Projekta ID
23-TA-3263Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
13.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu"
Iebildums
Iepazīstoties ar tiesību aktu projektiem, LDDK secina, ka šo tiesību aktu vienīgais mērķis ir samazināt ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgu un atteikties no reizi gadā izmaksājamās speciālās piemaksas (ja izpildās kritēriji par kravu apgrozījuma pieaugumu). Kā pamatojums šo tiesību aktu nepieciešamībai ir norādīts tas, ka augstas ministrijas amatpersonas apvieno amatus ministrijās ar amatiem speciālajās ekonomiskajās zonās un ka 2022.gada grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem. Kā norādīts grozījumu anotācijā, šie grozījumi izstrādāti, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un mazinātu iespēju, ka valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam valsts amatpersonas pamata darba vietā.
Projektā paredzēts saglabāt ostu valdes locekļiem pastāvīgu atlīdzību par viņu darbu, nevis no tā, piemēram, atteikties vai paredzēt, ka ostu valdes locekļi pilda savus amata pienākumus esošā valsts amatpersonas amata ietvaros un par ostas valdes locekļa pienākumu izpildi var tikt noteikta piemaksa valsts amatpersonas pamata darba vietā. Projekts paredz, ka tiek pārskatīta ostu valdes locekļu atlīdzības sistēma, koriģējot ostu valdes locekļu mēnešalgas koeficientus, lai nodrošinātu, ka mēnešalga ir samērojama ar ostas valdes locekļa pienākumu intensitāti. Piemaksa par iepriekšējā gada rezultātiem turpmāk netiek paredzēta, jo tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu un atbilstošu risinājumu ostu valdes locekļu atlīdzības sistēmas ietvaros, jo ostas operatīvās darbības vadību īsteno ostas pārvaldnieks un no ostas operatīvās darbības sekmēm lielā mērā ir atkarīgi kravu pārvadājumu apjomi, savukārt, ostas valdes darbs vairāk ietver ostas stratēģijas apstiprināšanu, stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ostas darbības pārraudzību.
LDDK vēlas uzsvērt, ka tiesību akta projekta anotācijā kļūdaini norādīts, ka valdes locekļi savus pienākumus veic tikai valdes sēdēs – darbs valdē notiek arī ārpus valdes sēdēm un ikdienā bieži jāvērtē un jāizstrādā dokumenti, kā arī jāpieņem stratēģiski lēmumi par attīstību un darbības virzienu. Tāpat vēršam uzmanību uz atbildību, kas tiek piemērota valdes locekļiem – uz valdes locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. No tā izriet, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par tādiem lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tas apliecina nepieciešamību pēc kompetentiem, pieredzējušiem un profesionāliem valdes locekļiem, kurus nevar noturēt vai piesaistīt, samazinot atlīdzību par atbildīgo un nopietno darbu.
LDDK norāda, ka jebkuram tiesību aktu grozījumam ir jābūt ar leģitīmu mērķi, izsvērtam un samērīgam ar sasniedzamo rezultātu. Piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk tekstā – LSEZ) valde sastāv no 9 valdes locekļiem (trīs Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, trīs Liepājas komersantu pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji). Tiesību aktu anotācijā norādīts, ka problēmjautājums skar tieši valsts interešu pārstāvjus, kuriem paredzēts būtiski palielināt mēnešalgu. Šajā gadījumā uzsveram, ka šāds būtisks mēnešalgas palielinājums nav paredzēts ne pašvaldības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, ne arī Liepājas komersantu pārstāvjiem, un līdz ar to attiecināt vispārīgu regulējumu uz visiem LSEZ valdes locekļiem ir nesamērīgi, jo faktiski valsts interešu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums tiks kompensēts ar mēnešalgas pieaugumu to pamatdarbā, bet pašvaldību un komersantu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums kompensēts netiks.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, LDDK neatbalsta šādu noteikumu projektu tālāku virzību – uzskatām, ka, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, noteikumiem jābūt tādā redakcijā, kas algu samazinājumu paredz tikai tiem ostu valdes locekļiem, kas paralēli darbam ostu valdē ieņem arī amatu valsts pārvaldē.
Projektā paredzēts saglabāt ostu valdes locekļiem pastāvīgu atlīdzību par viņu darbu, nevis no tā, piemēram, atteikties vai paredzēt, ka ostu valdes locekļi pilda savus amata pienākumus esošā valsts amatpersonas amata ietvaros un par ostas valdes locekļa pienākumu izpildi var tikt noteikta piemaksa valsts amatpersonas pamata darba vietā. Projekts paredz, ka tiek pārskatīta ostu valdes locekļu atlīdzības sistēma, koriģējot ostu valdes locekļu mēnešalgas koeficientus, lai nodrošinātu, ka mēnešalga ir samērojama ar ostas valdes locekļa pienākumu intensitāti. Piemaksa par iepriekšējā gada rezultātiem turpmāk netiek paredzēta, jo tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu un atbilstošu risinājumu ostu valdes locekļu atlīdzības sistēmas ietvaros, jo ostas operatīvās darbības vadību īsteno ostas pārvaldnieks un no ostas operatīvās darbības sekmēm lielā mērā ir atkarīgi kravu pārvadājumu apjomi, savukārt, ostas valdes darbs vairāk ietver ostas stratēģijas apstiprināšanu, stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ostas darbības pārraudzību.
LDDK vēlas uzsvērt, ka tiesību akta projekta anotācijā kļūdaini norādīts, ka valdes locekļi savus pienākumus veic tikai valdes sēdēs – darbs valdē notiek arī ārpus valdes sēdēm un ikdienā bieži jāvērtē un jāizstrādā dokumenti, kā arī jāpieņem stratēģiski lēmumi par attīstību un darbības virzienu. Tāpat vēršam uzmanību uz atbildību, kas tiek piemērota valdes locekļiem – uz valdes locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. No tā izriet, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par tādiem lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tas apliecina nepieciešamību pēc kompetentiem, pieredzējušiem un profesionāliem valdes locekļiem, kurus nevar noturēt vai piesaistīt, samazinot atlīdzību par atbildīgo un nopietno darbu.
LDDK norāda, ka jebkuram tiesību aktu grozījumam ir jābūt ar leģitīmu mērķi, izsvērtam un samērīgam ar sasniedzamo rezultātu. Piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk tekstā – LSEZ) valde sastāv no 9 valdes locekļiem (trīs Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, trīs Liepājas komersantu pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji). Tiesību aktu anotācijā norādīts, ka problēmjautājums skar tieši valsts interešu pārstāvjus, kuriem paredzēts būtiski palielināt mēnešalgu. Šajā gadījumā uzsveram, ka šāds būtisks mēnešalgas palielinājums nav paredzēts ne pašvaldības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, ne arī Liepājas komersantu pārstāvjiem, un līdz ar to attiecināt vispārīgu regulējumu uz visiem LSEZ valdes locekļiem ir nesamērīgi, jo faktiski valsts interešu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums tiks kompensēts ar mēnešalgas pieaugumu to pamatdarbā, bet pašvaldību un komersantu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums kompensēts netiks.
Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, LDDK neatbalsta šādu noteikumu projektu tālāku virzību – uzskatām, ka, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, noteikumiem jābūt tādā redakcijā, kas algu samazinājumu paredz tikai tiem ostu valdes locekļiem, kas paralēli darbam ostu valdē ieņem arī amatu valsts pārvaldē.
Piedāvātā redakcija
Precizēt noteikumus tādā redakcijā, kas algu samazinājumu paredz tikai tiem ostu valdes locekļiem, kas paralēli darbam ostu valdē ieņem arī amatu valsts pārvaldē.
