Atzinums

Kopumā piedāvātais likumprojekts nepiedāvā konceptuāli jaunu sporta nozares regulējumu, turklāt būtiski palielinot birokrātiju un iesaistīto organizāciju skaitu, vienlaikus netiek definēta likumprojekta fiskāla ietekme un plānotie finansēšanas avoti. Likumprojekts un tā anotācija skar citu likumu kompetenci (piem. likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Ieroču aprites likums", "Valsts pārvaldes iekārtas likums", "Pašvaldību likums" utt.). Likumprojektā ir iestrādāti nefunkcionāli regulējimi, piemēram, regulējums par Sporta  fondu, kuram piedāvātā Sporta likuma likumprojekta ietvaros nav nozīmes, ja vienota likumprojektu paketē vienlaikus arī netiek piedāvāts "Sporta fonda" likumprojekts ar skaidriem finansējuma avotiem un fiskālo ietekmi. 
Piedāvātais likumprojekts faktiski nerada sporta nozares finansēšanas iespējas, vienlaikus pieprasot finansējumu papildus administratīvu funkciju nodrošināšanai, skaidri nenorādot nepieciešamā papildus finansējuma avotus un apjomu.
Nepieciešamo sporta nozares pārvaldības uzlabošanas un atsevišķu problēmjautājumu risinājumu ir iespējams panākt ar esošā Sporta likuma un saistīto regulējumu pārdomātiem grozījumiem.

-

Pievienot pie nosaukuma “Sporta likums”
 Biedrība „Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP) sniedza priekšlikumus likumprojektam “Sporta likums” pamatojas uz Sporta politikas pamatnostādnēm, sporta jomas tiesisko regulējumu un judikatūru sporta jomā. Atbilstoši Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027.gadam, saistībā ar Sporta likuma izstrādi, LSFP ir iesaistītā institūcija. Pamatnostādnes kā vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments nosaka Latvijas sporta politiku, un veicot nepieciešamās reformas, turpinātu un nodrošinātu sporta nozarē iepriekšējos gados veikto ieguldījumu pēctecību.
 Atbilstoši 07.09.2021.  Ministru kabineta noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” (VI. Projektu saskaņošana un atzinumu sniegšana) 52.2.10.apakšpunktam, likumprojekta “Sporta likums” saskaņošanas nepieciešamība ar LSFP tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka LSFP kompetenci. LSFP ir jāievēro spēkā esošā Sporta likumu un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi,  atbilstoši kuriem LSFP veic sporta speciālistu sertifikācijas (Sporta likuma 20.pants) un sporta federāciju atzīšanas un kontroles (Sporta likuma 10.1 pants) deleģētos pārvaldes uzdevumus. Likumdevējs esošajā Sporta likumā tieši norādot LSFP, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3.panta otrajai daļai un 42.pantam, ņēma vērā LSFP pieredzi un personāla kvalifikāciju (t.sk. valsts amatpersonas statusā), kā arī citus kritērijus, kas pamato LSFP kā  sporta nozares profesionālo organizāciju, kura veic sporta jomas nozares ekspertu padomes funkcijas, sekmējot koordinētu sadarbību sporta nozares ietvaros, tai skaitā, likuma ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 4. panta ietvarā.
Jānorāda, ka LSFP NEVAR SASKAŅOT likumprojekta “Sporta likums” projektu, ja iesniegtie priekšlikumi un iebildumi netiek ņemti vērā, kas arī nesaskaņotība atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam.

-

Nav noteiktas prasības sporta aģenta statusa iegūšanai (piedāvātais definējums nodrošina iespēju jebkuram bez papildus nosacījumiem kļūt par sporta aģentu, neparedzot darbības normas un atbildību. Piemēram civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas esamību utt.).Aicinām noteikt sporta aģentu licencēšanas procesa, darbības un reģistra uzturēšanas kārtību. Piemēram, pēc antoloģijas ar sporta speciālistu sertifikāciju.

sporta aģents — atbirstošā kārtībā reģistrēts sportista un sporta speciālista pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista (sporta trenera) intereses sportā attiecībās ar trešajām personām;

Nav noteiktas prasības sporta aģenta statusa iegūšanai (piedāvātais definējums nodrošina iespēju jebkuram bez papildus nosacījumiem kļūt par sporta aģentu, neparedzot darbības normas un atbildību. Piemēram civiltiesiskas atbildības apdrošināšanas esamību utt.).Aicinām noteikt sporta aģentu licencēšanas procesa, darbības un reģistra uzturēšanas kārtību. Piemēram, pēc antoloģijas ar sporta speciālistu sertifikāciju.

sporta aģents — atbilstošā kārtībā reģistrēts sportista un sporta speciālista pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista (sporta trenera) intereses sportā attiecībās ar trešajām personām;

Lūdzam svītrot šo pantu un pārejas noteikumu 3.punktu, jo norādām, ka jaunas valsts pārvaldes iestādes veidošana vai esošas iestādes funkciju paplašināšana ir pretrunā ar birokratijas mazināšanas politiskājiem uzstadījumiem.
Likumprojekta anotacijā nav noradīta jaunāt iestādes izveides vai esošas iestades funkciju paplašināšanas fiskāla ietekme un finansēšanas avoti. Ņemot vērā MK 20.08.2024. sēdes 
prot. Nr. 32, 61.§, 53.3.apakšp. un Likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" ietvaros  veikto  Valsts budžeta programmas 09.07.00 veikto apropriācijas pardali Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai, lai nodrošinātu sporta jomā iesaistīto cilvēkresursu darba samaksu, kā arī darba vietu iekārtošanu un nodrošināšanu EUR 127 452 apmērā, pastāv pamatotas bažas, ka Tiešas pārvaldes iestādes izveidei vai esošas pārvaldes funkciju paplašināšanai tiks izmantoti Valsts budžeta porgrammas 09.00.00 "Sports" līdzekļi, tadejādi pārdalot Valts budžeta līdzekļus no sporta atbalsta, adimnistratīva aparāta darbības nodrošīnāšanai.

-

Ņemot vērā IKVD funkciju paplašināšanu, kuru nodrošīnāšanai ir nepieciešama papildus administratīva kapacitāte, lūdzam anotācijā noradīt regulējuma fiskālo ietekmi un finansēšanas avotus. 
Ņemot vērā MK 20.08.2024. sēdes 
prot. Nr. 32, 61.§, 53.3.apakšp. un Likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" ietvaros  veikto  Valsts budžeta programmas 09.07.00 veikto apropriācijas pardali Ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai, lai nodrošinātu sporta jomā iesaistīto cilvēkresursu darba samaksu, kā arī darba vietu iekārtošanu un nodrošināšanu EUR 127 452 apmērā, pastāv pamatotas bažas, ka IKVD papildus funkciju nodrošīnāšanai tiks izmantoti Valsts budžeta porgrammas 09.00.00 "Sports" līdzekļi, tadejādi pārdalot Valts budžeta līdzekļus no sporta atbalsta, adimnistratīva aparāta darbības nodrošīnāšanai.

-

Ņemot vērā šī Likuma pārejas noteikumu 5. punktu, Likumā tiek iekļauts regulējums, kura stāšanas spēkā termiņš nav noteikts. Valsts sporta fonda likumam jābūt iekļautam vienotā Likumprojektu paketē kopā ar Sporta likumu un jāstājas spēkā vienlaikus. Lūdzam grozīt Likumprojekta pārejas noteikumus, svītrojot Pārejas noteikumu 5.punktu. 
 

-

Ņemot vērā VIIS sistēmas esošas darbības tehniskās nepilnības, iebilstam pret Sporta reģistra izveidi uz VIIS bāzes, vienlaikus aicinot veidot atsevišķu Sporta reģistra platformu, nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar VIIS sistēmu, kas jau pašlaik ir iespējams tehniski. Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju ar Sporta reģistra izveides fiskālo ietekmi, norādot plānotos finansēšanas avotus vai Valsts budžeta programmas.

-

Lai veicinātu LNSP organizatoriskās struktūras un sastāva noteiktību, Likumprojekta attiecīgajā pantā nostiprināt attiecīgās šajā likumā noteiktās koordinējošās sporta organizācijas, paredzot, ka LNSP sastāvā iekļauj biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija”, biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība”,  pārstāvjus. Mazinot LNSP sastāva noteiktīvu Sporta likuma ietvaros, tiek apdraudētas demokratijas principu ievērošanas un nozares pārstavniecības iespējas.

-

Likumdevējs esošajā Sporta likumā tieši norādot LSFP, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3.panta otrajai daļai un 42.pantam, ņēma vērā LSFP pieredzi un personāla kvalifikāciju (t.sk. valsts amatpersonas statusā), kā arī citus kritērijus, kas pamato LSFP kā  sporta nozares profesionālo organizāciju, kura veic sporta jomas nozares ekspertu padomes funkcijas, sekmējot koordinētu sadarbību sporta nozares ietvaros, tai skaitā, likuma ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 4. panta ietvarā. Latvijas Sporta federāciju padome Aicinām papildināt Likumprojektu ar 18.pantu – Latvijas Sporta federāciju padome – un izteikt to sekojošā redakcijā: 18. pants. Latvijas Sporta federāciju padome
 

(1) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir atzīto  sporta federāciju apvienība, kas koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju darbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses sporta jomā.
(2) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" kā sporta nozares profesionālā organizācija veic sporta jomas nozares ekspertu padomes funkcijas, sekmējot sporta nozares pārstāvju, sporta organizāciju un sporta darbinieku koordinētu sadarbību sporta nozares un cilvēkresursu attīstības jautājumos.
(3) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir trauksmes celšanas kompetentā institūcija, kas nodrošina trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību sporta jomā.
(4) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskām organizācijām, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas:
1) Sporta pārvaldības izglītības programmu, kas ietver arī sporta ētikas normu sporta jomā izstrādi un pārrauga šo normu ievērošanu;
2) Sporta veidu attīstības programmu, kas ietver arī atzīto sporta federāciju ir izdoto noteikumu sporta jomā un prasību sporta darbiniekiem pārraudzību, kā arī, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, veic atzīto sporta federāciju iesniegtās informācijas apkopošanu un izvērtēšanu atbilstoši valsts finansējuma sadales kritērijiem.
3) Sporta pasākumu programmu, kas ietver arī sporta pasākumu organizēšanu un sporta projektu realizēšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

21. pants. Sporta finansējums Aicinām papildināt 21. panta pirmo daļu un izteikt sekojošā redakcijā:21. pants. Sporta finansējums

(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.

Ņemot vērā, ka piedāvātais sporta tiesnešu brīvprātīga darba apmaksas risinājums ir attiecināms uz Iedzīvotāju ienākumu nodokļa regulējumu, aicinām izvērtēt iespēju šo normu iekļaut likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, papildinot 9.panta 8.daļu ar sekojošo punktu:Ienākumi, kas gūti no Latvijas atzītās sporta federācijas un ir saistīti ar brīvprātīga sporta tiesneša darbu sacensībās, kas iekļautas  Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā.

-

Ņemot vērā papildus kompetences Izglītības kvalitātes valsts dienestam, lūdzam noradīt papildus funkciju fiskālo ietekmi un finansēšanas avotus.

-

Aicinām 17.pantu papildināt ar trešo daļu, ceturto daļu (Likumprojekta  18.panta otrā daļa), piekto daļu (precizēta Likumprojekta  18.panta pirmā daļa), sesto un septīto daļu, un izteikt sekojošā redakcijā:

(3) Privātais vai publisko tiesību subjekts, pieņemot lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pieņem, veic arī atzīto sporta federāciju darbību kontroli.
(4) Lēmuma par sporta federācijas statusa atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(5) Privātais vai publisko tiesību subjekts, kuram ir deleģēts šā panta trešajā daļā minētais valsts pārvaldes uzdevumu, ir tiesīgs izdot administratīvos aktus, kurus apstrīd Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā.
(6) Privātais vai publisko tiesību subjekts pildot šā panta trešajā un piektajā daļā minētos uzdevumus, izveido Sadarbības komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Sadarbības komisijā iekļauj personas, kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Sadarbības komisiju vada šā panta piektajā daļā minētā privāto vai publisko tiesību subjekta pārstāvis, Sadarbības komisijā iekļauj vienu pārstāvi no Izglītības un zinātnes ministrijas un par vienam pārstāvim no šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.
(7) Sadarbības komisija izvērtē sporta federāciju atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Sadarbības komisijas sniegtajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs. Sadarbības komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Sadarbības komisijas locekļi. Sadarbības komisija lēmumu pieņemšanai ir tiesīga pieaicināt ekspertus. Ekspertiem ir padomdevēja tiesības. Sadarbības komisijas sēdes tiek protokolētas, un protokolu paraksta visi klātesošie Sadarbības komisijas locekļi.