Atzinums

2.2. sadaļas 5., 6. lpp., 3., 4.attēls: Nav saprotams biomasas daļas kritums energobilancē. Nesaistīti, bet jāintensificē koksnes biomasas daļa enerģijas bilancē. Valdībā ir atlikta Koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumu grozījumu pakete, kas intensīvākas meža apsaimniekošanas rezultātā saimnieciskajos mežos dos savu artavu arī energobilancē.
2.3.sadaļas 6., 7.lpp.: Minēts, ka grozījumi 240. noteikumos tika pieņemti 2020. gada 14. oktobra Ministru Kabineta  sēdē un tie atvieglo teritoriālos nosacījumus vēja enerģijas attīstībai.
1) LVM pieredze liecina, ka par atvieglojumu nav uzskatāma redakcija bez jebkādiem kritērijiem, t.i. – 163.3. lai aizsargātu putnu sugas vai dabas vērtības no vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmes, nosacījumus un minimālo pieļaujamo attālumu vēja elektrostaciju izvietošanai nosaka atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam.
Norādāms, ka efektīvu vēja parku izveide ir pilnībā atkarīga no IVN procedūras ilguma un rezultāta, un ietekmēs arī MK uzdevuma izpildi, kurā iesaistītas ir Latvenergo un LVM. LVM rosina uzdevumu VARAM - izstrādāt regulējumu, ierobežojot maksimālo IVN procesa ilgumu līdz 6 mēnešiem valstij stratēģiski nozīmīgu projektu realizācijai. Minētā nepieciešamība ir pamatojama ar:
-Latvijas esošo energobilanci;
-Ģeopolitisko situāciju Krievijā un tās kaimiņvalstīs;
-LVM pieredzi, piemēram, meža meliorācijas sistēmas Akmeņdziras atjaunošanas IVN procesā, kas liecina, ka, neierobežojot IVN procesu laikā un nenosakot teritorijas izpētes mērogu, vienmēr var konstatēt arvien jaunas dabas vērtības un piemērot arvien jaunus dabas aizsardzības pasākumus, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros no vides valsts pārvaldes iestāžu puses neierobežotā apjomā atkārtoti pieprasīt detalizētu papildus informāciju un izvērtējumu ar argumentu, ka esošais izvērtējums nav pietiekami pamatots un  kumulatīvās un summārās ietekmes  nākotnē plānotajām darbībām nav izvērtētas pietiekami. Papildus jāņem vērā fakts, ka situācijā, kad valstī nav definēti sugu un biotopu aizsardzības mērķi un apjomi, no IVN izstrādātāja tiek pieprasīts: “identificēt visas tiešās un netiešās ietekmes uz dabas vērtībām, novērtējumu veicot skaitliski un izmērāmi”. Pie šāda normatīvā IVN procesa regulējuma, tik nozīmīga projekta, kā vēja parku attīstība, IVN process var ievilkties neprognozējami.
Iepriekš minētās LVM pieredzes raksturojošā dokumentācija tiek iesniegta atsevišķi EM, VARAM un ZM, jo TAP portāls nepiedāvā iespēju pievienot komentāros sarakstes dokumentus.
2) Diskutējams ir arī MK not 240 163.4. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālās uztveramības zonā izvērtē vēja elektrostaciju un vēja parku ietekmi uz ainavu, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļa specifiku. Piemēram, var iepazīties - Ventspils novada ainavas un to vērtības (http://ventspilsnovads.lv/wp-content/uploads/2020/11/Ainavu_petijums_VN_20Sept_2020_gala.pdf ). 
2.3.sadaļas 7.lpp.: Uzstādot iekārtu varētu būt nepieciešams izcirst līdz 2 ha meža, Pastāvīgi atmežotā platība ir 02-0,3ha un ceļš.
Nav nozīmes, cik liela atmežota platība nepieciešama pastāvīgi, ja montāžas laikā nepieciešami līdz 2 ha brīva platība no kokiem. Saskaņā ar Meža likumu kokus būvniecībai nepieciešamajā platībā cērt atmežošanas cirtē. Informatīvajā ziņojumā minēts, ka daļu no izcirstās teritorijas pēc vēja elektrostacijas uzbūvēšanas var apmežot. Šādas rīcības lietderība ir apšaubāma, jo VES ekspluatācijā var nākties veikt dažāda veida uzturēšanas darbības, t.sk. ir runa arī par 2 ciklu turbīnu mastu izmantošanu.
2.3.sadaļas 8.lpp.: Ekonomikas ministrijas viedoklis ir, ka pašreizējais regulējums ir pietiekams. Latvijas valsts mežiem, akceptējot vēja enerģijas projektus savā teritorijā, ir iespēja izvēlēties, kāds kompensācijas veids ir lietderīgāks un attiecīgi to paredzēt līgumattiecībās. Var piekrist EM viedoklim, taču MK not. nr. 350 attiecas uz visiem publiskās zemes apsaimniekotājiem. 
8.6.sadaļas 33.lpp.: EM piedāvātais risinājums par Reģionālās attīstības maksājumu par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību nesatur nevienu maksājuma apjomu definējošu pazīmi. LVM pilnībā atbalsta šāda maksājuma paredzēšanu. Mums zināmā tirgus prakse ir 1% no vēja parka apgrozījuma.



 

-

Šķēršļi vēja enerģijas attīstībai nav tikai valsts meža zemēs, bet visās publiskām personām piederošajās zemēs.

-

4.3.sadaļas 17.lpp.: Pašvaldību ieturēto attieksmi pret vēja parkiem noteikti mazinās Protokollēmuma 2.1.p minētie pasākumi. Bez tiem ir sagaidāmi dažādi pasākumi, lai mazinātu sabiedrības iebildumus pret pašvaldību pasivitāti vēja parku izvietošanā, piemēram, plānojot noteikt – Augstvērtīgā dabas ainavu telpas (TIN53) teritorijās ir aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, kuru jauda ir lielāka par 20 kW.
Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta lauku teritorijā - tuvāk dzīvojamai ēkai nekā attālums, kas ir 8 reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemts attiecīgās dzīvojamās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums. Atbilstoši šī brīža vēja turbīnu tehnoloģijām runa ir par 2 km radiusa zonu, kurā jāsaņem visu ēku īpašnieku saskaņojums, lai gan MK not. Nr. 240 nosaka, ka vēja elektrostacijām virs 2 MW nosaka 800 m attālumu līdz dzīvojamām un publiskām ēkām (163.2. punkts)
Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta lauku teritorijā – ja cita īpašnieka īpašumā esoša zemes vienība atrodas 800 m vai tuvāk plānotajai vēja elektrostacijai un teritorijas plānojumā attiecīgajā zemes vienībā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums. MK not. Nr. 240 163.¹ punkts paredz, ka 163. punktā minētos nosacījumus ievēro arī gadījumos, ja esošo vēja elektrostaciju un vēja parku tuvumā tiek plānota jauna dzīvojamā vai publiskā apbūve.
9.1.sadaļas 35.lpp.: Šeit uzskaitīti LVM sākotnējie priekšlikumi 2020. gadā. Šobrīd atsevišķos punktos ir detalizētāki priekšlikumi, ko izklāstīsim MK noteikumu nr.350 grozījumu izstrādes gaitā.
 

-

LVM rosina minētā ziņojuma uzdevumu ietvaros risināt arī saules parku attīstībai svarīgus noteikumus:
-Apbūves tiesības piešķiršanas nosacījumi;
-Diferencēti maksājumi dažādās projekta stadijās;
-Skaidrība par IVN veikšanas nepieciešamību saules parkiem no noteikta MW apjoma;
-U.c. jautājumi pēc līdzības ar vēja parkiem.

-

Ja līdz 2022. gada 1. novembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus MK noteikumos Nr. 350 par vēja enerģijas attīstībai, tad Latvenergo un LVM kopprojekta ietvaros apbūves tiesības piešķiršanu nav iespējams agrāk realizēt bez būtiska konkurences riska.
Nepieciešams noteikt īsāku termiņu grozījumu iesniegšanai MK - piemēram, 2022. gada 1. jūnijs. Pie tam lielākajā daļā regulējuma LVM sadarbībā ar Latvenergo ir pietiekami skaidri priekšlikumi
 

-