Atzinums

Uzturam Satiksmes ministrijas izziņas 3. punktā ietverto iebildumu. Mainot veidu, kā tiek novērtēts vides troksnis, noteiktas teritorijas, kur jāpiemēro vides trokšņa normatīvi, protams, tiek ietekmēta arī satiksmes infrastruktūras objektu projektēšana un būvniecība, tostarp, nacionālo interešu objekta Rail Baltica projektēšana un būvniecība, kuram vides trokšņa aprēķinu modeļi jau sagatavoti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, precizēti būvprojekta izstrādes ietvaros un trokšņa sienu būvniecības vietas principiāli definētas, vadoties no spēkā esošā regulējuma. Ja šie nosacījumi tiek mainīti, tad izmaiņu ietekmei uz Rail Baltica projektu ir jābūt precīzi izvērtējamai, tā kā šādas izmaiņas var ietekmēt gan projekta ieviešanas grafiku, gan finansējumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd notiek aktīva būvprojektēšanas fāze visā Rail Baltica trasē, kuras laicīga pabeigšana ir kritiskais nosacījums būvdarbu sākumam un attiecīgi finanšu resursu apguvei.

-

Piekrītam par Valsts vides dienesta paaugstinātām tiesībām pieņemt lēmumu par sanācijas nepieciešamību, neņemot vērā pieejamo finansējumu. Satiksmes ministrijas ieskatā noteikti ir jāatrunā vēsturiski piesārņotās vietas, kurām nereti piesārņojuma radītājs un īpašnieks zemei, kur atrodas vēsturiski piesārņotā vieta, nav viens un tas pats. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu.

-

VARAM izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība” ir noteikti vides trokšņa robežlielumi. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt likumprojekta 35.¹¹ panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā.

3) vides trokšņa rādītājus, prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai.

Uzturam Satiksmes ministrijas izziņas 34. punktā ietverto iebildumu. 
Mainot veidu, kā tiek novērtēts vides troksnis, noteiktas teritorijas, kur jāpiemēro vides trokšņa normatīvi, protams, tiek ietekmēta arī satiksmes infrastruktūras objektu projektēšana un būvniecība, tai skaitā nacionālo interešu objekta Rail Baltica projektēšana un būvniecība, kuram vides trokšņa aprēķinu modeļi jau sagatavoti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, precizēti būvprojekta izstrādes ietvaros un trokšņa sienu būvniecības vietas principiāli definētas, vadoties no spēkā esošā regulējuma. Ja šie nosacījumi tiek mainīti, tad izmaiņu ietekmei uz Rail Baltica projektu ir jābūt precīzi izvērtējamai, tā kā šādas izmaiņas var ietekmēt gan projekta ieviešanas grafiku, gan finansējumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd notiek aktīva būvprojektēšanas fāze visā Rail Baltica trasē, kuras laicīga pabeigšana ir kritiskais nosacījums būvdarbu sākumam un attiecīgi finanšu resursu apguvei.

-

Uzturam izziņas 27. punktā izteikto iebildumu. Mainot veidu, kā tiek novērtēts vides troksnis, noteiktas teritorijas, kur jāpiemēro vides trokšņa normatīvi, protams, tiek ietekmēta arī satiksmes infrastruktūras objektu projektēšana un būvniecība, tai skaitā nacionālo interešu objekta Rail Baltica projektēšana un būvniecība, kuram vides trokšņa aprēķinu modeļi jau sagatavoti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, precizēti būvprojekta izstrādes ietvaros un trokšņa sienu būvniecības vietas principiāli definētas, vadoties no spēkā esošā regulējuma. Ja šie nosacījumi tiek mainīti, tad izmaiņu ietekmei uz Rail Baltica projektu ir jābūt precīzi izvērtējamai, tā kā šādas izmaiņas var ietekmēt gan projekta ieviešanas grafiku, gan finansējumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd notiek aktīva būvprojektēšanas fāze visā Rail Baltica trasē, kuras laicīga pabeigšana ir kritiskais nosacījums būvdarbu sākumam un attiecīgi finanšu resursu apguvei.

-

Likumprojekta 9.pantā ietvertā 35.¹² panta pirmajā daļā noteikts, ka trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus izstrādā gan autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, gan autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā.
Aicinām ņemt vērā to, ka norādes “vairāk nekā seši miljoni” un “vairāk nekā trīs miljoni” ir skaitliski nekorektas, jo vairāk nekā trīs miljoni ietver arī vairāk nekā sešus miljonus. Papildus lūdzam noteikt vienu un to pašu termiņu trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādei autoceļu posmiem ar satiksmes intensitāti vairāk nekā trīs miljoni, iekļaujot šajos posmos arī tos, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni.

-

Uzturam izziņas 28. punktā minēto iebildumu. Mainot veidu, kā tiek novērtēts vides troksnis, noteiktas teritorijas, kur jāpiemēro vides trokšņa normatīvi, protams, tiek ietekmēta arī satiksmes infrastruktūras objektu projektēšana un būvniecība, tai skaitā nacionālo interešu objekta Rail Baltica projektēšana un būvniecība, kuram vides trokšņa aprēķinu modeļi jau sagatavoti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, precizēti būvprojekta izstrādes ietvaros un trokšņa sienu būvniecības vietas principiāli definētas, vadoties no spēkā esošā regulējuma. Ja šie nosacījumi tiek mainīti, tad izmaiņu ietekmei uz Rail Baltica projektu ir jābūt precīzi izvērtējamai, tā kā šādas izmaiņas var ietekmēt gan projekta ieviešanas grafiku, gan finansējumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd notiek aktīva būvprojektēšanas fāze visā Rail Baltica trasē, kuras laicīga pabeigšana ir kritiskais nosacījums būvdarbu sākumam un attiecīgi finanšu resursu apguvei.
 

-

44.panta iebildumu papildinājums.
Norādām, ka likuma “Par autoceļiem” 12.panta ceturtā daļa nenosaka tika valsts autoceļu uzturēšanai nepieciešamo finansēšanas apjomu, bet kopumā valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veidojošo finansējuma apmēru, kas paredzēts autoceļu sakārtošanai un atjaunošanai. Tomēr minētā likuma norma netiek pildīta, līdz ar to ar citu normatīvo aktu nevar prasīt tiešas infrastruktūras ietekmes novēršanu.

-

   44. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu.
    Aicinām ņemt vērā to, ka:
- valstī noteikto stingro trokšņa robežlielumu dēļ, kas ievērojami pārsniedz lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktos trokšņa robežlielumus gar autoceļiem, trokšņa izplatība tiek konstatēta ievērojamā, līdz pat 500m, attālumā no valsts autoceļiem;
- neraugoties uz to, ka valsts autoceļiem trokšņa karšu un rīcības plānu izstrāde tiek veikto no 2007.gada, finansējums rīcības plānu īstenošanai ir piešķirts tikai sākot ar 2021.gadu, līdz ar to trokšņa samazināšanas pasākumu iespējas valsts autoceļu tīklā ir bijušas ļoti ierobežotas;
- par teritoriju plānojumiem, tai skaitā apbūves tuvināšanu valsts autoceļu tuvumā neatbild ne Satiksmes ministrija, ne valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", bet pašvaldības. Ir virkne teritoriju gar valsts autoceļiem, kur apbūve, uz kuru attiecas trokšņa robežlielumi, ir tuvināta autoceļiem pēc 2004.gada, tas ir, brīža, kad stājās spēkā normatīvie akti par vides troksni un robežlielumiem. Vienlaicīgi ar apbūves tuvināšanu daudzviet pašvaldību teritorijas plānošanas rezultātā ir likvidētas (pārveidotas par sarkanajām līnijām) valsts autoceļu aizsargjoslas. 
    Aicinām koriģēt tekstu un norādām uz to, ka ir nepieņemama 44.pantā noteiktā prasība piemērot brīdinājumus vai naudas sodus transporta infrastruktūras pārvaldniekam.
    Valsts autoceļi netiek nodrošināti ar likumā noteikto finansējumu, līdz ar to, ne Satiksmes ministrija, ne valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" nevar uzņemties administratīvo atbildību par trokšņu pārsniegumu.
 

-