Atzinums

Noteikumu projekta punkts ir pretrunā ar augstākas hierarhijas normatīvo aktu- Meža likumu. Meža likuma 5.panta 2.daļa nosaka, ka fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Protams, privātie meža īpašnieki reti ierobežo personu tiesības pārvietoties savos mežos, taču gadījumos, ja notiek regulāra īpašuma piesārņošana ar atkritumiem, kuri ne tikai piesārņo vidi, bet arī prasa īpašnieka resursus to savākšanai, vai ja ir precedenti, vai  riski. ka apmeklētāju darbību dēļ izceļas meža ugunsgrēki, zemes īpašniekam jābūt tiesībām ierobežot apmeklētāju pārvietošanos savā īpašumā. 

-

Iebilstam par vispārīgu ierobežojumu veikt galveno cirti visās platlapju ozolu, ošu un melnalkšņu audzēs. Šādas normas attiecināšana uz visu teritorijas platību novedīs pie platlapju koku sugu un melnalkšņu audžu samazināšanos nākotnē, jo šādu aprobežojumu noteikšana nozīmēs to, zemes īpašnieki atteiksies no šo sugu audzēšanas savos mežos un neveiks stādīšanu izmantojot šo koku sugu stādus. Šāda kļūda tika pieļauta  ieviešot normu Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu meža", ierobežojot kailcirtes veikšanu ozolu mežos. Kā liecina meža īpašnieku sniegtā informācija, tas izraisīja ozolu stādījumu būtisku samazināšanos. 
Bez tam, cieto lapu koku koksnes vērtība ir augstāka nekā citu koku sugu koksnes vērtība un nepastāvot taisnīgai kompensāciju sistēmai, šāda norma īpaši netaisnīgi ietekmēs tos īpašniekus, kuru mežos atrodas tiesību normas  projektā minēto koku sugu audzes. 

Kā kompromisa variants varētu būt normas attiecināšana tikai uz regulējamā režīma zonu.