Atzinums

No vēja parku attīstītāju nozares kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem tiek minēts  aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām saskaņošana ar aizsargjoslas skarto zemju īpašniekiem, kas faktiski kavē vēja parka būvniecību, kad ir veikts IVN. Rosinām IZ, kā vienu no vēja parku ieviešanas paātrinošiem procesiem iekļaut arī aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām atcelšanu, kā tas ietverts arī Ekonomikas ministrijas virzītajā likumprojektā "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (VSS-1175) (anotācijā iekļaut detalizēts pamatojums drošības aizsargjoslas atcelšanai).

-

IZ 15.lpp.kā papidus nosacījums IVN procedūras aizstāšanai ar tehnisko noteikumu izdošanu norādīts: Visbeidzot, ir jābūt garantijai, t.sk. energotīklu pārvaldītāja (elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”) apstiprinājumam par NIO sarakstā iekļauto objektu saražotās jaudas pieņemšanu, par mērķa sasniegšanu – krīzes pārvarēšanu/ seku mazināšanu/ likvidēšanu.
Ekonomikas ministrija norāda, ka šādas garantijas nodrošinājums faktiski nozīmē šobrīd nenosakāmu pārvades sistēmas operatora finanšu līdzekļu ieguldījumu. Šādā gadījumā tas tiktu iekļauts pārvades sistēmas pakalpojuma tarifā, sadārdzinot elektroenerģijas gala cenu rēķinā, vai valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ja tiktu veidots speciālais pieslēgums konkrētam vēja parkam. Ekonomikas ministrija norāda, ka NIO statusa piešķiršana, nav pamats  speciāla pieslēgumu veidošanai. Visiem projektiem ir jāvadās no tīkla infrastruktūras tehniskajām iespējām un gadījumā, ja nepieciešami tīkla infrastruktūras pilnveidojumu, projekta īstenotājs ir atbildīgs par šo darbu nodrošināšanu, tajā skaitā finasēšanu. 
Situācija ar tīkla nodrošināšanau ražojošajām jaudām mainās ik dienu, aizvien jauniem komersantiem vēršoties Ekonomikas ministrijā ar iesniegumu jaundas ražošana jaudas ieviešanai, secīgi dodoties pie pārvades sistēmas operatora tehnisko noteikumu saņemšanai. Tiklīdz kāds, piemēram, vēja parka attīstītājs, sāk faktisko stacijaas izbūvi, mainās situācija pārvades sistēmas tīkla uzņemošo jaudu spējā. Ar aktuālo situāciju tīklā jebkurš interesents var iepazīties AS "Augstprieguma tīkls" tīmekļvietnē: https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumi-parvades-sistemai 

-

Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) ir izskatījis un konceptuāli atbalsta VARAM informatīvajā ziņojumā ”VES parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizēšana” (turpmāk – IZ) piedāvāto risinājumu attiecībā uz Biroja kompetences paplašināšanu, pildot būvvaldes funkciju attiecībā uz lielas jaudas vēja parku (sākot ar jaudu virs 50 MW) būvniecības ieceru izskatīšanu un procesuālo termiņu saīsināšanu, vienlaicīgi izsakot šādus iebildumus un priekšlikumus:

Biroja kompetence ir noteiktā Būvniecības likuma (turpmāk – BL) 6.¹ pantā. Saskaņā ar BL 6.¹ panta pirmās daļas 1.¹ punktu un BL Pārejas noteikumu 19.punktu Birojs būvvaldes funkciju šobrīd īsteno attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību, Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, kā arī attiecībā uz tādu elektropārvades līniju būvniecības iecerēm, kurām atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Birojs izprot un atbalsta aktivitātes, kas ir vērstas uz valsts energoneatkarības pilnveidošanu. Ar BL 6.¹ panta grozījumiem, paredzot jaunu Biroja funkciju attiecībā uz lielas jaudas vēja parku būvniecības iecerēm, pēc Biroja aplēsēm funkcijas izpildei būtu nepieciešamas 2 jaunas amata vietas – arhitekts būvvaldes funkcijas nodrošināšanai un būvinspektors būvdarbu procesa kontrolei. Nepieciešamais papildus finansējums 2 amata vietām ir 71 095 EUR.

Saskaņā ar BL Pārejas noteikumu 21.punktu būvniecības administratīvais process kopš 2020.gada 1.janvāra ir īstenojams elektroniski būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS). BIS funkcionalitāte ir jānodrošina atbilstoši būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām. Birojs, izvērtējot IZ piedāvātos termiņus, iebilst pret jaunu BL 12.pantā noteikto procesuālo termiņu noteikšanu būvniecības ieceres akceptēšanai, būvatļaujas izdošanai, atzīmju veikšanai būvatļaujā, kā arī būvprojekta izmaiņu saskaņošanai. Ņemot vērā, ka BIS ir izstrādāta funkcionalitāte prioritāro investīciju projektu atzīmei (turpmāk - PIPA), kas paredz pienākumu sniegt pakalpojumus prioritārā kārtībā, Birojs piedāvā izvērtēt iespēju izstrādāto PIPA funkcionalitāti (saīsinātos termiņus) attiecināt arī uz VES būvniecības iecerēm, kurām ir noteikts nacionālo interešu objektu (NIO) statuss:
1)           Būvatļaujas izdošana – 15 dienas;
2)           Projektēšanas nosacījumu izpilde – 8 darba dienas;
3)           Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde – 3 darba dienas.

Lai nodrošinātu iepriekš minēto funkcionalitāti BIS, paredzams, ka Birojam kā BIS uzturētajam būs nepieciešams papildu finansējums 15 000 EUR apmērā.

-

Lūgums ziņojuma 2.1.nodaļā detalizētāk skaidrot izvēlēto slieksni 50MW. Ministrijas ieskatā minimālā vēja enerģijas ieceru jauda būtu paaugstināma līdz 100MW vai vairāk, lai nodrošinātu proporcionalitāti starp lielajiem vēja parkiem un mazajiem attīstītājiem. Ziņojumā arī ir secināts, ka ilgtermiņā ir būtiski veicināt tieši lielākas jaudas vēja parku attīstību.

-

Lūgums ziņojuma 2.2.nodaļu papildināt (stiprināt) ar informāciju par sabiedrības un pašvaldību iesaisti, piemēram, nosakot, ka pēc iesnieguma par tehnisko noteikumu saņemšanas tiek informēta ne tikai plašāka sabiedrība, bet arī konkrētā pašvaldība, kā arī stiprinot vietējās sabiedrības iesaisti, piemēram, nosakot nepieciešamību rīkot sabiedrisko apspriedi (periodā līdz tiek pieņemts lēmums par tehniskajiem noteikumiem).

-

Vēršam uzmanību, ka ziņojuma piedāvātais risinājums ietekmes uz vidi novērtējuma procesu aizstāt ar tehnisko noteikumu izdošanas procesu iespējams nonāk pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV) nosacījumiem.
Minētās direktīvas 4. panta 2. daļai paredz, ka attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālem, izmantojot: a) katra gadījuma  ārbaudes vai b) dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.
Vienlaikus minētās direktīvas II pielikums ietver arī "iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības)".

-

Ierosinām ziņojuma "Ievads un ziņojuma mērķis" sadaļā iekļaut arī informāciju par Eiropas Komisijas 2022. gada 8.marta paziņojumu "REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai" (COM(2022) 108 final), kura 2.2.3.apakšnodaļā ir iekļauti arī priekšnosacījumi ziņojumā iekļautajiem pasākumiem:
" Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās. 
Dalībvalstīm būtu ātri jākartē, jānovērtē un jānodrošina piemērotas zemes un jūras teritorijas, kas pieejamas atjaunīgo energoresursu projektiem proporcionāli to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, devumam pārskatītā 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kā arī citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, resursu pieejamībai, tīkla infrastruktūrai un ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītājiem. Gaidāmajā dabas atjaunošanas tiesību akta priekšlikumā Komisija ierosinās, ka dalībvalstīm, izstrādājot nacionālos plānus atjaunošanas mērķrādītāju sasniegšanai, būtu jāņem vērā ierobežotas un skaidri noteiktas teritorijas, kas ir īpaši piemērotas (“go-to” teritorijas), vienlaikus pēc iespējas izvairoties no ekoloģiski vērtīgām teritorijām. Dalībvalstis var izmantot savu plānu pārskatīšanu saskaņā ar Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu."

-