Atzinums

ATZINUMS
Par informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem”
Biedrība Jelgavas attīstībai ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un neatbalsta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā ietverto priekšlikumu sadalīt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētās programmas starp vairākām nozaru ministrijām.
Šāds risinājums faktiski nozīmētu SIF likvidāciju un ir pretrunā gan neatkarīgā auditora, gan starpinstitūciju darba grupas secinājumiem – tie par vēlamāko atzinuši SIF saglabāšanu un stiprināšanu kā vienotu, pārresorisku finansējuma administrēšanas institūciju. Programmu sadrumstalošana pa ministrijām palielinātu administratīvo slogu un izmaksas, radītu atšķirīgas prasības un uzraudzības kārtību, mazinātu procesu caurskatāmību un apdraudētu SIF gadu gaitā uzkrāto kompetenci. Visvairāk no tā ciestu mazās, jaunās un reģionālajās NVO.
Auditā nav konstatēti būtiski trūkumi SIF finansējuma administrēšanā – identificētās nepilnības ir novēršamas, pilnveidojot SIF pārvaldību, precizējot tā mandātu un nošķirot administrēšanas funkciju no tiešas projektu īstenošanas.
SIF un tā administrētās atbalsta programmas ir nozīmīgas biedrības Jelgavas attīstībai darbībai un tās mērķa grupām, jo nodrošina vienkāršu un pārskatāmu pieteikšanās kārtību, skaidrus nosacījumus un paredzamu atbalstu mazām organizācijām.
Tādēļ biedrība Jelgavas attīstībai aicina svītrot protokollēmuma projekta 4. punktu un precizēt 2. punktu tā, lai turpmākā SIF attīstība balstītos scenārijā, kas saglabā un stiprina SIF kā vienotu, neatkarīgu, pārresorisku publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus novēršot auditā konstatētās nepilnības.
PAMATOJUMS
SIF darbības un administrēto programmu efektivitātes auditu pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veica auditoru kompānija PricewaterhouseCoopers (PwC), objektīvi un pierādījumos balstīti izvērtējot SIF funkciju atbilstību administrētajām programmām, procesu un resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī programmu iespējamo pārklāšanos.
Balstoties uz audita rezultātiem, plaša starpinstitūciju darba grupa – kurā piedalījās vairāku ministriju, Valsts kancelejas un NVO pārstāvji – Kultūras ministrijai izvirzīja četrus SIF nākotnes scenārijus, izvērtējot katra priekšrocības, riskus un ieviešanas nosacījumus:
1. scenārijs – SIF saglabā juridisko formu un statusu, atsakoties no projektu īstenotāja funkcijas, ar paplašinātu kompetenci (mediji, ģimeņu atbalsts, sociālekonomiskā integrācija u.c.). Saglabātos vienota, salīdzināma programmu administrēšana un uzkrātā kompetence, taču SIF zaudētu iespēju piesaistīt ES finansējumu, kas samazinātu institucionālo kapacitāti.
2. scenārijs – SIF kļūst par KM pārraudzītu specializētu aģentūru ar sašaurinātu, tikai KM kompetencē esošu darbības tvērumu. Pieaugtu ministrijas atbildība, taču mazinātos SIF spēja administrēt starpnozaru programmas.
3. scenārijs – SIF veidots kā pārresorisks, centralizēts finansējuma administrēšanas mehānisms NVO un medijiem ar vienotu informācijas platformu un elastīgu, politikas vajadzībām pielāgojamu kompetenču regulējumu, atsakoties no projektu īstenošanas funkcijas. Prasa skaidru ministriju saturisko atbildību par programmām.
4. scenārijs – SIF darbība tiek izbeigta, programmas sadalot pa nozaru ministrijām. Riski: finansējuma sadrumstalotība, uzkrātās kompetences zaudēšana, atšķirīgas prasības pretendentiem, mazāka caurspīdīgums un pieaugošas kopējās administratīvās izmaksas. NVO pārstāvji šo scenāriju neatbalstīja, un darba grupa to atzina par visaugstāko risku scenāriju.
Darba grupa par optimālāko atzina 3. scenāriju, bet norādīja, ka gadījumā, ja tas nav īstenojams, konceptuāli atbalstāms ir arī 1. scenārijs – abi paredz SIF saglabāšanu un stiprināšanu, nevis tā darbības izbeigšanu. Vienlaikus darba grupa uzsvēra, ka scenāriji nav savstarpēji izslēdzoši, un lietderīgāk būtu izstrādāt kombinētu, “piektā scenārija” risinājumu, kas apvieno dažādu pieeju priekšrocības, saglabājot uzkrāto institucionālo kapacitāti un profesionālo pieredzi, vienlaikus pilnveidojot pārvaldības modeli un precizējot SIF mandātu.
Būtiski, ka PwC audits neidentificēja būtiskus trūkumus SIF finansējuma administrēšanas kvalitātē – gluži pretēji, vairākos scenārijos SIF uzkrātā kompetence konkursu administrēšanā un projektu uzraudzībā atzīta par vienu no tā galvenajām priekšrocībām. Reālais izaicinājums ir nodrošināt, lai institucionālā kapacitāte atbilstu pieaugošajam administrējamā finansējuma apjomam un normatīvo prasību sarežģītībai, nevis mazināt šo kapacitāti, sadalot funkcijas.
Darba grupa vērsa uzmanību arī uz to, ka “sabiedrības integrācijas” jēdziens praksē jau sen ir paplašinājies – SIF īsteno arī citas horizontālas funkcijas, piemēram, ģimeņu atbalstu un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu, tāpēc nepieciešams skaidrāk definēt saliedētas sabiedrības politikas saturu un tvērumu, kā arī pilnveidot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību. Jebkuras institucionālas pārmaiņas jāveic pakāpeniski, ar detalizētu pārejas plānu, nepieļaujot pārtraukumus programmu administrēšanā.
Visbeidzot, vairāki darba grupas dalībnieki uzsvēra, ka spēcīga, pieredzējusi horizontāla institūcija būs nepieciešama arī gatavojoties nākamajam ES daudzgadu finanšu plānošanas periodam pēc 2028. gada – tas ir vēl viens arguments par labu SIF kapacitātes stiprināšanai, nevis samazināšanai. Vēlamais attīstības virziens ir pārresorisks, centralizēts modelis, kurā SIF saglabā īpašu publisko tiesību statusu, vienotu projektu konkursu vidi un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, papildus attīstot arī savu lomu kā pilsoniskās sabiedrības, kopienu noturības un sociālo inovāciju atbalsta instrumentam.
Vēlamais SIF attīstības virziens - pārresorisks, centralizēts finansējuma administrēšanas modelis, kurā SIF saglabā īpašu publisko tiesību statusu, vienotu projektu konkursu vidi un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis modelis jāpapildina ar skaidru attīstības funkciju - tam jābūt arī pilsoniskās sabiedrības, saliedētas sabiedrības, kopienu noturības un sociālo inovāciju attīstības instrumentam.
 

-