Projekta ID
22-TA-1885Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
18.07.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
50.1 Ja finansējuma saņēmējs ir pārkāpis Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
Iebildums
Ņemot vērā mūsu izteikto iebildumu pie noteikumu 50.2 punkta, lai nodrošinātu konsekvenci šajos noteikumos iekļautajās nelikumīga atbalsta atgūšanas normās un kārtībā, kā arī to, ka 2021. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, lūdzam precizēt noteikumu 50.1 punktu, piemēram, šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Regulas Nr.651/2014, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
2.
Noteikumu konsolidētā versija
50.2 Ja finansējuma saņēmējs ir pārkāpis Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.
Iebildums
Ņemot vērā, ka 2021. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī ievērojot to, ka MK noteikumi paredz stingrākas prasības nekā tas izriet no Komisijas regulas Nr.1407/2013, piemēram, noteikumu 14.3.punktā tiek paredzēts vērtēt grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes arī de minimis atbalsta gadījumā, ko neparedz Komisijas regula Nr.1407/2013, attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu 50.2 punktu, piemēram, šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr.1407/2013, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
3.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt protokollēmuma 3. punktu atbilstoši anotācijā norādītajam, punkta sākumā iekļaujot vārdu "Atļaut".
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
17.4. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darbavietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro ERAF finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka no projekta uzsākšanas dienas līdz projekta pabeigšanai tiek izveidoti vismaz 30 % no projekta apjomam atbilstošā jaunizveidoto darbavietu skaita un 36 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas – 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi. Izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas vai to izveidošanas (atkarībā no tā, kurš laika periods ir ilgāks), un šajā laikā tiek nodrošināts, ka darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir vienādi ar atbilstošās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem iepriekšējā kalendārā gada pirmajos trijos ceturkšņos (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kuri publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē) vai lielāki par tiem. Jaunizveidotajās darbavietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Vienu un to pašu darbavietu projekta uzraudzības periodā neieskaita divreiz;
Priekšlikums
Par situāciju SAM 3115 projektu īstenošanā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.227 3. un 4.punktam 3.1.1.5.pasākuma mērķis ir veicināt sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu (turpmāk - MVU), kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība"), paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Atbilstoši šo noteikumu 11.punktam atbalstāma ir projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.
Vairākos 3.1.1.5.pasākuma projektos ir konstatēts, ka lai gan ir radīts atbilstošs jaunu darbavietu skaits, ne vienmēr darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi atbilst nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem saskaņā ar MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunkta prasībām. Pēc sadarbības iestādes lūguma finansējuma saņēmēji to ir skaidrojuši ar dažādu apstākļu ietekmi - finanšu rādītāju pasliktināšanās, apgrozījuma kritums, Covid-19, atbilstošu darbinieku trūkums darba tirgū, pārbaudes laiki, bieža darbinieku mainība u.c. Papildus tam saņemts skaidrojums, ka finansējuma saņēmējs ir piedalījies Fontes pētījumā, pēc kura rezultātiem par konkrētu laika posmu secināts, ka konkrētajā reģionā vidējais atalgojums būtiski atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tīmekļvietnē uzrādītā vidējā atalgojuma nozarē, kā arī atšķiras dažāda līmeņa speciālistu atalgojums. Tā arī jāņem vērā, lai nodrošinātu ražošanas procesu, tiek nodarbināti dažāda līmeņa speciālisti ar savstarpēji būtiski atšķirīgu atalgojumu atbilstoši profesijai, attiecīgi nodarbinātie neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos attiecībā uz atalgojuma apmēru. Finansējuma saņēmēji vērš uzmanību, ka 3.1.1.5.pasākuma ēkās ražošanu nodrošina ar modernām, bieži pat unikālām ražošanas līnijām, un reģionos, t.sk. degradētās teritorijās zinošus darbiniekus darbam ar konkrētajām ražošanas iekārtām nav viegli atrast. Lai kļūtu par speciālistu darbā ar iekārtām, uzņēmums nosaka pārbaudes laiku, veic apmācību, bet apmācība mēdz beigties arī ar darbinieka nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas, kas t.sk. var ietekmē rādītājus par vidējiem mēneša ienākumiem uzņēmumā.
Lai pārbaudītu, ka jauno darbinieku atalgojums ir atbilstošs vidējam nozarē, aģentūra izmanto MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunktā un MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunktā minētos VID tīmekļvietnē pieejamos datus par vidējo atalgojumu nozarē: https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/darba-nemeju-ienakumi. Ņemot vērā finansējuma saņēmēju skaidrojumus, sadarbības iestāde telefoniski konsultējās ar VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldi, saņemot informāciju, ka šie dati ietver informāciju par vidējo atalgojumu visā Latvijas teritorijā, ieskaitot Rīgu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.227 39.punktu, ja finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā nenodrošina vienu vai vairāku prasību izpildi (t.sk. 39.3.punktā paredzēto prasību “36 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas ir izveidoti 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi, ievērojot šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētos nosacījumus”) projekta attiecināmām izmaksām ir jāpiemēro finanšu korekcija.
Sadarbības iestādes ieskatā MK noteikumu Nr.227 17.4. un 39.3.apkšpunktos minētie nosacījumi būtu jāinterpretē kopsakarā ar MK noteikumu Nr.227 3., 4. un 11. punktos ietvertajām normām attiecībā uz ERAF līdzfinansējumu projektu īstenošanai reģionos, kas vienlaicīgi ir nodrošinājuši finansējuma saņēmēja tiesisko paļāvību uz projekta rezultātu vērtējumu kontekstā ar reģionāliem aspektiem (ekonomiskiem, ģeogrāfiskiem, sociāliem, demogrāfiskiem u.c.), attiecīgi ņemot vērā datus par reģioniem, izņemot Rīgu. Tā arī no samērīguma principa ir jāsecina, ka MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta prasība par darbinieku atalgojumu ir izstrādāta, iespējams, pieņemot, ka projektā izveidotās darbavietās tiks nodarbināti vienādi vai salīdzināmi speciālisti ar iespēju finansējuma saņēmējam nodrošināt vienādu vidējo atalgojumu, lai gan faktiskie dati rāda, ka dažādu ražošanas procesu nodrošināšanai tiek nodarbināti arī būtiski atšķirīgi darbinieki ar dažādu kvalifikāciju un tai atbilstošu atšķirīgu atalgojumu. Sadarbības iestāde kā risinājumu esošajai situācijai redz MK noteikumi Nr.227 grozījumus atbilstoši faktiskajai situācijai projektos.
Papildus no 2022.gadā šobrīd iesniegtajiem pēcuzraudzības pārskatiem 90% pēcuzraudzības pārskati neatbilst vai daļēji neatbilst MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta un MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunkta prasībām par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ierosinām veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunktā mainot redakciju.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.227 3. un 4.punktam 3.1.1.5.pasākuma mērķis ir veicināt sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu (turpmāk - MVU), kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība"), paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Atbilstoši šo noteikumu 11.punktam atbalstāma ir projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.
Vairākos 3.1.1.5.pasākuma projektos ir konstatēts, ka lai gan ir radīts atbilstošs jaunu darbavietu skaits, ne vienmēr darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi atbilst nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem saskaņā ar MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunkta prasībām. Pēc sadarbības iestādes lūguma finansējuma saņēmēji to ir skaidrojuši ar dažādu apstākļu ietekmi - finanšu rādītāju pasliktināšanās, apgrozījuma kritums, Covid-19, atbilstošu darbinieku trūkums darba tirgū, pārbaudes laiki, bieža darbinieku mainība u.c. Papildus tam saņemts skaidrojums, ka finansējuma saņēmējs ir piedalījies Fontes pētījumā, pēc kura rezultātiem par konkrētu laika posmu secināts, ka konkrētajā reģionā vidējais atalgojums būtiski atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tīmekļvietnē uzrādītā vidējā atalgojuma nozarē, kā arī atšķiras dažāda līmeņa speciālistu atalgojums. Tā arī jāņem vērā, lai nodrošinātu ražošanas procesu, tiek nodarbināti dažāda līmeņa speciālisti ar savstarpēji būtiski atšķirīgu atalgojumu atbilstoši profesijai, attiecīgi nodarbinātie neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos attiecībā uz atalgojuma apmēru. Finansējuma saņēmēji vērš uzmanību, ka 3.1.1.5.pasākuma ēkās ražošanu nodrošina ar modernām, bieži pat unikālām ražošanas līnijām, un reģionos, t.sk. degradētās teritorijās zinošus darbiniekus darbam ar konkrētajām ražošanas iekārtām nav viegli atrast. Lai kļūtu par speciālistu darbā ar iekārtām, uzņēmums nosaka pārbaudes laiku, veic apmācību, bet apmācība mēdz beigties arī ar darbinieka nespēju apgūt jaunās tehnoloģijas, kas t.sk. var ietekmē rādītājus par vidējiem mēneša ienākumiem uzņēmumā.
Lai pārbaudītu, ka jauno darbinieku atalgojums ir atbilstošs vidējam nozarē, aģentūra izmanto MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunktā un MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunktā minētos VID tīmekļvietnē pieejamos datus par vidējo atalgojumu nozarē: https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/darba-nemeju-ienakumi. Ņemot vērā finansējuma saņēmēju skaidrojumus, sadarbības iestāde telefoniski konsultējās ar VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldi, saņemot informāciju, ka šie dati ietver informāciju par vidējo atalgojumu visā Latvijas teritorijā, ieskaitot Rīgu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.227 39.punktu, ja finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā nenodrošina vienu vai vairāku prasību izpildi (t.sk. 39.3.punktā paredzēto prasību “36 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas ir izveidoti 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi, ievērojot šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētos nosacījumus”) projekta attiecināmām izmaksām ir jāpiemēro finanšu korekcija.
Sadarbības iestādes ieskatā MK noteikumu Nr.227 17.4. un 39.3.apkšpunktos minētie nosacījumi būtu jāinterpretē kopsakarā ar MK noteikumu Nr.227 3., 4. un 11. punktos ietvertajām normām attiecībā uz ERAF līdzfinansējumu projektu īstenošanai reģionos, kas vienlaicīgi ir nodrošinājuši finansējuma saņēmēja tiesisko paļāvību uz projekta rezultātu vērtējumu kontekstā ar reģionāliem aspektiem (ekonomiskiem, ģeogrāfiskiem, sociāliem, demogrāfiskiem u.c.), attiecīgi ņemot vērā datus par reģioniem, izņemot Rīgu. Tā arī no samērīguma principa ir jāsecina, ka MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta prasība par darbinieku atalgojumu ir izstrādāta, iespējams, pieņemot, ka projektā izveidotās darbavietās tiks nodarbināti vienādi vai salīdzināmi speciālisti ar iespēju finansējuma saņēmējam nodrošināt vienādu vidējo atalgojumu, lai gan faktiskie dati rāda, ka dažādu ražošanas procesu nodrošināšanai tiek nodarbināti arī būtiski atšķirīgi darbinieki ar dažādu kvalifikāciju un tai atbilstošu atšķirīgu atalgojumu. Sadarbības iestāde kā risinājumu esošajai situācijai redz MK noteikumi Nr.227 grozījumus atbilstoši faktiskajai situācijai projektos.
Papildus no 2022.gadā šobrīd iesniegtajiem pēcuzraudzības pārskatiem 90% pēcuzraudzības pārskati neatbilst vai daļēji neatbilst MK noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunkta un MK noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunkta prasībām par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ierosinām veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumu Nr.227 17.4.apakšpunktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.612 18.10.apakšpunktā mainot redakciju.
Piedāvātā redakcija
Piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darbavietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro ERAF finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka no projekta uzsākšanas dienas līdz projekta pabeigšanai tiek izveidoti vismaz 30 % no projekta apjomam atbilstošā jaunizveidoto darbavietu skaita un 36 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas – 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi. Izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas vai to izveidošanas (atkarībā no tā, kurš laika periods ir ilgāks), un šajā laikā tiek nodrošināts, ka darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir vismaz 70% apmērā vienādi ar atbilstošās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem iepriekšējā kalendārā gada pirmajos trijos ceturkšņos (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kuri publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē) vai lielāki par tiem. Jaunizveidotajās darbavietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Vienu un to pašu darbavietu projekta uzraudzības periodā neieskaita divreiz.