Atzinums

Vēršam uzmanību, ka piedāvātā 20.⁴ panta ceturtās daļas 14.punkta redakcija neatbilst anotācijā izklāstītajai risināmajai problēmai. Gan anotācijā minētais izklāsts, gan anotācijā minētais Ekonomikas ministrijas veiktais izvērtējums, gan arī darba grupas sanāksmēs diskutētais jautājums skar tikai darba devējus, kuri darba ņēmējus nodarbina nepilnu vai īslaicīgu darba laiku. Taču piedāvātajā redakcijā nav minēta nekāda norāde uz to, ka regulējums attieksies tikai uz darba devējiem, kuri nodarbina darba ņēmējus nepilnu vai īslaicīgu darba laiku un uz darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti nepilnu vai īslaicīgu darba laiku.
No piedāvātās redakcijas var saprast, ka regulējums attieksies uz visām personām, kuru darba devēji izmantos elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu - arī uz tiem darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti pilnu darba laiku, bet saņem ienākumu, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Tādējādi ar piedāvāto redakciju būtiski tiek paplašināts personu loks, par kurām darba devējam būs tiesības neveikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Ņemot vērā minēto, lūdzam nepaplašināt personu loku un precizēt piedāvāto redakciju, norādot, ka regulējums attieksies tikai personu, kura ir nepilna vai īslaicīga darba veicēja, un kuras darba laika uzskaitei darba devējs izmanto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu.

"14) personu, kura ir nepilna vai īslaicīga darba veicēja, un kuras darba laika uzskaitei darba devējs izmanto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām (turpmāk - nepilna vai īslaicīga darba laika uzskaites sistēma)."

Lūdzam noteikt citu (ne ātrāk kā 2027.gada 1.jūliju) - vēlāku likumprojekta spēkā stāšanās datumu, jo šādu tiesību normu ieviešana ir saistīta ar lielu (ilgu) laika resursu nepieciešamību jaunas elektroniskas sistēmas izveidei, tās ieviešanai un dažādu pakārtoto IT sistēmu izmaiņām, pielāgošanai un savienošanai. Vēršam uzmanību, ka jaunajai darba laika uzskaites sistēmai, to regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem un likumprojektam spēkā ir jāstājas vienlaicīgi.

-

Likumprojekta 1.pantā ir ietverts priekšlikums papildināt likuma 20.⁴ panta ceturto daļu ar jaunu situāciju, kad attiecīgā panta pirmajā daļā noteiktās obligātās iemaksas neveic, proti, ka šīs iemaksas neveic par personu, kuras darba devējs izmanto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Vienlaikus likumprojekta 2.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt darba laika uzskaites sistēmas prasības un tās darbības, izmantošanas, uzturēšanas un uzraudzības kārtību, uzskaitāmās informācijas apjomu, datu apstrādes un glabāšanas prasības, kā arī citus darba laika uzskaites sistēmas piemērošanas nosacījumus.
Likumprojekta anotācijā ir ietverta ļoti vispārināta informācija par šī deleģējuma saturu, pamatā sniedzot informāciju par citu esošu informācijas sistēmu (EDLUS un LAD) iespējamu izmantošanu kā piemērus iespējamai darba laika uzskaites sistēmai, lai īstenotu šajā likumprojektā noteikto. Vienlaikus anotācijā nav sniegts izvērsts skaidrojums par deleģējuma saturu vai tā galvenajiem virzieniem, kam ir būtiska nozīme, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam. Tādēļ aicinām  anotācijā ietvert detalizētāku informāciju par deleģējuma un potenciālo Ministru kabineta noteikumu saturu, jo īpaši ņemot vērā likumprojektā ietvertā deleģējuma apjomu, kas attiecas gan uz darba laika uzskaites sistēmas prasībām, gan tās darbību, izmantošanas, uzturēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī uzskaitāmās informācijas apjomu, datu apstrādi un glabāšanas prasībām. Vienlaikus attiecībā uz deleģējuma saturu uzmanība būtu pievēršama “citiem darba laika uzskaites sistēmas piemērošanas noteikumiem”, kuru satura apjoms nav skaidri saprotams. Līdztekus anotācijā būtu arī jānorāda, ka attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi veic Ekonomikas ministrija.
 

-

Lūdzam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ietvert uzdevumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta 2.pantā minēto Ministru kabineta  noteikumu projektu.
 

Ekonomikas ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta 2.pantā minēto Ministru kabineta  noteikumu projektu.

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas mērķis ir sekmēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju, paredzot, ka par visiem darbaspēka nodokļu maksātājiem, par kuriem tiek izmaksāta alga līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, obligātās iemaksas tiek veiktas vismaz no minimālā obligāto iemaksu objekta. Tādējādi, lai uzlabotu plašu iedzīvotāju grupu sociālo nodrošinājumu, nosakot atbilstošu VSAOI objektu, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, personai sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiek rēķināts no lielāka VSAOI objekta un persona saņem atbilstoši lielāku ienākumu atvietojumu.
Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.⁴ panta ceturtajā daļā jau pašlaik ir noteikts liels personu loks ar izņēmumiem (11 personu kategorijas) no vispārējās minimālo VSAOI veikšanas kārtības, par kuriem darba devējam nav jāmaksā ceturkšņa minimālas VSOAI. Ja atviegloto grupu loks tiek paplašināts ar vēl kādām personu kategorijām (EM organizētajās diskusijā ar nozaru asociācijām tika minētas vēl 9 iespējamās izņēmumu grupas), veidojas situācija, kurā minimālais VSAOI tiktu piemērots tikai atsevišķam, neliela skaita personu lokam. Obligāto iemaksu neveikšana vismaz minimālā apmērā, atviegloto personu grupām ierobežo saņemt pilnvērtīgu sociālo aizsardzību, apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī. 
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka ieviešot jaunas atviegloto grupu kategorijas, būs nepieciešams veikt izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras programmatūrā, kas ir ne tikai laikietilpīgi, bet prasa arī būtiskus finanšu resursus.
Līdz ar to, ņemot vērā minēto, lūdzam rūpīgi apsvērt ideju nevis par atviegloto grupu loka paplašināšanu ar jaunu personu grupu, bet gan par vispārīgu atteikšanos no minimālajām VSAOI, lai gan tas, iespējams, atstātu negatīvu ietekmi uz personas sociālo nodrošinājumu. 
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka pašreiz visu informāciju saistībā ar personas nodarbinātību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) no Darba devēja ziņojumos vai Ziņās par darba ņēmējiem iekļautās informācijas. Līdz ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būs jāveic attiecīgie grozījumi 2010. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai VSAA varētu saņemt atbilstošo informāciju un izmantot, kad veic minimālo iemaksu aprēķinu.
Grozījumu ieviešanai nepieciešamas izmaiņas informācijas sistēmās un to provizoriskās izmaksas veidojas 27830 EUR (556,60 EUR x 50 c/d) apmērā, kas paredzētas IS izstrādes ārpakalpojumu apmaksai (sistēmanalīze, programmēšana) par šādiem darbiem:
- izmaiņas datu apmaiņas saskarnē ar VID un datu saglabāšana, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par DLUS lietošanu un darbinieka nepilna laika vai īslaicīgu nodarbinātību  - 35 cilvēkdienas;
- izmaiņas minimālo VSAOI parēķina algoritmos un atskaitēs – 15 cilvēkdienas.
Šos darbus var uzsākt tikai tad, kad ar VID saskaņotas izmaiņas sniedzamo datu struktūrās.
Minimālo VSAOI aprēķinā jauni atvieglojumu veidi būtu jāiekļauj ar mēneša pirmo datumu, kas pamatojas ar to, ka darba devējs ziņojumu sniedz par mēnesi un pazīme par nepilna laika nodarbinātību būs attiecināma tikai uz pilnu mēnesi.
VSAA izmaiņu ieviešanai, ņemot vērā vairāku pušu iesaisti, nepieciešami vismaz 7 mēneši no normatīvā akta pieņemšanas brīža.
Lūdzam papildināt anotācijas III.sadaļu par VSAA nepieciešamo papildu finansējumu.

-

Lai nodrošinātu juridisku un ekonomisku skaidrību, lūdzam precizēt anotācijas 1.1.sadaļas "Pamatojums" tekstu, iekļaujot tajā norādi, ka regulējums ir attiecināms tikai uz nepilna vai īslaicīga darba veikšanas gadījumiem (gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kuri ir iesaistīti nepilna vai īslaicīga darba veikšanā).

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. sadaļas "Mērķis" tekstu, norādot, ka likumprojekta mērķauditorija ir tikai tie darba devēji, kuri darba ņēmējus nodarbina nepilnu vai īslaicīgu darba laiku, jo no esošā izklāsta var kļūdaini secināt, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecas uz visiem darba devējiem (arī tiem, kas darba ņēmējus nodarbina pilnu darba laiku, bet saņem darba samaksu mazāku nekā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga).

-

Lūdzam anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļas "Pašreizējā situācija" un "Problēmas un risinājumi" papildināt ar skaidrojumu par sociālā nodrošinājuma ietekmi uz darba ņēmējiem (sociālo pakalpojumu apmēriem īstermiņā un ilgtermiņā) veicot vai neveicot par tām VSAOI vismaz minimālā apmērā.
Vēršam uzmanību, ka arī nevienā citā anotācijas sadaļā (piemēram, 2.1., 8.1.8. apakšsadaļā) nav norādīts likumprojekta vērtējums no darba ņēmēju sociālās aizsardzības ieguvumu vai zaudējumu skatu punkta.
Informējam, ka VSAOI veikšana no personas ienākumiem, kuri ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, šīm personām būtiski samazina sociālās garantijas (to apmēru) gan īstermiņa, gan ilgtermiņa apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai sociālās apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā. 
Lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju

-