Atzinums

Papildināt Pārejas noteikumus ar 2.punktu: “Valsts paredz finansējumu kārtējā valsts budžeta gadā pašvaldībām kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas un uzturēšanas nodrošināšanai.”

Likumprojektā tiek paredzēts, ka pašvaldībai tiks nodots jauns uzdevums – nodrošināt kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanu un uzturēšanu atbilstoši Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas priekšlikumiem.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta piekto daļu, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.

Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis atsevišķajās domās lietā
Nr. 2022-41-01 "Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam" norādījis, ka: “5.1. Pašvaldības pastāvēšanai un darbības organizēšanai ir nepieciešamas finanses. Tādēļ pie pašvaldības principa neatraujami pieder arī pašvaldības autonomija pašai lemt par savu ienākumu un izdevumu pārvaldību, proti, finansiālo pašatbildību (sk. Burgi M. Kommunalrecht. München: Beck, 2019, S. 300). Pašvaldības finanšu autonomijas princips citstarp ir konkretizēts Hartas 9. panta pirmajā daļā, kas paredz, ka vietējām valsts varas institūcijām tautsaimniecības politikas ietvaros ir tiesības uz saviem finanšu līdzekļiem, kas ir adekvāti un ar kuriem tās var brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. It sevišķi šāda neatkarība ir būtiska, ņemot vērā, ka pašvaldības finanšu līdzekļus pamatā sastāda vietējie nodokļi un nodevas jeb pašvaldības iedzīvotāju finansiālie resursi, kurus tie ir nodevuši pašvaldībai publiskajai pārvaldei un pakalpojumu nodrošināšanai.

Princips sīkāk konkretizēts Hartas 9. panta otrajā daļā, kas paredz, ka jebkuram jaunam uzdevumam, kas uzticēts vai nodots pašvaldībām, ir jāseko atbilstošam finansējumam vai ienākumu avotam, lai segtu papildu izdevumus. Arī pieaicinātās personas – profesors Dr. Jerns Aksels Kemmerers un profesors Dr. Kristofs Brūnings – savos viedokļos atzinuši, ka saskaņā ar finanšu sasaistes principu suverēna akta izmaksas sedz tā iestāde, kas to ir ierosinājusi. Dr. Kristofs Brūnings jo īpaši ir norādījis, ka tad, ja pašvaldībai nav paredzēta valsts kompensācija par likumā dotu uzdevumu demontēt pieminekļus, tā esot nepamatota iejaukšanās pašvaldību pašpārvaldes garantijās.”

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4.panta piekto daļu, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. punkta pirmajā un otrajā daļā nostiprināto pašvaldības finanšu autonomijas principu, Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķajās domās lietā Nr. 2022-41-01 "Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam" 5.1.apakšpunktā minētajam, kā arī to, ka pašvaldībai jaunā uzdevuma izpilde radīs papildus izdevumus, valstij jānosaka finansējuma avotus, lai pašvaldība varētu izpildīt tai nodoto jauno uzdevumu.

-