Atzinums

Informatīvā ziņojuma 4.daļas “Pasākuma plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošana “ sadaļas “Legālās migrācijas kontrole un nelegālās imigrācijas novēršana Latvijā” (2.) 11. punkta īstenošanas apraksts attiecas uz ārzemnieku reģistrāciju tūristu mītnēs, ceļošanas dokumenta uzrādīšanu un ārzemnieka deklarācijas aizpildīšanu. Minētos jautājumus regulē Tūrisma likums un Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību". Informatīvajā ziņojumā nav pamatota nepieciešamība šā pasākuma īstenošanai pārskatīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju. Lūdzu svītrot atsauci uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārskatīšanu un Satiksmes ministriju no par pasākuma izpildi atbildīgo institūciju loka.

Pasākuma plāna sadaļas “Legālās migrācijas kontrole un nelegālās imigrācijas novēršana Latvijā” (2.) 11. punkta īstenošanas aprakstā ailē "PIK secinājuma ieviešanas pasākums / PIK secinājuma ieviešanas apraksts" svītrot vārdus  "...un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu,..." un minētā punkta ailē  "Atbildīgā iestāde" svītrot vārdus: "SM"
 

Informatīvajā ziņojumā Pasākuma plāna sadaļā  “Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība I Tiesiskais regulējums un vispārīgās problēmas” Ziņojumā nav sniegts pamatojums pasākuma (8.) 12. un 14. punktā paredzēto uzdevumu noteikšanai, tai skaitā nav izvērtēti konkrēti ceļu satiksmes drošības riski, spēkā esošā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atzīšanas un apmaiņas regulējuma pietiekamība, atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas starptautiskajām saistībām, kā arī pasākumu administratīvā un finansiālā ietekme. Kamēr šāds izvērtējums nav veikts, nav pamata noteikt Satiksmes ministrijai uzdevumu izstrādāt jaunas prasības vai ieviest transportlīdzekļu vadīšanas prasmju papildu pārbaudes.

Svītrot pasākuma plāna sadaļas “Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība I Tiesiskais regulējums un vispārīgās problēmas” (8.) 12.,14. punktu.

Lūdzam pārskatīt informatīvā ziņojuma projekta 4.daļas “Pasākuma plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošana “ sadaļas "Trešo valstu studentu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā" (7.) 6. punktā noteikto attiecībā uz jūrniecības nozari, respektīvi,  izvērtēt jūrniecības izglītības programmu izslēgšanu no vispārējā regulējuma vai arī paredzēt tām atsevišķus nosacījumus.
Jūrniecība ir starptautiski reglamentēta nozare, kurā izglītības programmu saturs un kvalifikācijas prasības tiek noteiktas atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (STCW) prasībām. Latvijā ir trīs augstākās izglītības iestādes, kas nodrošina jūrniecības speciālistu sagatavošanu starptautiskajam darba tirgum. Vienlaikus jūrniecības izglītības segmentā šobrīd nav novērojams pārmērīgs trešo valstu studentu īpatsvars. Piemēram, SIA “Novikontas Jūras koledža” īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās trešo valstu studējošo īpatsvars veido aptuveni 17 % no kopējā studējošo skaita. Ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstības tendences Latvijā un prognozējamo studētgribētāju skaita samazināšanos, ilgtermiņā jūrniecības izglītības iestāžu darbības ilgtspēja un kvalificētu speciālistu sagatavošana nebūs nodrošināma tikai ar vietējiem cilvēkresursiem. Tādēļ vispārēju ierobežojumu piemērošana jūrniecības studiju programmām varētu nesamērīgi ietekmēt nozares attīstību un konkurētspēju bez būtiskas ietekmes uz migrācijas risku samazināšanu.

-

Izskatot Informatīvajā ziņojumā ietverto Pasākumu plānu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (turpmāk – PIK) ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai, attiecībā uz 4.daļas “Pasākuma plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošana “ sadaļas “Patvēruma pieprasīšanas process Latvijā un ar to saistītās problēmas” (3.) 6. punktā ietverto secinājumu
”Noteikt lidostai “Rīga”, kā arī starptautiskajiem sauszemes un jūras pasažieru pārvadātājiem jaunas drošības pārbaudes, lai pārliecinātos vai netiek izmantotas biļetes, kuras ir reģistrētas uz citas personas vārda, veicot personu apliecinošu dokumentu un reģistrētās biļetes salīdzināšanu. Pārkāpumu konstatēšanas gadījumos paredzēt Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonu iesaisti.”, vēršam uzmanību, ka pasažieru identitātes pārbaude attiecībā pret pārvadājuma dokumentos norādītajiem datiem, pēc būtības ir saistīta ar pārvadātāja pienākumiem un atbildību par pārvadājuma veikšanu, nevis lidostas kā infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām. Attiecīgi nav pamatoti atsevišķi izdalīt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un uzlikt tai pienākumu veikt pārbaudes, kas nav tieši saistītas ar tās normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām.

Vienlaikus secinājuma ieviešanas aprakstā paredzēts:
“Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā paredzēt jaunas drošības pārbaudes starptautiskajiem gaisa, jūras un sauszemes pasažieru pārvadātājiem pirms pārvadājuma veikšanas pārbaudīt pasažiera identitātes atbilstību ceļošanas dokumentā un pārvadājuma dokumentā (biļetē) norādītajiem datiem, bet neatbilstību konstatēšanas gadījumā nodrošināt informācijas nodošanu Valsts robežsardzei vai Valsts policijai.”
Norādām, ka identificējot nepieciešamību stiprināt kontroles pasākumus, tie būtu attiecināmi tieši uz gaisa, jūras un sauszemes pasažieru pārvadājumu veicējiem, vienlaikus nosakot par šī pienākuma izpildes kontroli atbildīgo valsts iestādi, kā arī atbildību par šāda pienākuma neizpildi. Papildus vēršam uzmanību, ka ilgtspējīgākais un efektīvākais minētās problēmas risinājums būtu minētā procesa daļēja vai pilna automatizācija, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus, tostarp biometriskās identitātes pārbaudes tehnoloģijas. Šāda pieeja ļautu būtiski paaugstināt identitātes pārbaužu efektivitāti, mazināt cilvēcisko kļūdu risku, vienlaikus nodrošinot ātrāku un ērtāku pasažieru apkalpošanas procesu.

 

-

Protokollēmuma projekta 2. punkts paredz atbalstīt visus informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus un risinājumus, lai gan vairāki pasākumi paredz tikai iespējamā risinājuma tiesisko, administratīvo un finansiālo izvērtēšanu. Šāda redakcija jau iepriekš nosaka izvērtējuma rezultātu un ierobežo atbildīgās institūcijas iespēju secināt, ka attiecīgais risinājums nav tiesiski pieļaujams, samērīgs vai finansiāli īstenojams. Informatīvā ziņojuma pieņemšana zināšanai jau ir paredzēta protokollēmuma projekta 1. punktā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt vai svītrot protokollēmuma projekta 2.punktu.

Precizēt vai svītrot protokollēmuma projekta 2. punktu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums ietver uzdevumu nodrošināt iespēju kontrolēt darbam Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu uzņēmumos uzaicināto  ārzemnieku faktiskās autovadītāja prasmes, jo ne visās trešajās valstīs iegūtās autovadītāja tiesības ir uzskatāmas par apliecinājumu personas spējai droši vadīt automašīnu. Uzdevums paredz pienākumu veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot trešo valstu valstspiederīgajiem pienākumu iegūt autovadītāja tiesības Eiropas Savienībā gadījumos, ja autovadītāja tiesības ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai Eiropas Savienībā reģistrētā uzņēmumā (pasākuma plāna sadaļa "Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība I Tiesiskais regulējums un vispārīgās problēmas" (8.) 12.;14 - Informatīvā ziņojuma 33.lp).
Ievērojot to, ka Latvijas Republika ir pievienojusies 1968.gada Vīnes konvencijai par ceļu satiksmi, kas nosaka savstarpēju vadītāju tiesību atzīšanu, aicinām precizēt ieviešanas pasākumu, nosakot, ka trešo valstu vadītājiem, lai iegūtu profesionālā vadītāja kvalifikāciju (95. kodu) ir jānokārto attiecīgās kategorijas teorētiskais un braukšanas eksāmens, tai skaitā arī tiem, kas C kategoriju ieguvuši pirms 2009. gada vai D kategoriju pirms 2008. gada.
 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 4.daļas “Pasākuma plāns Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošana “ sadaļas "Trešo valstu studentu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā" (7.) 11. punktā minēto, norādot, vai paredzētais nosacījums par nodarbinātības atļaujas nesaņemšanu pirmajā bakalaura studiju gadā ir attiecināms arī uz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām. No punkta redakcijas secināms, ka tas varētu tikt attiecināts uz visām augstākās izglītības programmām, tomēr būtu nepieciešams viennozīmīgs skaidrojums par tā piemērošanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.
Lai arī minētajā punktā ir noteikts, ka ierobežojums nav attiecināms uz studiju ietvaros īstenotu darba praksi, jūrniecībā jūras prakse parasti tiek organizēta uz darba līguma pamata, jo kadetu prakse uz kuģa ir atalgota. Līdz ar to būtu nepieciešams papildus precizēt, vai nodarbinātības atļaujas saņemšanas ierobežojums pirmajā studiju gadā neradīs praktiskus šķēršļus jūras prakses īstenošanai gadījumos, kad darba līguma noslēgšana ir priekšnoteikums kadeta nodarbināšanai uz kuģa.

-