Atzinums

Norādām, ka EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056 2. pantā nenosaka aizliegumu vai kādu citu negatīvu darbību veikšanu, atbilstoši regulas 2. pantam. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punkta otro daļu Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi: sniegt reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.

Norādām, ka atbilstoši Regulas (ES) 2021/1056 1. pantam klimata mērķu sasniegšana jāveic sasaistē ar plānošanas dokumentiem EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999, kurš nosaka dalībvalstīm veidot plānošanas dokumentus. Latvijas gadījumā – Nacionālo Klimata un enerģētikas plānu, kurš nosaka pasākumus klimata mērķu sasniegšanā. Norādām, ka šajā plānošanas dokumentā šāds aizliegums nav paredzēts.
 

Svītrot Rīkojuma projekta 4. punktu.

Rīkojuma projekta 1. pielikumā (5. lpp): Saskaņā ar ZIZIMM sektora datiem viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ap 13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas (skat. 5.piel.), norādām, ka nepieciešams papildināt Anotāciju un Rīkojuma projekta 1. pielikumu ar skaidru atsauci, par to, ka netiks ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām, pamatojoties uz Eiropas Komisijas COM (2022) 133 final Paziņojums no Eiropas Komisijas Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionālajai komitejai (COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS): Pārtikas drošības aizsardzības un noturības stiprināšanai pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēs, kas nosaka, ka atbalstāmas ir visas darbības, kas samazina atkarību no ķīmiskā mēslojuma importa. Atbalstāmas darbības ir oglekļsaistīgai lauksaimniecībai, tajā skaitā paludikultūru audzēšanai kūdrājos, atbilstoši projektam: “Carbon capturing by Baltic peatland farmers”.
Kā prioritāte jāizvirza sociālā aizsardzība ar pārtikas ražošanu saistītajās būtiskajās sistēmās un pakalpojumos.
 

-

Rīkojuma projekta 1. pielikuma (27. lpp) 5. pielikumu par emisiju sadalījumu Latvijā pa nozarēm un noteikto samazinājumu mitrājiem: Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2 ekv., norādām, ka šo svītrot, ņemot vērā augstāk minētos punktus, šāda ierobežojuma noteikšana, skartu visu kūdras ieguves sektoru, ne tikai enerģētiskās kūdras ieguvi. Vērā jāņem no rekultivācijas pasākumiem iegūtais kvantitatīvais CO2 emisiju samazinājums, nevis jānosaka augšējā robežvērtība nozarei.
 

Aicinām svītrot noteikto emisiju sadalījumu mitrājiem.

Norādām, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgo pārkārtošanās fondu, likumdošanas procedūras pamatā, ir Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5) (“Parīzes nolīgums”), kurš cenšas temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot 1,5 °C robežās virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem, atbilstoši EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2193(2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām 6.pantam Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kuras atrodas zonās, kur saskaņā ar Direktīvā 2008/50/EK paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām, no pienākuma ievērot šīs direktīvas II pielikumā noteiktās putekļu emisijas robežvērtības. Šāda atbrīvojuma gadījumā kompetentās iestādes noteiktā putekļu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm3.
Kompetentā iestāde jebkurā gadījumā nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un ka kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.
Norādām, ka Kūdras izmantošanas aizliegums enerģētikā ar 2030. gada 31. decembri neveicinās dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu enerģijas pārveidošanas sektorā – īpaši centrālajā siltumapgādē, tā kā – atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” emisiju faktori, kuri piemērojami šķeldas kurināmajam – cietajai atjaunojamajai biomasai ir būtiski lielāki nekā kūdrai.
 

-

Rīkojuma projekta 1. pielikuma TPTP (6. lpp) sadaļu Ekonomikas zaļā pārkārtošanās: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir būtiska arī enerģētiskās krīzes kontekstā, kas sākās 2021. gada nogalē, jo kūdra kā vietējais dabas resurss ir lētāks energoresurss pret izmantotajiem fosilajiem resursiem. Dabas gāzes cenu pieaugums rada riskus kūdras plašākai izmantošanai siltumapgādē (skat. 8.piel.).”, ir pretrunā ar Nacionālo un klimata enerģētikas plāna sadaļu 2.2. Dekarbonizācija, kas paredz to, ka: “SEG emisiju samazināšanos sektorā visvairāk ietekmē fosilā kurināmā aizvietošana ar biomasu centralizētā siltumapgādē, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu (galvenokārt dzīvojamo un publisko ēku renovācija) īstenošana mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā. Šie minētie energoefektivitātes pasākumi kopējās SEG emisijas mājsaimniecībās, komerciālā un sabiedriskā sektorā uz 2030.gadu var samazinās par 135 kt CO2 ekv, salīdzinot ar 2017.gadu. Pāreja no fosilā kurināmā uz biomasas izmantošanu enerģijas pārveidošanas sektorā, galvenokārt centralizētās siltumapgādes sistēmā, samazinās emisijas par apmēram 80 kt CO2 ekv. uz 2030.gadu, salīdzinot ar 2017.gadu.”

Ņemot vērā dabasgāzes importa struktūru, šāds apgalvojums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Saeimas un Valdības apņemšanos atteikties no dabasgāzes importa no Krievijas Federācijas, pēc tās agresijas Ukrainā, atbilstoši Latvijas preventīvās rīcības plānam dabasgāzei, saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šobrīd Latvijā ir iestājies krīzes scenārijs S.01 Pilnīga piegāžu apstāšanās no Krievijas (ģeopolitiskā krīze).

Atbilstoši preventīvajiem pasākumiem valsts mērogā, riska novērtējuma galvenajos scenārijos, ietvertā risku mazināšana/novēršana paredz tajā skaitā kurināmā dažādošanu (punkts 5.4.): “Saskaņā ar MK noteikumu Nr.312 23. punktu lietotājs dabasgāzes apgādes pārtraukuma laikā izmanto citu kurināmo, ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam gazificētajā objektā izvietotajām iekārtām ir nepieciešama nepārtraukta kurināmā piegāde.”. Norādām, ka citu kurināmo vidū, nepieciešamības gadījumā, var tikt izmantota arī enerģētiskā kūdra.
 

Aicinām svītrot: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir būtiska arī enerģētiskās krīzes kontekstā, kas sākās 2021. gada nogalē, jo kūdra kā vietējais dabas resurss ir lētāks energoresurss pret izmantotajiem fosilajiem resursiem. Dabas gāzes cenu pieaugums rada riskus kūdras plašākai izmantošanai siltumapgādē.”. 

Anotācijas 2. sadaļā: Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu. Tiesību akta ietekme ir tieša, gan uz mazaizsargātām sabiedrības grupām un var veicināt enerģētikskās nabadzības un vispārīgās nabadzības riska pieaugumu. Ņemot vērā Krievijas federācijas agresiju pret Ukrainu, rada būtiskas sekas uz tautsaimniecību.  Lūdzam veikt aktuālu ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās izmaiņas un to ietekmi uz enerogoresursu un pārtikas pieejamību.

Anotācijas 3. sadaļā: Tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Tiesību akta ietekme ir tieša, jo kūdras ieguve notiek tieši reģionos un darbaspēka nodokļi nonāk pašvaldību budžetos. Norādām, ka Anotācijā nav norādīta ietekme uz budžetu gan tiešā finansējuma pārdale (skatīt TPTP 2. pielikumu), gan netiešā ietekme uz darba vietu skaita samazināšanos. Arī nodokļu ieņēmumu samazināšanās, ņemot vērā atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves.
 

-

Norādām, ka nepieciešams papildināt Anotāciju un Rīkojuma projekta 1. pielikumu ar skaidru atsauci, par to, ka netiks ierobežota kūdras ieguve dārzkopības un pārtikas nodrošināšanas vajadzībām, pamatojoties uz Eiropas Komisijas COM (2022) 133 final Paziņojums no Eiropas Komisijas Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionālajai komitejai (COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS): Pārtikas drošības aizsardzības un noturības stiprināšanai pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēs, kas nosaka, ka atbalstāmas ir visas darbības, kas samazina atkarību no ķīmiskā mēslojuma importa. Atbalstāmas darbības ir oglekļsaistīgai lauksaimniecībai, tajā skaitā paludikultūru audzēšanai kūdrājos, atbilstoši projektam: “Carbon capturing by Baltic peatland farmers”.
Kā prioritāte jāizvirza sociālā aizsardzība ar pārtikas ražošanu saistītajās būtiskajās sistēmās un pakalpojumos.
 

-

nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un nav
izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem; norādām, ka Rīkojuma projekta 1. pielikumā TPTP (28. lpp; 8. pielikums) norādītajā salīdzinājumā siltumenerģijas ražošanai Latvijā ar dabasgāzi, kūdras izmantošana enerģētikā uzrāda daudz augstāku izmaksu efektivitāti, kaut arī dabasgāzes izmantošana enerģētikā rada par 41% zemākas emisijas, salīdzinājumā ar cieto kurināmo*, tās izmantošanas apjoms tautsaimniecībā ir aptuveni 12 TWh/gadā, savukārt kūdras izmantošana Latvijā enerģētikā, pamatojoties uz Nacionālo inventarizācijas ziņojumu, veido tikai 72 TJ, kas ir 20 000 Mwh/gadā.
            Šajā aspektā, ar lielāku kopējo ietekmi uz dekarbonizāciju enerģētikas sektorā, daudz būtiskāka būtu pakāpeniska atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas.
 

-

Nav izvērtējumu vai pētījumu, kas pamatotu Tiesību akta nepieciešamību: norādām, ka to nepieciešams papildināt, izvērtējot visu ZIZIMM sektoru, ņemot vērā Nacionālo inventarizācijas ziņojumu uzskaites nenoteiktības, lai iegūtu maksimāli objektīvus un pēcpārbaudē verificējamus rezultātus.

-

Nav pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums: norādām, ka to nepieciešams papildināt, izvērtējot visu ZIZIMM sektoru, ņemot vērā Nacionālo inventarizācijas ziņojumu uzskaites nenoteiktības, lai iegūtu maksimāli objektīvus un pēcpārbaudē verificējamus rezultātus.
 

-

Rīkojuma projekta 1. pielikuma TPTP 2.2. punktā (12. lpp) – nepieciešams precizēt tekstā: “Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO2 ekv.”, norādot platības, kurās atrodas enerģētikā izmantojāmā kūdra, tā kā atbilstoši LR normatīvajiem aktiem kūdra netiek diferencēta pēc pielietojuma līdz tās gala patēriņam. Aicinām papildināt 1. pielikumu ar rekultivējamo teritoriju sarakstu un tās kūdras krājas inventarizāciju, atbilstoši izdalot kūdras krājas tipus, lai tā atbilstu TPTP deklarētajam mērķim – “vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguves vietu rekultivācija”.  
 

-