Projekta ID
26-TA-2030Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
18.09.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2. Uzdot Satiksmes ministrijai savas kompetences ietvaros nodrošināt, ka valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā protokollēmuma pieņemšanas pabeidz Tesla 2026. gada 13. aprīļa iesnieguma un tā izskatīšanas gaitā iesniegto materiālu izvērtēšanu un, pamatojoties uz konkrētās lietas faktisko, tiesisko un tehnisko apstākļu vispusīgu izvērtējumu, savas kompetences ietvaros pieņem motivētu lēmumu jautājumā par Nīderlandes Transportlīdzekļu iestādes (RDW) izdotā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma, kas aptver Tesla FSD (Supervised) Eiropas konfigurāciju, atzīšanu Latvijas teritorijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 39. panta 5. punktam
Iebildums
Lūdzam precizēt 2.punktu, jo jautājums par Nīderlandes Transportlīdzekļu iestādes (RDW) izdotā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma pieņemšanu Latvijas teritorijā pēc būtības ir CSDD kā kompetentās apstiprinātājas iestādes kompetencē, un tādēļ šāda lēmuma pieņemšana nav Satiksmes ministrijas vai Ministru kabineta administratīvās kompetences jautājums.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 3. panta 36. punkts “approval authority” definē kā dalībvalsts iestādi, kurai ir kompetence visos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājuma aspektos. Savukārt Regulas 39. panta 5. punkts tieši paredz, ka citas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes var pieņemt citā dalībvalstī izdotu provizorisko ES tipa apstiprinājumu savā teritorijā, par to rakstveidā informējot apstiprinātāju iestādi, kura provizorisko apstiprinājumu izdevusi.
No minētā regulējuma izriet, ka lēmums par to, vai Latvija pieņem RDW izsniegto provizorisko ES tipa apstiprinājumu atbilstoši Regulas 39. panta 5. punktam, ir lēmums, kas jāpieņem Latvijas kompetentajai apstiprinātājai iestādei, nevis politikas veidotājai vai nozares ministrijai.
Līdz ar to ir būtiski nošķirt politikas veidošanas un uzraudzības kompetenci no individuāla lēmuma pieņemšanas kompetences konkrētā tipa apstiprinājuma lietā. Satiksmes ministrija var savas kompetences ietvaros koordinēt nozares politiku, uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā sniegt metodisku vai organizatorisku atbalstu, taču no minētā neizriet tiesības pārņemt vai iepriekš noteikt CSDD lēmumu konkrētā Regulas 2018/858 39. panta 5. punktā paredzētā jautājumā. Īpaši tas attiecas uz formulējumu, ar kuru Satiksmes ministrijai tiek uzdots “nodrošināt”, ka CSDD konkrētā termiņā pabeidz konkrētā iesnieguma izvērtēšanu un pieņem lēmumu. Šāds formulējums var radīt iespaidu, ka CSDD lēmuma pieņemšana tiek veikta pēc politiskas vai administratīvas iniciatīvas no augstākas institūcijas puses, nevis CSDD kā kompetentās apstiprinātājas iestādes patstāvīgas kompetences ietvaros.
Minētā gadījumā vēlamies uzsvērt, ka CSDD ir ne tikai pienākums izskatīt jautājumu, bet arī kompetence patstāvīgi izvērtēt visus konkrētās lietas faktiskos, tiesiskos un tehniskos apstākļus un uz šā izvērtējuma pamata pieņemt lēmumu.
No kompetences sadalījuma viedokļa nav nepieciešams un nav juridiski precīzi Satiksmes ministrijai “nodrošināt”, lai CSDD pieņemtu lēmumu konkrētā lietā. Šāda rīcība var tikt uztverta kā iejaukšanās citas institūcijas kompetencē. Satiksmes ministrijas uzdevumam būtu jāaprobežojas ar to, lai tās kompetences ietvaros nodrošinātu nepieciešamos institucionālos un organizatoriskos priekšnoteikumus jautājuma izskatīšanai, savukārt pats lēmums ir jāpieņem CSDD, īstenojot tai normatīvajos aktos un Savienības tiesībās piešķirto kompetenci.
Papildus norādām, ja ES regula tieši piešķir lēmuma pieņemšanas funkciju “approval authority”, tad politiskās vadības lēmums nevar aizstāt šīs iestādes individuālo kompetences īstenošanu. Ministru kabinets var noteikt politikas virzienu vai uzdot nodrošināt jautājuma izskatīšanu, bet tam nevajadzētu radīt iespaidu, ka tas pats izlemj vai iepriekš nosaka konkrētās kompetentās iestādes lēmuma saturu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 3. panta 36. punkts “approval authority” definē kā dalībvalsts iestādi, kurai ir kompetence visos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājuma aspektos. Savukārt Regulas 39. panta 5. punkts tieši paredz, ka citas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes var pieņemt citā dalībvalstī izdotu provizorisko ES tipa apstiprinājumu savā teritorijā, par to rakstveidā informējot apstiprinātāju iestādi, kura provizorisko apstiprinājumu izdevusi.
No minētā regulējuma izriet, ka lēmums par to, vai Latvija pieņem RDW izsniegto provizorisko ES tipa apstiprinājumu atbilstoši Regulas 39. panta 5. punktam, ir lēmums, kas jāpieņem Latvijas kompetentajai apstiprinātājai iestādei, nevis politikas veidotājai vai nozares ministrijai.
Līdz ar to ir būtiski nošķirt politikas veidošanas un uzraudzības kompetenci no individuāla lēmuma pieņemšanas kompetences konkrētā tipa apstiprinājuma lietā. Satiksmes ministrija var savas kompetences ietvaros koordinēt nozares politiku, uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā sniegt metodisku vai organizatorisku atbalstu, taču no minētā neizriet tiesības pārņemt vai iepriekš noteikt CSDD lēmumu konkrētā Regulas 2018/858 39. panta 5. punktā paredzētā jautājumā. Īpaši tas attiecas uz formulējumu, ar kuru Satiksmes ministrijai tiek uzdots “nodrošināt”, ka CSDD konkrētā termiņā pabeidz konkrētā iesnieguma izvērtēšanu un pieņem lēmumu. Šāds formulējums var radīt iespaidu, ka CSDD lēmuma pieņemšana tiek veikta pēc politiskas vai administratīvas iniciatīvas no augstākas institūcijas puses, nevis CSDD kā kompetentās apstiprinātājas iestādes patstāvīgas kompetences ietvaros.
Minētā gadījumā vēlamies uzsvērt, ka CSDD ir ne tikai pienākums izskatīt jautājumu, bet arī kompetence patstāvīgi izvērtēt visus konkrētās lietas faktiskos, tiesiskos un tehniskos apstākļus un uz šā izvērtējuma pamata pieņemt lēmumu.
No kompetences sadalījuma viedokļa nav nepieciešams un nav juridiski precīzi Satiksmes ministrijai “nodrošināt”, lai CSDD pieņemtu lēmumu konkrētā lietā. Šāda rīcība var tikt uztverta kā iejaukšanās citas institūcijas kompetencē. Satiksmes ministrijas uzdevumam būtu jāaprobežojas ar to, lai tās kompetences ietvaros nodrošinātu nepieciešamos institucionālos un organizatoriskos priekšnoteikumus jautājuma izskatīšanai, savukārt pats lēmums ir jāpieņem CSDD, īstenojot tai normatīvajos aktos un Savienības tiesībās piešķirto kompetenci.
Papildus norādām, ja ES regula tieši piešķir lēmuma pieņemšanas funkciju “approval authority”, tad politiskās vadības lēmums nevar aizstāt šīs iestādes individuālo kompetences īstenošanu. Ministru kabinets var noteikt politikas virzienu vai uzdot nodrošināt jautājuma izskatīšanu, bet tam nevajadzētu radīt iespaidu, ka tas pats izlemj vai iepriekš nosaka konkrētās kompetentās iestādes lēmuma saturu.
Piedāvātā redakcija
Uzdot Satiksmes ministrijai savas kompetences ietvaros nodrošināt nepieciešamo institucionālo koordināciju, lai CSDD savas kompetences ietvaros varētu vispusīgi izvērtēt Tesla 2026. gada 13. aprīļa iesniegumu un pieņemt motivētu lēmumu par Regulas (ES) 2018/858 39. panta 5. punktā paredzētā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma pieņemšanu Latvijas teritorijā.
