Atzinums

Projekta ID
23-TA-1389
Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
07.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā piedāvātais 9.1panta ceturtās daļas regulējums paredz: "Ja persona nav deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu, to var deklarēt Valsts policija, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus". Iekšlietu ministrijas ieskatā šāds uz personu attiecināms ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums nav pārliekams uz Valsts policijas amatpersonām, tādējādi tām radot nepamatotu administratīvo slogu. Norādāms, ka pēc būtības ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis Valsts policijas redzeslokā var nonākt tikai gadījumos, kad Valsts policijas amatpersonām rodas pamatotas aizdomas par iespējamu likumpārkāpuma izdarīšanu. Līdz ar to nebūtu samērīgi, ka apturot šādu transportlīdzekli un veicot attiecīgā likumpārkāpuma izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu un citas ar to saistītās procesuālās darbības, Valsts policijas amatpersonām vēl būtu pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā. Ņemot vērā minēto, likumprojektā piedāvātais 9.1 panta ceturtās daļas regulējums ir izslēdzams.
Vienlaikus norādāms, ka ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis var nonākt ne tikai Valsts policijas, bet arī citu kompetento institūciju, piemēram, pašvaldības policijas, Valsts robežsardzes, muitas iestāžu u.c. redzeslokā, to amatpersonām īstenojot attiecīgas normatīvajos aktos noteiktas uzraudzības (kontroles) funkcijas. Līdz ar to nav saprotams, kāda varētu būt šo kompetento institūciju amatpersonu rīcība, konstatējot faktu par nedeklarēta ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojekts paredz papildināt Ceļu satiksmes likumu ar 9.1pantu, tādējādi pēc būtības ieviešot jaunu tiesību institūtu, proti, likumprojektā piedāvātais 9.1panta regulējums nosaka saistības, kas jāievēro ikvienai personai, kura vēlas ceļu satiksmē Latvijā izmantot ārvalstī (izņemot ES vai EEZ dalībvalstis un Šveici) reģistrētu transportlīdzekli. Taču Iekšlietu ministrijas ieskatā pastāv bažas, ka šis tiesību institūts nesasniegs tam izvirzīto mērķi, proti, radīt tādu tiesisko risinājumu, kas dod iespēju sasaistīt ikvienu ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, ar kuru Latvijā var tikt izdarīts attiecīgs ceļu satiksmes pārkāpums, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ar konkrētu identificējamu fizisko vai juridisko personu, kura uz attiecīgas prezumpcijas pamata būtu uzskatāma kā šī ceļu satiksmes pārkāpuma izdarītājs. Minētās bažas pamato šā brīža statistikas dati, kas norāda uz ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu vadītāju nihilistisko attieksmi pret Latvijā noteikto pārvaldes kārtību, tostarp pret Ceļu satiksmes noteikumu prasību ievērošanu. Līdz ar to aicinām izvērtēt, vai likumprojekts nebūtu papildināms ar jaunu vienību (pantu), kurā tiktu paredzēta personas saukšana pie administratīvās atbildības par tai noteiktā pienākuma deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā neizpildīšanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojektā piedāvātais 9.1panta trešās daļas regulējums nosaka transportlīdzekļa izmantošanas deklarācijā norādāmās ziņas, kas cita starpā (sk. 5.punktu) paredz norādīt arī ziņas par transportlīdzekļa faktisko lietotāju (vārds un uzvārds, dzimšanas datums un kontaktinformācija – korespondences adrese un elektroniskā pasta adrese). Iekšlietu ministrijas ieskatā pienākums deklarēt ārvalstī (izņemot ES vai EEZ dalībvalstis un Šveici) reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā būtu attiecināms uz attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju), kurš tādējādi uzņemas atbildību par saistībām, kas rodas no tam piederošā (rīcībā nodotā) transportlīdzekļa izmantošanas ceļu satiksmē Latvijā. Līdz ar to transportlīdzekļa izmantošanas deklarācijā būtu norādāmas ziņas par attiecīgā ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa īpašnieku (turētāju), nevis ziņas par tā faktisko lietotāju (turklāt vienam transportlīdzeklim  varētu būt pat vairāki tā faktiskie lietotāji).
Ņemot vērā minēto, aicinām attiecīgi precizēt likumprojektā piedāvāto 9.1panta trešās daļas 5.punkta regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojektā piedāvātais 9.1panta pirmās daļas regulējums paredz: "Persona, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā un kura piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrētu transportlīdzekli, deklarē transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā." No minētā regulējuma secināms, ka šajā tiesību normā noteiktais pienākums deklarēt ārvalstī (izņemot ES vai EEZ dalībvalstis un Šveici) reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā personai iestājas tikai pēc tam, kad tā jau faktiski piedalās ceļu satiksmē Latvijā. Savukārt likumprojektā piedāvātais 9.1panta otrās daļas regulējums paredz: "Transportlīdzekļa izmantošanu deklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus". No minētā regulējuma secināms, ka persona pienākumu deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā var izpildīt arī klātienē jebkurā no CSDD klientu apkalpošanas centriem. Vēršama uzmanība, ka no attiecīgā tiesiskā regulējuma nav saprotams, cik ilgā termiņā, skaitot no brīža, kad persona ieceļo Latvijā, personai būtu izpildāms uz to attiecināmais ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt konkrētu termiņu, kādā personai būtu izpildāms pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai personai pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā nebūtu izpildāms vēl pirms tās ieceļošanas Latvijā, līdzīgi kā tas savulaik bija paredzēts attiecībā uz Personu uzraudzības informācijas sistēmā norādāmo informāciju saistībā ar pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojektā piedāvātais 9.1panta pirmās daļas regulējums paredz: "Persona, kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā un kura piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrētu transportlīdzekli, deklarē transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā". No minētā regulējuma secināms, ka šajā tiesību normā noteiktais pienākums deklarēt ārvalstī (izņemot ES vai EEZ dalībvalstis un Šveici) reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā attiecināms tikai uz fiziskajām personām, jo kā viens no kritērijiem, kas ļauj identificēt to subjektu loku, uz kuriem attiecīgais transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums vispār ir attiecināms, saistīts ar personas deklarētās dzīvesvietas faktu. Norādāms, ka ceļu satiksmē Latvijā tiek izmantoti arī juridiskajām personām piederoši transportlīdzekļi. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā būtu attiecināms arī uz juridiskajām personām.
Vienlaikus no minētā 9.1panta pirmās daļas regulējuma secināms, ka šajā tiesību normā noteiktais pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā attiecināms tikai uz tām fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā. Norādāms, ka personas deklarētās dzīvesvietas fakts kā tāds nekādi nedod iespēju identificēt konkrēto subjektu, kurš ceļu satiksmē Latvijā izmanto ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā pienākums deklarēt ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā būtu attiecināms uz visām fiziskajām un juridiskajām personām (neatkarīgi no tā vai fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese (juridiskās personas juridiskā adrese) ir vai nav Latvijā).
Ņemot vērā minēto, aicinām attiecīgi precizēt likumprojektā piedāvāto 9.1panta pirmās daļas regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojektā piedāvātā pārejas noteikuma numerāciju, ņemot vērā Saeimā 2023.gada 2.novembrī pieņemto likumu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr.389/Lp14).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ievērojot to, ka Apvienotā Karaliste ir izstājusies no ES, uz to vairs nav attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 ( 2015. gada 11. marts ), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, līdz ar to, šajā valstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašiekam/turētājam/valdītājam par izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem vai transportlīdzekļa vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, sodus nevar piemērot. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar statistikas datiem par fiksētiem pārkāpumiem ceļu satiksmē ar Apvienotajā Karalistē reģistrētiem transportlīdzekļiem. 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Priekšlikums
Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 2.sadaļas 2.1.punktā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka likumprojektā piedāvāto regulējumu, kas paredz pienākumu deklarēt ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, paredzēts attiecināt uz visu kategoriju transportlīdzekļiem (ne tikai uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem).
Piedāvātā redakcija
-