Projekta ID
23-TA-1409Atzinuma sniedzējs
Datu valsts inspekcija
Atzinums iesniegts
23.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) uztur 21.07.2023. izteikto iebildumu par nepieciešamību noteikuma projekta 8. punktā noteikt skaidru informācijas glabāšanas termiņu, lai nodrošinātu normas atbilstu Datu regulas 5.panta 1.punkta “e” apakšpunktā noteiktajam glabāšanas ierobežojuma principam. Tāpat noteikumu projektā ir nepieciešams noteikt skaidru regulējumu par EMCS iekļauto informāciju arhivēšanu un dzēšanu.
Attiecībā uz izziņā ietverto pamatojumu - Padomes 2012. gada 2. maija regulas Nr.389/2012 (turpmāk - Regula Nr.389/2012) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 21. pants nosaka, ka katra dalībvalsts glabā informāciju par akcīzes preču apriti Savienībā un 19. pantā noteiktos ierakstus valstu reģistros vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aprite sākusies, lai šādu informāciju varētu izmantot šajā regulā paredzētajām procedūrām. Ņemot vērā, ka glabāšanas prasības nosaka regula, kas ir tieši piemērojama, tad noteikumos nevar iekļaut citu termiņu. Regula neparedz informācijas dzēšanu, līdz ar to pēc uzglabāšanas informācija tiks pārvietota arhivēšanai, Inspekcija norāda sekojošo.
Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr.389/2012 21.panta 1.punkts nosaka minimālo termiņu, cik ilgi katrai dalībvalstij minētā informācija būtu jāglabā. Ņemot vērā minēto, Inspekcijas skatījumā, dalībvalstij, izvērtējot šādas informācijas glabāšanas nepieciešamību un ņemot vērā minēto minimālo glabāšanas termiņu, nacionālā normatīvā aktā būtu jānosaka skaidru EMCS iekļautās informācijas glabāšanas termiņu. Regula nosaka minimālo termiņu 5 gadi, tas nozīmē, vai jāglābā pieci gadi un tad jādzēš informācija, vai arī, izvērtējot nacionālās valsts nepieciešamības, jānosaka ilgāks termiņš. Regula nosaka minimālo termiņu visām dalībvalstīm, ļaujot iespēju dalībvalstīm lemt par turpmāko informācijas apriti. Tāpēc ir svarīgi saprast cik ilgi šāda informācija ir nepieciešama Latviajs iestādēm nacionālo prasību izpildei. Tāpat, tas ka Regula Nr.389/2012 nenosaka regulējumu par informācijas dzēšanu nenozīmē to, ka informācija būtu arhivējama un glabājama mūžīgi. Noteikumu projekta autoram būtu jāsaprot turpmākas apstrādes nolūki, cik ilgi ir nepieciešams glabāt datus šo nolūku sasniegšanai, un to atbilstība Datu regulas 5. panta pamatprincipiem, tai skaitā nolūka ierobežojuma un glabāšanas ierobežojuma principam.
Papildus minētajam norādām, ka anotācijā ir ietverta noteikumu projekta regulējumam neatbilstoša informācija, proti, ka pēc glabāšanas termiņa beigām EMCS iekļauto informāciju pārvieto uz citām informācijas sistēmām, tās arhivēšanai vai dzēšanai no sistēmām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši iebildumā minētajam atkārtoti izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 8.punktu, kā arī precizēt un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par EMCS iekļautās informācijas arhivēšanu un dzēšanu.
Attiecībā uz izziņā ietverto pamatojumu - Padomes 2012. gada 2. maija regulas Nr.389/2012 (turpmāk - Regula Nr.389/2012) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 21. pants nosaka, ka katra dalībvalsts glabā informāciju par akcīzes preču apriti Savienībā un 19. pantā noteiktos ierakstus valstu reģistros vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aprite sākusies, lai šādu informāciju varētu izmantot šajā regulā paredzētajām procedūrām. Ņemot vērā, ka glabāšanas prasības nosaka regula, kas ir tieši piemērojama, tad noteikumos nevar iekļaut citu termiņu. Regula neparedz informācijas dzēšanu, līdz ar to pēc uzglabāšanas informācija tiks pārvietota arhivēšanai, Inspekcija norāda sekojošo.
Vēršam uzmanību, ka Regulas Nr.389/2012 21.panta 1.punkts nosaka minimālo termiņu, cik ilgi katrai dalībvalstij minētā informācija būtu jāglabā. Ņemot vērā minēto, Inspekcijas skatījumā, dalībvalstij, izvērtējot šādas informācijas glabāšanas nepieciešamību un ņemot vērā minēto minimālo glabāšanas termiņu, nacionālā normatīvā aktā būtu jānosaka skaidru EMCS iekļautās informācijas glabāšanas termiņu. Regula nosaka minimālo termiņu 5 gadi, tas nozīmē, vai jāglābā pieci gadi un tad jādzēš informācija, vai arī, izvērtējot nacionālās valsts nepieciešamības, jānosaka ilgāks termiņš. Regula nosaka minimālo termiņu visām dalībvalstīm, ļaujot iespēju dalībvalstīm lemt par turpmāko informācijas apriti. Tāpēc ir svarīgi saprast cik ilgi šāda informācija ir nepieciešama Latviajs iestādēm nacionālo prasību izpildei. Tāpat, tas ka Regula Nr.389/2012 nenosaka regulējumu par informācijas dzēšanu nenozīmē to, ka informācija būtu arhivējama un glabājama mūžīgi. Noteikumu projekta autoram būtu jāsaprot turpmākas apstrādes nolūki, cik ilgi ir nepieciešams glabāt datus šo nolūku sasniegšanai, un to atbilstība Datu regulas 5. panta pamatprincipiem, tai skaitā nolūka ierobežojuma un glabāšanas ierobežojuma principam.
Papildus minētajam norādām, ka anotācijā ir ietverta noteikumu projekta regulējumam neatbilstoša informācija, proti, ka pēc glabāšanas termiņa beigām EMCS iekļauto informāciju pārvieto uz citām informācijas sistēmām, tās arhivēšanai vai dzēšanai no sistēmām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši iebildumā minētajam atkārtoti izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 8.punktu, kā arī precizēt un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par EMCS iekļautās informācijas arhivēšanu un dzēšanu.
Piedāvātā redakcija
-