Atzinums

Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšana, īstenojot nekustamā īpašuma konsolidāciju iespējama tikai pārskatot tās attiecīgā kvartāla robežas ietvaros, izstrādājot kvartāla tematisko plānojumu,  ievērojot normatīvajos aktos - Zemes ierīcības likums, Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta 02.08.2016. noteikumi Nr. 505 „Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi”, Ministru kabineta 08.09.2015. noteikumi Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”, Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” u.c. ietvertos pamatprincipus par zemes vienību veidošanas kārtību.
     Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (turpmāk-dzīvojamās mājas) funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārskatīšana un funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu robežu pārkārtošanai nepieciešamo (jauno) plānojumu izstrāde, ja tāds jāpieņem/jāuzsāk par kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām ir finansiāli dārgs, darbietilpīgs, laikietilpīgs un sarežģīts process, kas sevī cita starpā ietver informācijas/nosacījumu/atzinumu pieprasīšanu no institūcijām, personām (fiziskas, juridiskas), kas iesaistītas tematiskā plānojuma risinājumu īstenošanā par esošo situāciju kvartāla teritorijā (par dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistīto zemesgabalu robežām, apbūves tehnisko rādītāju aprēķiniem, īpašuma statusu un piederību, funkcijām, kuras tiek nodrošinātas kvartāla teritorijā) u.tml., kā arī informācijas/nosacījumu apkopošanu un izvērtēšanu, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļa īpašniekam vai zemes gabala īpašniekam) rada problēmas (praksē nerealizējas), veidojot nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu.
     Vidēji viena dzīvojamo māju kvartāla platība sastāda ~ 8,9 hektāri, uz kura atrodas vidēji 20 dzīvojamās mājas, pie minētiem kritērijiem kvartāla pārskatīšanas izmaksas 2022.gadā vidēji sastādīja ~ 36 400 euro, kas pārskatīšanas ierosinātājam (dzīvokļu īpašniekiem vai zemes gabala īpašniekam) veido nesamērīgu, neizpildāmu finansiālu, gan administratīvu slogu, vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka minētās izmaksas atbilstoši ekonomiskai situācijai nemainīgi aug, savukārt, lielākais dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai (pārskatīšanai) izstrādātais tematiskais plānojums sastādīja 65,79 ha, ar apzināto/pārskatīto 144 būvju skaitu, kuras no tām 60 bija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.    
     Tādējādi, lai sekmētu un īstenotu dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām, kā arī dzīvokļu īpašnieku, gan zemes īpašnieku tiesību līdzsvaru, pareizu nomājamās zemes platības noteikšanu, sakārtotu datus par nekustamiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kas ir par pamatu attiecīgā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai, kā arī turpmāku piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesu, dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesu kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām izpildi nodrošina Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
     Ņemot vērā esošā/veicamā darba apjomu (dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas procesus kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām) t.sk. budžeta, administratīvā resursa iespējas, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nav iespējams veikt dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā zemesgabalu pārskatīšanas procesuālajā termiņā.
     Vienlaikus vēršam uzmanību, ka dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas ierosinātājam uzzinot dzīvojamo māju kvartāla tematiskā plānojuma pārskatīšanas augstās izmaksas vairs nav ieinteresēts minētā kvartāla pārskatīšanas procesā, savukārt, pārskatīt tikai ierosinātai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatļauj Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti (piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā attiecināma ~ 118 258 privatizēto objektu īpašniekiem).
     Ņemot vērā augstāk minēto dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pārskatīšanas termiņus nav iespējams noteikt.
     Ierosinām izslēgt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.panta piektās daļas pirmo teikumu.
 

-

Iebildums.
     Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta 1. daļas 13. punktu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
     Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7. panta piektās daļas redakcija nodrošina, ka jau dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala (turpmāk-FNZG) plānošanas, izstrādes gaitā netiek iekļauta zeme, kura atrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, tādējādi liedzot privatizēto objektu īpašniekiem iegūt īpašumā (privatizācijas procesa rezultātā, no kura ar tālāk izrietēs atsavināšanas process Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktā kārtībā) zemi (domājamās daļas), kura atrodas ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās.  
     Minētā likuma 7. panta piektās daļas izslēgšana radīs situāciju, ka FNZG tiks iekļauti zemesgabali sarkanajās līnijās, kas privatizācijas vai atsavināšanas procesa rezultātā var tikt nodoti īpašumā privatizēto objektu īpašniekiem, kas, savukārt, nākotnē, lai nodrošinātu sarkano līniju izbūvi radīs nepieciešamību to atsavināt no privatizēto objektu īpašniekiem par tirgus vērtību.
Dzīvojamo māju FNZG robežas Rīgas valstspilsētas pašvaldībā patstāvīgi mainās, t.i. tiek atjaunoti zemes īpašumi, notiek zemes regulācija, tiek pārprojektētas ielu sarkanās līnijas, dzīvojamo māju FNZG pārskatīšanas rezultātā tiek apstiprināti jauni kvartālu vai teritorijas tematiskie plānojumi, veicot dzīvojamo māju FNZG projekta korekcijas.
 

-

     Privatizācijas tehniskās izpildes procesa nodrošināšanai līdz šim nav bijusi nepieciešama datu bāze, no kuras izdrukas veidā būtu iegūstama informācija par privatizācijas objektu īpašniekiem, kuri ieguvuši privatizācijas objektu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nav par to noslēguši pirkuma līgumus, līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldības (Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas) rīcībā nav visaptverošas datu bāzes, kuri no 176 122 dzīvokļu īpašumu īpašniekiem ir ieguvuši dzīvokli, mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nav noslēguši pirkuma līgumus.    
     Pēc dzīvokļa īpašuma nodošanas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai privatizācijai, minētais īpašums var tikt apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts normatīvo aktu noteiktā kārtībā, par ko ne vienmēr ir nepieciešams informēt/saskaņot privatizācijas komisiju, kā rezultātā privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuālas informācijas par konkrētā dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kas būs jāpieprasa no Valsts zemes dienesta.
     Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksai. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
 

-

Ņemot vērā minēto dzīvokļu īpašumu apjomu, paziņojuma nosūtīšanas termiņš būtu nosakāms 2025.gada 1.marts un, attiecīgi pienākuma izpildi noteikt līdz 2025. gada 1. septembrim.

-