Atzinums

Vienlaicīgi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju atlīdzības samazināšanu, kā to paredz Likumprojekts un Noteikumu projekts, būtu nepieciešama arī Likuma 12.³ panta turpmāka, pārdomāta attīstība, lai radītu priekšnoteikumus sekmīgu ieguldījumu veikšanai Latvijā un nodrošinātu Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, paturot prātā, ka nav pieļaujama tiešu nesamērīgu ierobežojumu uzlikšana brīvai kapitāla apritei.

Balstoties uz iepriekš minēto, šāds mērķis būtu pakāpeniski sasniedzams izstrādājot vēlamo (nesaistošu) nacionālo ieguldījumu apjomu un paplašinot informēšanas pienākumu, līdz ar to, tiek ierosināts izteikt Likuma 12.³ panta 2.punktu sekojošā redakcijā:
“2) gada pārskatā tiek norādīti plānotie mērķi un sasniegtie rezultāti par fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, kā arī informācija par to, vai vismaz 20% no ieguldījumu plāna līdzekļiem ir ieguldīti Latvijas Republikā, un, ja ir ieguldīts mazāks apjoms, tad izvērstu skaidrojumu par iemesliem vai šķēršļiem, kas liedzis veikt ieguldījumus vismaz 20% apmērā.”

Šāda informēšanas pienākuma ieviešana veicinātu pensiju plānu pārvaldniekus izvērtēt iespējas izvietot ieguldījumus nacionālā līmenī, tas būtu efektīvs kritērijs pensiju plānu dalībniekiem ieguldījumu plānu salīdzināšanā, kā arī sniegtu efektīvu informāciju likumdevējam par nepieciešamo rīcību, lai sekmētu Latvijas kapitāla tirgus pievilcību.

-

Viens no veidiem kā pensiju plāni var ieguldīt Latvijā ir ieguldījumi alternatīvo ieguldījumu fondos (AIF), kas savukārt tālāk investē Latvijas uzņēmumos. Šādiem ieguldījumiem ne tikai nepieciešama pensiju pārvaldnieku pieredze un zināšanas šādā ieguldījumu veidā, bet arī normatīvais regulējums, kas nerada nepamatotus apgrūtinājumus šādiem ieguldījumiem un AIF darbībai Latvijā.
Likumprojekts piedāvā papildināt Likuma 12.panta pirmās daļas 5.1. punktu, nosakot, ka pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāgūst pārliecība, ka AIF pārvaldnieks “ir izveidojis un uztur tādu risku pārvaldības sistēmu un interešu konfliktu pārvaldību, kura atbilst vismaz regulā Nr. 231/2013 noteiktajām prasībām" (turpmāk – Regula).
Atbalstām nepieciešamību ieviest minimālās obligātās riska un interešu konflikta pārvaldības prasības AIFP, kas saņem pensiju plānu ieguldījumus.
Vienlaikus uzskatām, ka noteikt Regulu kā standartu risku pārvaldībai AIFP nav atbilstošs risinājums sekojošu iemeslu dēļ. Ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem 2011/61/ES Eiropas Savienības līmenī ir noteikts zemāks administratīvo procedūru līmenis pārvaldniekiem, kuri pārvalda aktīvus, kas mazāki par 500 MEUR vai 100 MEUR gadījumos, kad tiek izmantots sviras finansējums (Direktīvas 3.pants). Dalībvalstīm ir tiesības noteikt augstākas prasības, bet Latvija līdzīgi kā vairums citu ES valstu AIF tirgus attīstības nolūkos ir pieturējusies pie šī principa, ieviešot licencēto un reģistrēto pārvaldnieku veidus, otro gadījumā - ar atvieglotām, to aktīviem atbilstošām prasībām.
Tā rezultātā Regulas prasības šobrīd Latvijā attiecas tikai uz licencētiem pārvaldniekiem.

Kā alternatīvu obligātās riska pārvaldības prasībās AIFP, kas saņem ieguldījumus no pensiju plāniem, piedāvājam Likumā iekļaut pilnvarojumu Latvijas Bankai izstrādāt ieteikumus fondēto pensiju fondu pārvaldniekiem par ieguldīšanu AIF vai iekļaut tos Likuma tekstā. Ierosinām par pamatu šiem ieteikumiem izmantot LVCA un Finanšu nozares asociācijas kopīgi izstrādātās un LB piedāvātās vadlīnijas pensiju pārvaldniekiem ieguldījumu AIF gadījumiem, kas tika iesniegtas Latvijas Bankai 2024.gada aprīļa pirmajā pusē un apspriestas tikšanā 15.aprīlī. Komentāri, kas tika izteikti tikšanās laikā, tika ielaboti vadlīnijās un 15.aprīlī nosūtīti LB pārstāvjiem.
Papildus lūdzam ņemt vērā, ka pensiju plānu pārvaldnieki ar AIF slēdz līgumus par ieguldījumiem fondā un šie līgumi parasti ir spēkā vismaz 10-12 gadus. Tādējādi vēršam uzmanību, ka jauno regulējumu būtu tiesiski attiecināt tikai uz tiem fondiem, ar kuriem pensiju plānu pārvaldnieki noslēdz ieguldījuma līgumu pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās.

-

Likumprojekts precizē dažādu ieguldījumu savstarpējo pielīdzināmību, precizējot, ka noteicošais faktors ir riska ziņā konstatējama pielīdzināmība. Likumprojektā, arī saistībā ar to, ka tiks izslēgti atsevišķi Pārejas noteikumi, kas to pastarpināti regulēja līdz šim, paredzēts noteikt, ka kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos ieguldījumus (Likumprojekta 3.punktā minētais papildinājums attiecībā uz Likuma 12.panta devīto daļu).
Ir svarīgi noteikt pielīdzināmības kritērijus risku ziņā, līdz ar vienlaicīgi būtu svarīgi noteikt arī kritērijus, kas, riska ziņā, ļautu ieguldījumus pielīdzināt parāda vērtspapīriem.

Ierosinām papildināt Likumprojekta 3.punktu, nosakot, ka Likums tiek papildināts arī ar desmito daļu šādā redakcijā:
“(10) Ieguldījumu plāna ieguldījumi parāda vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros ir ieguldījumi ar ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu starpniecību, kas ietver parāda vērtspapīru fondus, privātā kredīta fondus un tādus nekustamā īpašuma fondus, kuru sviras finansējums ir mazāks par 50 procentiem no to neto aktīvu vērtības, un šādu fondu stratēģija neparedz aizdevumus, kas konvertējami pret kapitāla vērtspapīriem termiņa beigās.”

-