1000 ha (kopā ar 30m aizsargjoslu). Bīstamo koku defektēšanai apsekošanas norma vienam speciālistam ir 1km jeb 3 ha darba dienā. Veicot defektēšanu visā robežas garumā 1 reizi gadā nepieciešamas 330 cilvēkdienas jeb ~ +2 cilvēku pilnas slodzes darbs bīstamo koku defektēšanai. Apsekojot visā garumā 2 reizes gadā, nepieciešami ~ +4 darbinieki. Papildus laiks un cilvēkresursi nepieciešami informācijas sagatavošanai IS, cirsmas izveidošana mežizstrādei, kontrolei, administrēšanai, saziņai ar citu zemju īpašniekiem, u.c. darbībām, kas aptuveni papildus veido +30% slodzi.Ja tie būs atsevišķi koki, to nozāģēšanai tiek piesaistīts sertificēts arborists. Ja uz 1km gadā ir 10 bīstamie koki un kopā gadā visā aizsargjoslā 3300 koki, tad arborista pakalpojum izmaksas veido 396 000 eur/gadā.
Anotācijā norādīts, ka koki, kuri potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, LVM valdījumā atrodas tikai 9% no zemes vienību skaita un 91% citu personu īpašumos (īpašumu skaitu pārrēķinot %). Nav saprotams jēdziens “regulāri apsekot” un attiecīgi izprast tam nepieciešamo laika patēriņu, izmaksas.
Atsevišķu koku zāģēšana ir īstermiņa risinājums ar augstām izmaksām. Vidējās viena bīstamā koka novākšanas izmaksas, kur jāiesaista arboristi vidēji ir ap 120EUR/koks. LVM rīcībā nav sertificētu arboristu (darbinieku) un to pakalpojums ir jāpērk tirgū. Atsevišķu koku realizācija ir ar zaudējumiem, tamdēļ nozāģētie koki būs jāatstāj turpat mežā un LVM tas nozīmētu būtisku izmaksu pieaugumu. Daudz efektīvāk ir veikt vienlaidus koku zāģēšanu ar meža tehniku un izmaksas segt no koksnes produktu realizācijas. Papildus laiks un izmaksas veido arī apsekošana pēc darbu izpildes, lai konstatētu koku ciršanas faktu.
Problēmas ilgtermiņa risinājums robežas infrastruktūras aizsardzībai būtu noteikt plantācijas mežaudzes statusu ārējas sauszemes robežas 30m vai platākā joslā (nepieciešami Meža likuma grozījumi, 24.pants). Šis būtu efektīvāks risinājums ar zemākām izmaksām, jo, tiklīdz koku dimensijas vai koku bojājumi rada riskus, zemes īpašnieks vai valdītājs būtu tiesīgs pieņemt lēmumu novākt vienlaidus visu mežaudzes joslu, nevis katru reizi zāģēt atsevišķus kokus ar augstām izmaksām. Plantācijas mežaudzes statusa priekšrocība sniedz rīcības brīvību mežaudzes vienlaidus vai daļējai novākšanai pēc zemes īpašnieka vai valdītāja ieskatiem vai robežas aizsargjoslā – pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma, saskaņojot nodomu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Anotācijā nav norādes par “Latvijas valsts meži” tiesībām uz nocirstajiem kokiem citu personu īpašumos, ja ar savstarpēju vienošanos Valsts robežsardzei nebūs noslēgta vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesiskais valdītāju. Tiesību aktos (Meža likumā) būtu jāveic grozījumi, nosakot tiesības uz nocirstajiem kokiem ārējas sauszemes robežas 30m joslā gadījumos, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atsakās slēgt vienošanos par koku ciršanu ar Valsts robežsardzi vai nav nodrošinājis koku ciršanu pats.
Tiesību aktos jāparedz arī piekļuves tiesības darbu izpildei, pārvietojoties ar meža tehniku pa citām personām piederošu zemi, t.sk., pievešanas ceļā veikt koku un krūmu zāģēšanu.
2. Apsekošana būtu veicama ik gadu pirms rudens lietavu un snigšanas perioda sākšanās, kā arī ik pavasari pirms lapotnes sazaļošanas.
AS LVM lūdz dzēst augstāk minēto rindkopu, kas iekļauta anotācijā.
Pamatojums:
Nav arī precīzi saprotams (mērāmi kritēriji), ko nozīmē regulāri, pirms rudens lietavām, pirms lapotnes sazaļošanas.
AS LVM lūdz dzēst augstāk minēto, anotācijā iekļauto, rindkopu.
Objekta aizsargjoslas un patrulēšanas joslas apsekošana ir objekta īpašnieka atbildība. Apsekošana un bīstamo koku defektēšana ir specifisks darbu veids, kura pakalpojumu var nopirkt tirgū Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Valsts robežsardzes un “Latvijas valsts meži” vienošanās tvērums ir informācijas apmaiņa un veicamo darbu izpilde koku ciršanas jautājumā, nepaplašinot ar pakalpojumiem, kuri ietver objekta aizsargjoslas apsekošanu un bīstamo koku identificēšanu un defektēšanu visu personu īpašumos.
Anotācijā norādīts, lai noteiktu iespējamo darbu apjomu, ir nepieciešams apsekot visas teritorijas, uz kurām attieksies projektā ietvertais tiesiskais regulējums, un dabā konstatēt minētos kokus. Turklāt arī faktiskā situācija laika gaitā var mainīties. Izrietoši - nav aprēķināti iespējamie ikgadējie darbu apjomi, kas var rezultēties ar nesamērīgi lielu LVM resursu patēriņu, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus (darbinieku skaita palielināšana specifiskajam darba veidam konkrētajā teritorijā ar paaugstinātu risku, inventāra iegāde, darba samaksa, paaugstinātu izmaksu pakalpojumi, u.c.) un pat neiespējamu šādu pienākumu izpildi. Šādā gadījumā tiesību aktā ir jānorāda finanšu līdzekļu avots šim darbu (pakalpojuma) veidam un vēlams arī pieejamais finanšu apjoms. Latvijas ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 407km un kopā ar 30m aizsargjoslu tas veido 1221 ha. Anotācijā nav norādīti ha vai km, kur veicama apsekošana.
Izmantojot Lidar veģetācijas virsmas modeļa slāni, izslēdzot teritorijas, kur nav apauguma, visā pierobežā kopējais garums ~ 330 km jeb apm.~1000 ha (kopā ar 30m aizsargjoslu). Bīstamo koku defektēšanai apsekošanas norma vienam speciālistam ir 1km jeb 3 ha darba dienā. Veicot defektēšanu visā robežas garumā 1 reizi gadā nepieciešamas 330 cilvēkdienas jeb ~ +2 cilvēku pilnas slodzes darbs bīstamo koku defektēšanai. Apsekojot visā garumā 2 reizes gadā, nepieciešami ~ +4 darbinieki. Papildus laiks un cilvēkresursi nepieciešami informācijas sagatavošanai IS, cirsmas izveidošana mežizstrādei, kontrolei, administrēšanai, saziņai ar citu zemju īpašniekiem, u.c. darbībām, kas aptuveni papildus veido +30% slodzi.Ja tie būs atsevišķi koki, to nozāģēšanai tiek piesaistīts sertificēts arborists. Ja uz 1km gadā ir 10 bīstamie koki un kopā gadā visā aizsargjoslā 3300 koki, tad arborista pakalpojum izmaksas veido 396 000 eur/gadā.
Anotācijā norādīts, ka koki, kuri potenciāli apdraud izbūvēto infrastruktūru 2025. gada sākumā, LVM valdījumā atrodas tikai 9% no zemes vienību skaita un 91% citu personu īpašumos (īpašumu skaitu pārrēķinot %). Nav saprotams jēdziens “regulāri apsekot” un attiecīgi izprast tam nepieciešamo laika patēriņu, izmaksas.
Atsevišķu koku zāģēšana ir īstermiņa risinājums ar augstām izmaksām. Vidējās viena bīstamā koka novākšanas izmaksas, kur jāiesaista arboristi vidēji ir ap 120EUR/koks. LVM rīcībā nav sertificētu arboristu (darbinieku) un to pakalpojums ir jāpērk tirgū. Atsevišķu koku realizācija ir ar zaudējumiem, tamdēļ nozāģētie koki būs jāatstāj turpat mežā un LVM tas nozīmētu būtisku izmaksu pieaugumu. Daudz efektīvāk ir veikt vienlaidus koku zāģēšanu ar meža tehniku un izmaksas segt no koksnes produktu realizācijas. Papildus laiks un izmaksas veido arī apsekošana pēc darbu izpildes, lai konstatētu koku ciršanas faktu.
Problēmas ilgtermiņa risinājums robežas infrastruktūras aizsardzībai būtu noteikt plantācijas mežaudzes statusu ārējas sauszemes robežas 30m vai platākā joslā (nepieciešami Meža likuma grozījumi, 24.pants). Šis būtu efektīvāks risinājums ar zemākām izmaksām, jo, tiklīdz koku dimensijas vai koku bojājumi rada riskus, zemes īpašnieks vai valdītājs būtu tiesīgs pieņemt lēmumu novākt vienlaidus visu mežaudzes joslu, nevis katru reizi zāģēt atsevišķus kokus ar augstām izmaksām. Plantācijas mežaudzes statusa priekšrocība sniedz rīcības brīvību mežaudzes vienlaidus vai daļējai novākšanai pēc zemes īpašnieka vai valdītāja ieskatiem vai robežas aizsargjoslā – pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma, saskaņojot nodomu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Anotācijā nav norādes par “Latvijas valsts meži” tiesībām uz nocirstajiem kokiem citu personu īpašumos, ja ar savstarpēju vienošanos Valsts robežsardzei nebūs noslēgta vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesiskais valdītāju. Tiesību aktos (Meža likumā) būtu jāveic grozījumi, nosakot tiesības uz nocirstajiem kokiem ārējas sauszemes robežas 30m joslā gadījumos, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atsakās slēgt vienošanos par koku ciršanu ar Valsts robežsardzi vai nav nodrošinājis koku ciršanu pats.
Tiesību aktos jāparedz arī piekļuves tiesības darbu izpildei, pārvietojoties ar meža tehniku pa citām personām piederošu zemi, t.sk., pievešanas ceļā veikt koku un krūmu zāģēšanu.
2. Apsekošana būtu veicama ik gadu pirms rudens lietavu un snigšanas perioda sākšanās, kā arī ik pavasari pirms lapotnes sazaļošanas.
AS LVM lūdz dzēst augstāk minēto rindkopu, kas iekļauta anotācijā.
Pamatojums:
Nav arī precīzi saprotams (mērāmi kritēriji), ko nozīmē regulāri, pirms rudens lietavām, pirms lapotnes sazaļošanas.
Piedāvātā redakcija
Lai nodrošinātu ārējas sauszemes robežas infrastruktūras, tostarp tehnoloģiskās infrastruktūras un inženierbūvju, tuvumā veikt darbības, novēršot apdraudējumu Valsts robežsardzes valdījumā esošai ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai, nodrošinot būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas, vienlaicīgi nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, nepieciešami grozījumi Meža likumā (24.pants), nosakot plantācijas mežaudzes statusu ārējās sauszemes robežas 30m joslā.