Atzinums

Aicinām papildināt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 5.sadaļu, papildus izvērtējumam par projekta atbilstību ANO Konvencijai par bērna tiesībām un Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos ietverot tajā arī izvērtējumu attiecībā uz projekta atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECK) garantētajām tiesībām. Nolūkā nodrošināt bērna labākās intereses projektā paredzētie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.667 “Adopcijas kārtība” efektīvi pilnveido adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā atbilstoši starptautiskajām saistībām cilvēktiesību un bērnu tiesību aizsardzības jomās, tostarp atbilstoši ECK 8.pantā garantētajām tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir vairākkārt uzsvērusi, ka, pieņemot lēmumus adopcijas procesos, bērna labākajām interesēm ir jābūt prioritārām un ka adopcijas mērķis ir nodrošināt bērnam ģimeni, nevis nodrošināt ģimenei bērnu (skatīt, piemēram, Pini un citi pret Rumāniju (iesniegums Nr.78028/01 un Nr.78030/0), 2004.gada 22.jūnija spriedums, 155.-156.rindkopas; Kearns pret Franciju (iesniegums Nr.35991/04), 2008.gada 10.janvāra spriedums, 79.rindkopa). Tāpat ECK 8.panta tvērumā ietilpst bērna tiesības iegūt ziņas par savu izcelsmi, kas var palīdzēt atklāt patiesību par svarīgiem savas personiskās identitātes aspektiem. Vienlaikus ECT savā judikatūrā ir atzinusi arī, ka tiesības būt informētam par savu izcelsmi nav absolūtas un atsevišķos gadījumos piekļuve informācijai par bērna izcelsmi var tikt ierobežota, ja šis ierobežojums atbilst bērna vai citu iesaistīto personu (piemēram, adoptētāji vai citi bioloģiskās ģimenes locekļi) interesēm un ja bērns var uzzināt vismaz neidentificējošu informāciju par savu izcelsmi (skatīt, piemēram, Odièvre pret Franciju (iesniegums Nr.42326/98), 2003.gada 13.februāra spriedums, 40.-49.rindkopas).
 

-