Atzinums

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma sadaļā "Aktivitāte: Uzlabot iepirkuma mehānismu inovācijas jomā" 21.lpp. minētajiem priekšlikumiem:
"1) Inovācijas laboratorijai ar Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja līdzdalību testēt pieeju inovatīviem iepirkumiem un pašreizējā regulējuma iespējas un robežas (no 2. gada).
2) Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ar Inovācijas laboratorijas un Iepirkumu uzraudzības biroja līdzdalību izstrādāt inovācijas iepirkumu vadlīnijas, organizēt mācības un sabiedrības informēšanu, lai atbalstītu inovācijas iepirkumu regulārāku izmantošanu (no 2. gada).
3) Iepirkumu uzraudzības birojam kopā ar atbilstošajām ministrijām un Inovācijas laboratoriju nepieciešams izplatīt labās prakses piemērus un atziņas, kā arī izpētīt inovācijas iepirkumu pielietojumu, lai pārliecinātos par to efektivitāti (no 3. gada)." 
Neatbalstām minēto 2. un 3.priekšlikumu, ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) jau ir izstrādājusi vadlīnijas inovāciju iepirkuma īstenošanai (https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download), tāpat gan EM (https://www.em.gov.lv/lv/inovacijas-iepirkums), gan IUB (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums) tīmekļa vietnēs ir pieejamas atsevišķas sadaļas, kas veltītas inovāciju iepirkumam, kur atrodami dažādi informatīvie un metodiskie materiāli saistībā ar inovāciju publiskā iepirkuma īstenošanu. Tāpat jau šobrīd EM un IUB savu funkciju ietvaros īsteno dažādus pasākumus, t.sk. saistībā ar mācību un informatīvo pasākumu piedāvāšanu pasūtītājiem un labās prakses izplatīšanu. Līdz ar to uzskatām, ka nav nepieciešams noteikt šādus papildu uzdevumus.
Savukārt attiecībā uz 1. priekšlikumu - konceptuāli neiebilstam tā iekļaušanai informatīvajā ziņojumā, bet vienlaikus lūdzam konkretizēt, kas būtu saprotams ar pieejas un pašreizējā regulējuma iespēju "testēšanu", īpaši ievērojot iesaistīto institūciju kompetenci inovāciju publiskā iepirkuma kontekstā.
Papildus vēršam uzmanību, ka šobrīd saskaņošanā (tostarp arī ar Valsts kancelejas Inovāciju laboratoriju) ir arī potenciālie pasākumi, kurus plānots ietvert Stratēģiskā publiskā iepirkuma ceļa kartē un kuru izstrādā Finanšu ministrija Eiropas Komisijas projekta ietvaros (š.g. 20.februārī projekta ietvaros norisinājās darbnīca Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā). Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai plānotajā 1.priekšlikumā paredzētais nebūtu saskaņojams ar potenciāli minētajā ceļa kartē paredzamo pasākumu par starpinstitūciju sadarbības grupas izveidošanu inovāciju publiskā iepirkuma atbalstam, proti, paredzot, ka 1.priekšlikuma īstenošana varētu tikt realizēta šīs starpinstitūciju sadarbības ietvaros.

-

Attiecībā uz 21.lapā norādīto aktivitāti paskaidrojam, ka Latvijā jau ir normatīvais regulējums inovācijas iepirkumu veikšanai. Regulējumā piedāvātas dažādas iespējas un  arī dažādas iepirkuma procedūras. Tāpat  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu inovāciju kontekstā uzsvērtas dažādas iepirkuma procedūras, kurās pasūtītāji var rīkoties elastīgāk. Proti, pasūtītāji var izmantot inovāciju partnerības procedūru, konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialogu. 

LVRTC 2024.gada pirmajā pusgadā organizētajās Valsts Inovatīvo kapitālsabiedrību Iniciatīvas iepirkumu darba grupas sesijās, kurās piedalījās arī arī FM un IUB pārstāvji, diskusiju rezultātā pausti viedokļi, ka problemātika nav publisko iepirkumu regulējumā, jo tas pats par sevi paredz dažādus instrumentus un iepirkumu procedūras tieši inovāciju iepirkumiem, bet gan problemātika ir vajadzības un nepieciešamības definēšanā. 

Turklāt, kā viens no inovāciju ieviešanas bremzējošiem faktoriem OECD ziņojumā "Strengthening the Innovative Capacity of the Public Sector of Latvia", noradīts, ka būtu jāstrādā ar auditoriem, lai mazinātu pasūtītāju bailes veikt inovācijas iepirkumus. Tādējādi IUB ieskatā Latvijā ir normatīvais regulējums un ir arī iespējas veikt inovācijas iepirkumus. Attiecīgi būtu jāattīsta pasūtītāju vēlme pirkt inovatīvus risinājumus, veicināt izpratni par to, kas ir inovācijas un mērķtiecīgi darboties ar uzraugošajām iestādēm, lai tādējādi mazinātu pasūtītāju atturēšanos rīkoties.
IUB lūdz pārskatīt konkrēto aktivitāti un izvērtēt iespēju priekšlikumus papildināt caur aprakstīto ietvaru.

-

Nepiekrītam informatīvā ziņojuma 4.nodaļas 7. uzdevumā norādītajam par Iepirkumu uzraudzības biroju kā uzdevuma īpašnieku:
1 ) Uzdevums pēc būtības ir pārāk nekonkrēts. Proti, ziņojumā ietvertajiem uzdevumiem ir jābūt stratēģiskiem, jēgpilniem un ar loģisku secību, lai būtu iespējams tos kvalitatīvi izpildīt;
2) Atbilstoši aktivitātei saistībā ar iepirkumiem norādām, ka praksē jau ir diskutēts, ka problemātika iepirkumu regulējuma kontekstā nebūtu konstatējama, bet gan tā konstatējama saistībā ar vajadzību un nepieciešamības definēšanu. Attiecīgi esošajā situācijā, kad praksē ir neliels skaits inovāciju iepirkumu (proti, faktiski situācijā, kad nav notikusi inovēšana) kritiski vērtējams uzdevums par uzlabojumiem, jo identificēt to, ko uzlabot, varēs situācijā, kad ir veikti inovāciju iepirkumi, tiek definētas nepieciešamības un vajadzības;
3) Nepiekrītam, ka IUB tiek norādīts, kā uzdevuma īpašnieks, IUB nav politikas veidotājs, turklāt IUB nav piešķirts finansējums šāda uzdevuma izpildei;
4) lūdzam precizēt IUB nosaukumu - Iepirkumu uzraudzības birojs.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 2.daļu Stratēģijas ieviešana, vēršam uzmanību, ka iepirkumu kontekstā jau ir darbības plāni ar mērķi veicināt inovācijas iepirkumus:
1) Finanšu ministrija ir iesaistījusies Eiropas Komisijas organizētā projektā ar mērķi palīdzēt izstrādāt dalībvalsts stratēģiskā, t.sk., inovāciju, iepirkuma ceļa karti. Projektā iesaistīta audita kompānija PricewaterhouseCoopers, kas organizē darba grupas un palīdz Finanšu ministrijas pārstāvjiem izstrādāt tieši Latvijai paredzētu stratēģiskā iepirkuma ieviešanas ceļa karti.
2) Arī Valdības rīcības plāns paredz vairākas aktivitātes inovācijas iepirkuma veicināšanai.

IUB ieskatā nebūtu lietderīgi un jēgpilni vairāki paralēli procesi ar līdzīgiem vai vienādiem uzdevumiem. Lūdzam saskaņot plānotās aktivitātes ar minēto paralēlo aktivitāšu un uzdevumu atbildīgajiem.

-

Informatīvā ziņojuma 4.sadaļas “Atbildības sadalījums un nepieciešamie resursi” tabulā pie pasākuma “4. Integrēt inovācijas kompetences cilvēkresursu pārvaldības funkcijas valsts pārvaldē” un “5. Izstrādāt pierādījumos balstītu kapacitātes celšanas programmu inovācijas prasmēm” ir norādīts, ka nepieciešams vērtēt, vai uzlabojumus var veikt esošā personāla ievaros, savukārt pie pasākuma “9. Spēcināt inovācijas kopienu”, “12. Inovācijas ietekmes izvērtējuma kapacitātes celšana” un “13.Stiprināt stratēģiskās prognozēšanas kapacitāti” ir sniegtā informācija, ka būs nepieciešams papildu personāls. Nav saprotams vai papildu personāls tiks nodrošināts, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldē, attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojumā sniegto informāciju, nepieciešamības gadījumā atbilstoši 2023.gada 30.marta Valsts sekretāru sanāksmē (sēdes prot. Nr.12 4.§ “Par atlīdzību un amata vietām tiesību aktu projektos”) nolemtajam informāciju par jaunām amata vietām norādot Ministru kabineta sēdes protokollēmumā.

-

Norādām, ka šobrīd informatīvā ziņojuma 4.sadaļas “Atbildības sadalījums un nepieciešamie resursi” tabulā iekļautā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par pasākumu ietekmi uz valsts budžetu, līdz ar to nav saprotams par kādu papildu valsts budžeta līdzekļu apmēru jautājumu nepieciešams skatīt  likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktam. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto ziņojuma sadaļu, tabulā iekļaujot informāciju par katram pasākumam piešķirto un papildu nepieciešamo finansējumu sadalījumā pa gadiem, kā arī pievienot aprēķinu papildu nepieciešamā finansējuma apmēram. Vienlaikus pasākumiem, kuru īstenošanai nepieciešams tikai papildu valsts budžeta finansējums, lūdzam norādīt, ka jautājums skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

-

Lai visām pusēm būtu nepārprotami skaidras Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) ietvaros plānotās darbības, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 4.sadaļu "Atbildības sadalījums un nepieciešamie resursi" tabulas kolonnā "Nepieciešamie resursi", detalizēti norādot (zemsvītras atsaucē vai kā savādāk) gan  AF projekta (vai vismaz AF reformas/ investīcijas Nr.), gan ERAF projekta numuru un nosaukumu, gan finansējuma apjomu.

-

Lai atvieglotu uztveramību, aicinām Valsts kanceleju (turpmāk - VK)  stratēģijas 3.rīcības virziena nosaukumā atainot tā būtību, piemēram, to definējot kā  "inovatīvas metodes un pieejas"vai  "sniegumā balstīta pieeja". Šobrīd definētais 3.rīcības virziena nosaukums ir smagnējs un neko nepasakošs, pretēji ļoti skaidri definētajiem 1.un 2.rīcības virziena nosaukumiem.

-

Aicinām VK  informatīvā ziņojuma 3.nodaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" 2.rīcības virziena (darba vide)  pie aktivitātes " Pilnveidot pieeju administratīvā sloga samazināšanai" minēto priekšlikumu par dizaina domāšanu pārcelt pie 1.rīcības virziena aktivitāšu priekšlikumiem, vai precizēt tā formulējumu norādot, kā tieši tas ir sasaistāms ar darba vides uzlabošanu.

-

Aicinām VK  kontekstā ar informatīvā ziņojuma 3.nodaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" 1.rīcības virziena aktivitātes " Stiprināt Inovācijas laboratorijas stratēģisko komunikāciju, informēšanu par inovācijas aktivitāšu rezultātiem un labās prakses piemēriem" ietvaros minēto, ka nepieciešams izveidot inovācijas piemēru krātuvi Inovācijas laboratorijas tīmekļvietnē, izmaksu optimizācijas ietvaros izvērtēt iespējas neveidot jaunas tīmekļa vietnes, kas darbotos noteiktu laiku (jo šobrīd projektu pieeja), bet gan integrēt Inovāciju laboratorijas sadaļas VK jau pastāvošajā tīmekļa vietnē, tādējādi valsts pārvaldes darbiniekiem atvieglojot informācijas atrašanu, kas ir saistīta ar Valsts pārvaldi.

-

Lielākai skaidrībai, aicinām VK  kontekstā ar informatīvā ziņojuma 3.nodaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" minēto, ka  inovācijas kapacitāte ir valsts pārvaldes sistēmu holistiskā spēja strādāt inovatīvos veidos, lai uzlabotu publiskā sektora rezultātus, papildināt  ar jomu, kādā rezultāti sagaidāmi un/vai iekļaut atsauci uz vietu informatīvā ziņojuma  (5.Stratēģiskā vadība un uzraudzība tabula "Valsts pārvaldes inovācijas kapacitātes rezultātu rādītāju kopsavilkums"), kurā tie definēti.

-

Vēršam VK uzmanību, ka visas plānotās izmaksu pozīcijas, ko nākotnē plānots pieteikt segšanai no valsts budžeta ir jāapzina un jānovērtē kvantitatīvi. Piemēram,  informatīvā ziņojuma 2.nodaļas "Stratēģijas ieviešana" sadaļas "Inovācijas laboratorijas kapacitāte un personāls"  pēdējā rindkopā minētais par ārējo konsultantu atbalsts sprintu fasilitācijai, komunikācijai par Inovāciju laboratorijas aktivitātēm un tīmekļvietnes satura izstrādi un uzturēšanu), projektu rezultātu un ietekmes izvērtēšana (14.lpp), izmaksas, kas potenciāli varētu būt saistītas ar Inovāciju laboratorijas konsultatīvās padomes darba organizēšanu (15.lpp.), ja tādas tiek plānotas, kā arī informatīvā ziņojuma 4.nodaļā minētās.

-

Aicinām VK precizēt informatīvā ziņojuma 2.nodaļas "Stratēģijas ieviešana" sadaļas "Inovācijas laboratorijas kapacitāte un personāls"  2 rindkopā, ka inovāciju laboratorijā būtu nepieciešams turpināt šādu izveidoto kompetenču uzturēšanu, ņemot vērā, ka tabulā uzskaitītās amata vietas jau ir izveidotas, tādējādi nodrošinot, ka MK netiek sniegta maldinoša informācija.

Vienlaicīgi aicinām zemsvītras atsaucē ietvert skaidrojumu, kas  augstākminētās tabulas ietvaros ir saprotams ar terminu "spekulatīvais dizains" (minēts pie amata vietas "dizaineris").

-

Lūdzam VK informatīvā ziņojuma 2.nodaļas "Stratēģijas ieviešana" sadaļas "Inovācijas laboratorijas kapacitāte un personāls"  informāciju, kā arī 3.nodaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" sadaļā "Inovācijas pārvaldība un Inovācijas laboratorija kā zināšanu centra loma"  iekļauto informāciju par veicamajām aktivitātēm pārcelt pēc piederības sadaļā "Rīcības virzieni" pie 1.rīcības virziena (darbinieki un prasmes), ņemot vērā stratēģijas tvērumā minētos un izdalītos 3 rīcības virzienus  stratēģijas ieviešanai. Secīgi pēc informācijas pārstrukturēšanas, lūdzam VK pārskatīt 1.rīcības virziena informāciju, novēršot tās dublēšanos.

-

Kontekstā ar informatīvā ziņojuma 1.nodaļas "Stratēģijas tvērums un pamatojums" sadaļā "Līderības demonstrēšana" minēto, ka  Latvijai ir potenciāls virzīties no starptautisko standartu pārneses uz pasaules līderpozīciju valsts pārvaldes inovācijas jomā, lūdzam norādīt arī Latvijas pašreizējo pozīciju valsts pārvaldes inovāciju jomā. Tāpat aicinām VK iekļaut pamatojumu šāda ambicioza mērķa formulēšanai valsts pārvaldes jomā, ņemot vērā novērtējumu par Latvijas inovāciju sniegumu ikgadējos Eiropas Inovāciju pārskatos (European novation scoreboard vērtējumi) - viena no pēdējām vietām inovāciju jomā ES dalībvalstu vidū, grupā mērenais inovators un šī pozīcija pēdējo gadu laikā nav mainījusies.

-

Aicinām VK pārskatīt vēlamās ietekmes formulējumu (Latvijas sabiedrības labklājība ir uzlabojusies līdz ar inovācijas rīku mērķtiecīgu pielietojumu valsts pārvaldē), kas iekļauts informatīvā ziņojuma ievaddaļā), ņemot vērā, ka valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšana tiešā veidā neietekmē sabiedrības labklājības uzlabošanos. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā tālāk minēto, ka jāveido tādi valsts nodrošināti pakalpojumi, kas vērsti uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu (skat. 4.lpp.) un ka ekonomikas izaugsmes atslēga būs valsts pārvaldes darba kvalitātes uzlabošana, īpaši administratīvā sloga samazināšana, valsts pārvaldes pievilcības uzlabošana un investīciju veicināšana tādās valsts pārvaldes jomās kā izglītība un veselība (skat. 6.lpp.), aicinām šos precīzākos formulējumus arī ietvert vēlamās ietekmes formulējumā. Iebildums ir attiecināms arī uz informatīvā ziņojuma 3.nodaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" 1.teikumā minēto stratēģijas mērķi.

Latvijas valsts pārvaldes darba kvalitāte, īpaši administratīvā sloga samazināšana, valsts pārvaldes pievilcības un investīciju veicināšana tādās valsts pārvaldes jomās kā izglītība un veselība ir uzlabojusies līdz ar inovācijas rīku mērķtiecīgu pielietojumu valsts pārvaldē.
vai
Efektīvi Latvijas valsts pārvaldes nodrošināti pakalpojumi līdz ar inovācijas rīku mērķtiecīgu pielietojumu valsts pārvaldē, kas vērsti uz labāku sabiedrības vajadzību apmierināšanu.

Informatīvā ziņojuma 7. lapā iekļautā 7. zemsvītras atsaucē norādītā saite nedarbojas, lūdzam precizēt.
 

-

Lai nodrošinātu viennozīmīgu interpretāciju par norādi uz finansējuma avotu un korekta tā nosaukuma lietojumu, lūdzam aizstāt informatīvā ziņojuma 2. sadaļas "Stratēģijas ieviešana" apakšsadaļā "Inovācijas laboratorijas kapacitāte un personāls" un 3. sadaļas "Rīcības virzieni un aktivitātes" apakšsadaļā "Inovācijas pārvaldība un Inovācijas laboratorijas kā zināšanu centra loma" vārdus "Atveseļošanas fonda" ar vārdiem "Atveseļošanas un noturības mehānisma", jo "Atveseļošanas fonds"  ir nacionāli lietots saīsinājums un nav oficiālais šī finansēšanas avota/instrumenta nosaukums, vai arī definēt šo terminu un tā saīsinājumu AF, to lietojot pirmo reizi dokumentā.

-

Lūgums papildināt informatīvā ziņojuma 4. sadaļas “Atbildību sadalījums un nepieciešamie resursi” tabulas kolonnu “Nepieciešamie resursi”, norādot nepieciešamā finansējuma apjomu, avotu un gadu, kad papildus finanšu resursi būs nepieciešami (ja aktivitātes ieviešanai būs nepieciešami papildus resursi).
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai informatīvā ziņojuma 4.sadaļas  "Atbildības sadalījums un nepieciešamie resursi" tabulas kolonnā "Bezdarbības riski"  sniegtā informācija nebūtu precizējama, izvēršot skaidrojumu par iespējamām negatīvām sekām uz valsts budžetu, it īpaši attiecībā uz risku, kāds iestātos Latvijai nespējot izpildīt AF 204. un 205.atskaites punktu.
Vēršam uzmanību, ka, lai saņemtu AF maksājumu no Eiropas Komisijas (turpmāk - EK), Latvijai ir jāiesniedz maksājuma pieprasījums un jāizpilda visi paredzētie sasniedzamie AF atskaites punkti/mērķi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai  2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp jāievēro 24. pantā noteiktie noteikumi par maksājumiem, apturēšanu un nolīgumu izbeigšanu saistībā ar finanšu iemaksām un aizdevumiem. Rādītājiem (atskaites punktiem/mērķiem) termiņi noteikti AF plāna 2.pielikumā un Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk - CID). Vēršam uzmanību, ka neizpildot CID noteiktos atskaites punktus/mērķus (tiek riskēts ar visu attiecīgajā maksājuma pieprasījumā ietverto finansējumu), un nesaņemot no EK paredzēto finansējumu, rastos ievērojami zaudējumi valsts budžetam.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 4.sadaļu  "Atbildības sadalījums un nepieciešamie resursi" tabulas kolonnā "Bezdarbības riski", skaidri un nepārprotami norādot, kas tiek saprasts ar "AF 204. mērķi" un "AF 205. mērķi".
Vēršam uzmanību, ka īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.3. reformu un investīciju virziena “Publiskās pārvaldes modernizācija” 6.3.1.3.i investīciju “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” - jāsasniedz šādi atskaites punkti:
(204) "Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz inovācijas ekosistēmu” (2025 II cet.)
Atskaites punkts ir jāizpilda līdz 2025. gada 30. jūnijam, un tas ir izpildīts, kad iesniedz oficiāli publicēto tiesību aktu vai to grozījumu un citu dokumentu kopijas, kas attiecas uz publiskā sektora inovācijas ekosistēmas normatīvā regulējuma izveidi un inovācijas laboratorijas izveidi, norādot stāšanos spēkā un saiti uz oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”;
204.atskaites punkta pārbaudes mehānisms ir:
Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) kopijas tiesību aktiem un citiem dokumentiem, kas attiecas uz tiesiskā regulējuma izstrādi valsts sektora inovācijas ekosistēmai un inovācijas laboratorijas izveidi un kas publicēti oficiālajā izdevumā, tostarp atsauci uz norādi par spēkā stāšanos; b) dokumentārus pierādījumus par inovācijas laboratorijas darbības uzsākšanu.
204.atskaites punkta apraksts:
Stājas spēkā tiesiskais regulējums (pamatnostādnes, noteikumi, ieteikumi u. c.), lai atbalstītu valsts sektora inovācijas ekosistēmasattīstību. Regulējums citstarp risina šādas problēmas: ̶ Latvijas inovācijas ekosistēmas un tās pārvaldības sadrumstalotības samazināšanu; ̶ sadarbības uzlabošanu starp iestādēm inovācijas politikas īstenošanā; ̶ vienotas sistēmas izveidi eksperimentiem. Ir izveidota un darbojas inovācijas laboratorija. Inovācijas laboratorijas galvenās funkcijas ir: 1) publiskās inovācijas gadījumu izpētes izstrāde; 2) inovatīvu risinājumu rašana valsts pārvaldes problēmām; 3) prototipu risinājumu testēšana; 4) sabiedrības informēšana par inovāciju valsts pārvaldē.

(205) "Inovācijas laboratorijas finansiālās ilgtspējības nodrošināšana” (2025 III cet.)
Atskaites punkts ir izpildīts, norādot saiti uz oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”, kas nodrošina valsts budžeta finansējumu inovācijas laboratorijas darbībai, sākot ar 2026. gadu, attiecīgo daļu, kas attiecas uz atskaites punkta izpildi oficiālajā izdevumā, tostarp norāda uz stāšanos spēkā.
205.atskaites punkta pārbaudes mehānisms ir:
Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj valsts budžeta likuma attiecīgo daļu kopiju un saiti uz to publikāciju oficiālajā izdevumā, kas apliecina, ka inovācijas laboratorijas darbībai ir nodrošināts valsts budžeta finansējums, sākot no 2026. gada, kā arī pievienotu dokumentu, kurā ir norāde uz tām daļām, kas attiecas uz atskaites punkta sasniegšanu, tostarp atsauci uz norādi par spēkā stāšanos.
205.atskaites punkta apraksts:
Sākot no 2026. gada, tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums inovācijas laboratorijas darbībai.

-

Lūdzam konkrēti minēt informatīvajā ziņojumā, kas tiek saprasts ar pieminētajiem ''….Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Atveseļošanas fonda (AF) projektu ietvaros radītajiem rezultātiem….''.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma sadaļu "Inovācijas pārvaldība un Inovācijas laboratorijas kā zināšanu centra loma" apakšsadaļu "Pašreizējā situācija" ar informāciju, par kādiem tieši projektiem šeit tiek runāts. T.i. minot projekta nosaukumu un numuru.

-