Atzinums

Iebildums attiecās uz noteikumu projekta III. nodaļā ietvertajām normām par fizisko personu datu apstrādi konkrētajās sistēmās.
Vēršam uzmanību, ka:
1) noteikumu projekta II. nodaļas 4. - 14. punktā ir ietverts informācijas sistēmās iekļaujamais informācijas un dokumentu apjoms.  Līdz ar to nav saprotams, kāpēc noteikumu projekta III. nodaļā ir iekļauta papildus informācija un dokumenti, kas iekļaujami sistēmās. Normas skaidrības nodrošināšanai, lūdzam attiecīgo informāciju iekļaut noteikumu projekta II. nodaļā; 
2) Valsts ieņēmumu dienesta likuma 12. panta otrajā daļā ir uzskaitītas fizisko personu datu kategorijas, kuras ir apstrādājamas VID informācijas sistēmās. Ņemot vērā minēto, kā arī deleģējuma normu, noteikumu projekta III. nodaļā būtu jāregulē katrā informācijas sistēmā apstrādājamo fiziskās personas datu apjomu un konkrētus datu veidus, nevis datu kategorijas, kas ir plašāks jēdziens, vai citu informāciju no kuras neizriet personas datu apstrāde.
Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punktā minēto likumības, godprātības, pārredzamības un datu minimizēšanas principu, lūdzam precizēt noteikumu projekta III. nodaļā ietvertās normas un attiecināt tās tikai uz sistēmās paredzēto fizisko personu un juridisko personu datu apstrādi.

-

Noteikumu projekta 26. punkts nosaka, ka visas noteikumu projektā minētās informācijas sistēmas, piemērojot Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantu, apstrādā šajās informācijas sistēmās iekļautos fizisko personu datus apjomā, kas nepieciešami datu profilēšanai un automātisku lēmumu pieņemšanai. Vienlaikus anotācijā nav sniegts minētās normas skaidrojums.

Vēršam uzmanību, ka redakcionāli norma ir grūti saprotama, tāpat nav saprotams tās iekļaušanas pamatojums. 
Valsts ieņēmumu dienesta likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un uzdevumus, Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu efektīvu iekasēšanu, tostarp veicot nodokļu maksājumu uzskaiti, tai skaitā Eiropas Savienības budžetam, ar nodokļiem apliekamo objektu uzskaiti, nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti, iesniegto deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību, nodokļu un nodevu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizības kontroli, noteiktajā termiņā nesamaksāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, fiziskās personas datu profilēšanu, kā arī veicot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamos pasākumus. Savukārt šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot  Datu regulu un citu normatīvo aktu prasības, administratīvajā procesā iestādē var pieņemt lēmumus informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka attiecīgais lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Proti, jautājums par profilēšanu ir regulēts likumā un to nav nepieciešams dublēt noteikumu projektā.
Tāpat nav viennozīmīgi skaidrs, vai visas minētās sistēmas, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze, tiek izmantota profilēšanai un lēmumu pieņemšanai. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 26. punktu vai redakcionāli precizēt normu un skaidrot to anotācijā.

-

Minētais iebildums attiecināms uz visām noteikumu projekta normām, kas ietvertas noteikumu projekta IV. nodaļā, un paredz informācijas saņemšanu no citu iestāžu informācijas sistēmām un reģistriem.

Noteikumu projekta 29. punkts paredz, ka Datu noliktavas sistēma (DNS) saņem datus no desmit citu iestāžu pārziņā esošajām informācijas sistēmām un reģistriem. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka DNS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējiem lietotājiem - citām institūcijām - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā, kuras ir noslēgušas starpresoru vienošanās un sadarbības līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. DNS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem sadarbības līgumā vai starpresoru vienošanās noteiktajā apjomā, kas izriet no ārējā normatīvā akta regulējuma, un formātā, tiešsaistē un automatizētā veidā. Noteikumu projekts neietekmēs līdzšinējos sadarbības līgumus.
Vēršam uzmanību, ka no šīs informācijas nav iespējams secināt, uz kāda tiesiskā pamata un kādā apmērā dati tiek saņemti un apstrādāti no katras norādītās informācijas sistēmas vai reģistra. Attiecīgi nav iespējams izdarīt secinājumus par šādas datu apmaiņas atbilstību Datu regulas 5. panta un 6. panta 1. punkta prasībām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Datu regulas 6. panta 3. punktu publiska iestāde datu apstrādes nolūkus un konkrētus apstrādes noteikumus nosaka ārējā normatīvajā aktā. Proti, ārējā normatīvajā aktā citastarp ir jābūt noteiktam regulējumam no kādām informācijas sistēmām un kādā apmērā dati tiek saņemti un apstrādāti. Gadījumā, ja šis jautājums ir noregulēts citā normatīvā aktā, noteikumu projektā būtu jābūt vispārīgai atsaucei uz to, ka datu apmērs ir noteikts normatīvos aktos, bet anotācijā uzskaitītiem normatīviem aktiem un normām, kur šāds regulējums ietverts. Savukārt, ja VID nododamais datu apmērs nav noteikts citos ārējos normatīvos aktos, tad tas ir jāietver noteikumu projektā.

 

-

Noteikumu projekta 61. punkts paredz, ka datus šajos noteikumos minētajās sistēmās glabā 36 mēnešus pēc fiziskās personas nāves vai juridiskās personas statusa izbeigšanas. Vienlaikus noteikumu projekta 62. - 66. punktā ir ietverti citi termiņi sistēmās iekļauto datu glabāšanai.  Anotācijā normas skaidrojums nav iekļauts.
Ņemot vērā minēto, no noteikumu projekta nav viennozīmīgi saprotami sistēmas datu glabāšanas termiņi. Lūdzam pārskatīt minēto regulējumu un nodrošināt skaidrus un glabāšanas ierobežojuma principam atbilstošus sistēmas datu glabāšanas termiņus.

-

Inspekcija norāda, ka no tiesību normas nav saprotams, kura informācija no sistēmām, tai skaitā personas dati, tiks dzēsta un kura arhivēta. Tāpat paskaidrojam, ka arhivēšana joprojām ir uzskatāma par datu apstrādi un tikai tas apstāklis vien, ka dati tiek arhivēti, nenozīmē, ka tie var tikt glabāti, neievērojot nolūku un glabāšanas termiņu. 
Ņemot vērā minēto un Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunktā ietverto "pāredzamības" principu, lūdzam precizēt noteikumu projekta 67. punktu, tā lai datu subjektam būtu saprotams, kura informācija un no kādām sistēmām tiks dzēsta un kura arhivēta.

-

Noteikumu projekta 73. punktā noteikts, ka visu noteikumu projektā minēto informācijas sistēmu auditācijas pierakstus VID glabā ne ilgāk kā 72 mēnešus. Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka EMCS, CMIS, DNS, ESNDA, EMDAS, ITVS, MAIS, NIS, TLKAIS, VID EDS, un VID PDB auditācijas pieraksti tiek glabāti 72 mēnešus. Bet citur anotācijā norādīts, ka auditācijas pierakstus MAIS glabā ne ilgāk kā 72 mēnešus. ES DSS auditācijas pieraksti tiek glabāti 36 mēnešus.
Proti, minētajos dokumentos ir sniegta atšķirīga informācija par auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu.
Ņemot vērā minēto, un, pamatojoties uz Datu regulas 5. panta 1. punktā noteikto glabāšanas ierobežojuma principu un pārredzamības principu, no kuriem izriet prasība noteikt skaidru auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu, lūdzam precizēt noteikumu projekta 73. punktu un tā anotāciju, skaidri nosakot, ka visu sistēmu auditācijas pieraksti tiek glabāti 72 mēnešus. Savukārt, ja kādai no minētajām sistēmām auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš ir nosakāms īsāks par 72 mēnešiem, lūdzam ietvert noteikumu projektā attiecīgu regulējumu, kā arī šo jautājumu skaidrot anotācijā.

-

Anotācijas 8.1.13.apakšpunktā ietvertā informācija par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīta grūti uztverami. Līdz ar to, lūdzam to sastrukturizēt un sniegt par katru sistēmu atsevišķi.   
Apakšpunkta aizpildīšanā ierosinām izmantot  Valsts kancelejas vadlīnijas "Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā"  sadaļu  "Ietekme uz datu aizsardzību".

-