Atzinums

Plānā kā līdzatbildīgā institūcija vairākkārt noteikta Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). LPS ir sabiedriska organizācija, kas nodrošina pašvaldību pārstāvniecību, informē pašvaldības, taču nelemj un nenosaka kārtību, kādā pašvaldības izmanto resursus (finanšu, cilvēkresursus utt.), neievieš jaunus pasākumus, neapmāca darbiniekus.

Nepieciešams tekstā “LPS” aizstāt ar “pašvaldības”. Atbilstoši nepieciešamībai un kompetencei LPS nodrošinās pašvaldību pārstāvniecību un/vai informēšanu Plānā paredzēto pasākumu īstenošanā.

-

3.2. Pašvaldības sociālo pakalpojumu attīstības plānošanas dokumentu izveide un aktualizēšana
Informatīvs atbalsts pašvaldībām sociālo pakalpojumu plānošanas dokumentu izstrādē un aktualizēšanā

Nepieciešams papildināt, kāda institūcija nodrošinās plānoto informatīvo atbalstu

-

2.2. Izveidot integrētu sociālās un veselības aprūpes jomas (ekonomiski efektīvu, uz cilvēka vajadzībām un dzīves kvalitāti orientētu) pakalpojuma modeli
2.3. Nodrošināt integrēta sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas vietās
(64.-66.lpp).

Nepieciešams izvērtēt 2.2. un 2.3. pasākumu pamatojumu, darbību secību, rezultatīvos rādītājus, termiņus un finansējumu. Piemēram, nepieciešams pamatojums veselības punktu izveidei SAC ar 49+ vietām; integrēta modeļa aprobācija plānota 2024.g. 2.pusgadā, bet VP izveide jau 2022.gada 2.pusgadā; 2.2.apakšpunktā kā nepieciešamais finansējums norādīts 4 mil.euro 2024.gadā utt.utjp. Nav paredzēts pasākumu kopums, kā SAC tiks nodrošināts nepieciešamais veselības aprūpes personāls, ņemot vērā tā katastrofālo trūkumu. Kā pamatojums veselības aprūpes personāla piesaistei iepriekšējās diskusijās minētas MK noteikumos Nr.138 noteiktās prasības VSAC, vai plānots šo pārskatīt.
 

-

2.3.6. Palielināt klientam paredzēto dzīves telpu SAC
Pārskatītas higiēnas prasības par telpu platību vienam klientam
2023.g. 1.pusg.
Esošais VB un PB

Ņemot vērā, ka telpu platības pārskatīšana visdrīzāk prasīs telpu pielāgošanu vai pārbūvi, klientu vietu skaita samazināšanu, nepieciešams izvērtēt pasākuma īstenošanas laika termiņu, iespējams, sadalot pasākumu divās aktivitātēs – higiēnas prasību pārskatīšanu (izmaiņas nomatīvajos aktos) un faktisko prasību īstenošanu, tai skaitā ar pārejas peridu. Papildus norādām, ka pārbūvei būs nepieciešams papildus finansējums, pasākums nav īstenojams esošā pašvaldību budžeta ietvaros. LPS vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt ES fondu līdzekļus SAC infrastruktūras pārbūvei un pielāgošanai epidemioloģiskajām prasībām u.c.
 

-

7.3.1. Sociālā darba speciālistu (sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori) un sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītā atbalsta personāla (t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti, u.c.) algas pieaugums sociālajā dienestā un tā struktūrvienībās

Norādām, ka palielinot atalgojumu atsevišķām pašvaldībā strādājošo grupām, pašvaldībām, lai saglabātu atalgojumu samērojamību, attiecīgi jāpārvērtē pārējo pašvaldībā nodarbināto atalgojums. Norādām, ka, realizējot šo uzdevumu,  pašvaldībām tiek samazināti finanšu resursi pašvaldību pārējo funkciju īstenošanai.

-

Veicināt sociālā darba speciālistu motivāciju  izglītības ieguvei

Norādām, ka šie uzdevumi pašvaldībām nebūtu nosakāmi kā obligāti. Katrai pašvaldībai jābūt tiesībām savu vajadzību ietvaros izvērtēt prioritārās nozares un atbilstoši izstrādāt nozares attīstību veicinošus atbalsta pasākumus.

-

7.2. Uzlabot speciālistu nodrošinājumu ar dzīvojamo platību

Norādām, ka šie uzdevumi pašvaldībām nebūtu nosakāmi kā obligāti. Katrai pašvaldībai jābūt tiesībām savu vajadzību ietvaros izvērtēt prioritārās nozares un atbilstoši izstrādāt nozares attīstību veicinošus atbalsta pasākumus.

-

7.1.1.Valsts mērķdotācijas sociālo darbinieku atlīdzībai

Norādām, ka valsts finansējumam šī mērķa sasniegšanai jābūt ne mazākam kā iepriekšējā gadā noteiktajam un tas indeksējams atbilstoši valstī noteiktās minimālas algas izmaiņām.

-

Uzlabota naudas līdzekļu atguve par ārpusģimenes aprūpi (31.lpp.)
Būtu nepieciešams runāt par institūtu, kurš veic līdzekļu atguvi. Prakses ir dažādas. Dažviet to dara sociālie darbinieki, taču ņemot vērā pieaugošos apjomus un specifiku, kas nav sociālā darba pamatā, nepieciešams risināt kompetences robežas.

-

Papildināt 1.Uzdevumu “Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, tai skaitā:
4.4.      pilnveidot sociālo pakalpojumu finansēšanas modeli, palielināt pakalpojuma saņēmēja pašnoteikšanās iespējas un atbilstoši savām individuālajām vajadzībām noteiktā finansējuma ietvaros saņemt pakalpojumu (individuālā budžeta pieejas ieviešana) 
ar jaunu sadaļu.
“Nodrošināt papildu finansējumu pašvaldībām, kuras nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.”
Atbilstoši DI plāna izpildei, arvien vairāk pilngadīgu personu ar GRT vēlas saņem pakalpojumus grupu dzīvoklī, nevis institūcijā. Tām personām, kuras pāriet uz dzīvi pašvaldībās pēc uzturēšanās VSAC, seko līdzfinansējums pakalpojumu saņemšanai, lai arī nepietiekams  un  pārskatāms.
Savukārt tām personām ar GRT, kuras dzīvo ģimenē, grupu dzīvokļa pakalpojumu pašlaik var finansēt no DI projekta (līdz 2023.g, ja personai ir izvērtētas vajadzības un pašvaldība ir iesaistījusies projektā). Taču daudz sliktāka situācija ir ar tām personām ar GRT, kuras nav dalībnieki DI projektā. Ja tām ir nepieciešams grupu dzīvokļa pakalpojums un pašvaldība nevēlas šādu klientu ievietot VSAC, tām ir pilnā apmērā jāfinansē grupu dzīvokļa pakalpojuma izdevumi. Prognozējams, ka šādu personu būs arvien vairāk, tādēļ finansiālais slogs uz pašvaldībām būtiski pieaugs, un ne visas pašvaldības to varēs atļauties.
Turklāt jāņem vērā, ka parasti personai ar GRT ir nepieciešams ne tikai grupu dzīvokļa pakalpojums, bet arī specializētās darbnīcas vai DAC pakalpojums, lai persona dienā laiku pavadītu strukturēti un saturīgi, tādējādi kopējās izmaksas vienai šādai personai mēnesī par pakalpojumiem ir vismaz 1000 EUR, kas ir liela summa, un kuru ne visas pašvaldības var atļauties finansēt.
Tiem GRT klientiem, kuri ir dalībnieki DI projektā, finansējums būs pieejams tikai līdz 2023.g, un pēc tam pakalpojumi būs jāfinansē pašvaldībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikti steidzami nepieciešams  risināt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, kas nodrošina grupu dzīvokļa pakalpojumu personām ar GRT.
 

-

4.2.3.Palielināt sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās strādājošo darbinieku atalgojumu

Norādām ,ka palielinot atalgojumu atsevišķām pašvaldībā strādājošo grupām, pašvaldībām, lai saglabātu atalgojumu samērojamību, attiecīgi jāpārvērtē pārējo pašvaldībā nodarbināto atalgojums. Norādām, ka, realizējot šo uzdevumu,  pašvaldībām tiek samazināti finanšu resursi pašvaldību pārējo funkciju īstenošanai.

-

4.2.1.Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās

Norādām, ka valsts finansējumam šī mērķa sasniegšanai jābūt ne mazākam kā iepriekšējā gadā noteiktajam un tas indeksējams atbilstoši valstī noteiktās minimālas algas izmaiņām.

-

4.1.4.Uzsākt diskusijas par iespēju veidot centrus, piesaistīt atbalsta personas saskarsmes ar bērnu prasmju uzlabošanai (t.sk. tikšanās vieta ar vardarbīgo vecāku u.c.)

Norādām, ka, ieviešot jaunus pakalpojumus, nepieciešams pašvaldībām piešķirt attiecīgu finansējumu jauno pakalpojumu finansēšanā. Būtiski ir, lai šis finansējums būtu ilgtspējīgs un nepastāvētu risks, ka vēlākā termiņā finanšu slogs tiek uzlikts pašvaldībām.

-

3.1.2.Veicināt obligātā sociālo pakalpojumu “groza” ieviešanu pašvaldībās
Ņemot vērā, ka sākot ar 2021.gadu pašvaldībām tika samazināta  ieņēmumu daļa no IIN (no 80% uz 75%), un arī 2022.gadā tiek plānots samazināt pašvaldību ieņēmumus, kā arī būtiski pieauguši pašvaldību izdevumi saistībā ar GMI, mājokļu pabalsta izmaksu un citām izmaiņām sociālo pakalpojumu jomā, obligātais sociālo pakalpojumu “grozs” situācijā, kad pašvaldībām pieejamie finanšu resursi tiek samazināti, būtu nosakāms, nepalielinot pašvaldību izdevumus. Obligāto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums.

-

2.2.5. Palielināt klientam paredzēto dzīvestelpu SAC

Vēršam uzmanību, ka, ieviešot jaunus noteikumus SAC klientu izmitināšanā un pārskatot higiēnas prasības, pašvaldībām šo noteikumu īstenošanai, iespējams, būs nepieciešams veikt esošo SAC centru paplašināšanu vai pārbūvi. Tādejādi valstij būtu jāsniedz atbalsta instrumenti šo darbību īstenošanai (piešķirot valsts finansējumu vai iespēju saņemt aizdevumu valsts kasē investīciju veikšanai, u.c.)

-

2.2.2.Izveidot ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanas vietas senioriem

Norādām, ka ANM finansējuma ietvaros kā attiecināmās izmaksas būtu jāietver ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī būvniecību saistītās izmaksas, bez kurām būvdarbus nav iespējams veikt (projektēšana , būvuzraudzība, autoruzraudzība, u.c.).

-

Papildināt 1.Uzdevumu “Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, tai skaitā:
palielināt  atbalstu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. garīga rakstura traucējumiem vai multipliem traucējumiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniedzot atbalstu viņu ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, veicināt starpdisciplināru pieeju sociālajā aprūpē” ar jaunu sadaļu.
“Nodrošināt papildu valsts finansējumu dienas aprūpes centriem, kuri sniedz pakalpojumus gan bērniem, gan arī pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem  - ar smagiem garīga rakstura un kustību traucējumiem, arī ar multipliem  traucējumiem.”
Pašlaik ir situācija, ka ne visos DAC tiek uzņemtas personas ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, jo šādiem klientiem pakalpojumu saņemšanas laikā ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, respektīvi, visu laiku jābūt piesaistītam vienam  darbiniekam.  Ja šādi klienti DAC ir vairāki, tad darbinieku resursi ir nepietiekami, lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu, tādēļ DAC bieži vien atsaka pakalpojuma sniegšanu vispār.
Tā kā DAC personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bieži ir vienīgā iespēja, kur iziet ārpus mājām un saturīgi pavadīt dienu, vienlaikus saņemot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir nepieciešams papildu dotēt tieši tos DAC, kuri uzņemas un spēj šādam personu lokam sniegt pakalpojumu. Papildu finansējums darbinieku atalgojumam, lai nodrošinātu katram šādam klientam pastāvīgu uzraudzību, dotu iespēju vēl vairāk personām ar ļoti smagiem funkcionāliem katru dienu saņemt  DAC pakalpojumu, kas pašlaik daudziem ir liegts, jo DAC pietrūkst darbinieku pastāvīgas uzraudzības veikšanai, tādējādi pasliktinot šādu personu jau tā smago veselības stāvokli.
 

-

1.1.1.Nodrošināt papildu finansējumu pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus bērniem ar invaliditāti, kuriem noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība.
Izpildes termiņš norādīts  - No 2022.g. 1.pusg., bet paredzētais finansējums 2023.g. 3 542 600, 2024.g.   7 085 200  un turpmāk ik gadu 10 627 800.
Nepieciešams labot, salāgojot izpildes un plānotā finansējuma gadus.

-

4.1.2. Pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, pieejamību un kvalitāti
Ņemot vērā pasākuma saturu, tai skaitā pakalpojuma satura pārskatīšana atbilstoši mērķgrupas vajadzībām u.c., aicinām izvērtēt pašvaldību iesaisti.

-

3.1.2. Veicināt obligātā sociālo pakalpojumu “groza” ieviešanu pašvaldībās
Līdzatbildīgie: Masu mēdiji

Priekšlikums gramatiski precizēt “mediji”

-

1.1.9.Veidot starpdiscplinārus sociālos pakalpojumus bērniem ar psihiskās veselības traucējumiem
Kā līdzatbildīgie: VM, pašvaldības, NVO, sociālo pakalpojumu sniedzēji

Aicinām izvērtēt un kā līdzatbildīgos noteikt arī IZM
 

-

1.1.6. Veicināt labās prakses pārnesi sociālo pakalpojumu plānošanā, kas balstīta uz personu individuālo vajadzību apzināšanu un analīzi
Rezultatīvai rādītājs: Pašvaldību sociālo pakalpojumu attīstības plāni

Aicinām izvērtēt šādu rādītāju, jo pašvaldībām nav pienākums izstrādāt specifiski sociālo pakalpojumu attīstības plānus, pašvaldības iniciatīvas un plāni šajā jomā var būt integrēti citos plānošanas dokumentos

-

4.9.2. Identificēt pakalpojumus, kuru saturs un sniegšana būtu pārskatāms atbilstoši izmaiņām terminoloģijā
Līdzatbildīgās institūcijas: Sociālo pakalpojumu sniedzēji;
Piekšlikums papildināt ar profesionālajām organizācijām un augstskolām, kuras īsteno sociālā darba programmas

-

4.9.1. Aktualizēt sociālo pakalpojumu un sociālā darba jomas  terminoloģiju

Līdzatbildīgās institūcijas: LPS, NRC Vaivari, LNS, LNB, VM, profesionālās organizācijas, sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Priekšlikums papildināt ar augstskolām, kuras īsteno sociālā darba programmas, lai veidotu vienotu terminoloģiju
 

-

4.5.      attīstīt sociālās inovācijas, tai skaitā, digitālus un tehnoloģiskus risinājumus sociālo pakalpojumu sniegšanā, kā arī uzlabot sociālo pakalpojumu sniedzēju digitālās prasmes un IKT risinājumu izmantošanā

Priekšlikums: Regulāri attīstīt sociālās inovācijas, tai skaitā, digitālās un tehnoloģiskās.
 

-

2.Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti
Priekšlikums: Nepieciešamas un atbalstāmas darbības, palielinot pašvaldībai finansējumu.

-

1.4.      Pilnveidot un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus (gan akūtu problēmu risināšanai, gan ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai) bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tai skaitā atkarības vielu un procesu atkarībām un multiplām problēmām
Priekšlikums: Sniegt psihosociālo atbalstu vecākiem, par bērnu un jauniešu ar psihiskām problēmām, risināšanā (gan akūtas problēmu risināšanai, gan ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai).

-