Atzinums

Lūdzam precizēt Plāna M 8.6.pasākumu, to attiecinot uz publisko īpašumu vai publisko ārtelpu. Koku ciršanas ierobežojumi privātmāju nožogotajās teritorijās nav samērīgi. 

-

Plāna pasākumi M 3.4.2. - M 3.4.5. paredz jauna reģistrā ieviešanu, potenciāli uz būvniecības informācijas sistēmsa bāzes, vienlaicīgi deleģējot pašvaldībām saistošo noteikumu izstrādi datu iegūšanai un datu aktualizēšanai. 
EM uzskata, ka ir vērtējama šāda reģistrā izveides lietderība kopumā, jo datu iegūšana un uzturēšana veido gan birokrātisko slogu, gan arī prasīs papildus budzēta finansējumu datu uzturēšanai, datu aktualizācijai. Plāns paredz finansējumu tikai izveidošanai, kas nav korekti. 
No plāna projekta nav skaidrs kādā procesā un kādam mērķim ir plānota datu iegūšana, vai plānots iegūt datus tikai jaunās būvniecības ietvaros, vai arī par ekspluatācijā esošām ēkām. Būvniecības informācijas sistēmas mērķis ir saistīts ar būvniecības procesa īstenošanu un tajā netiek uzturēti dati par ekspluatācijā esošām būvēm, kas ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzdevums. 
Būtu skaidri jādefinē kādi dati tiek uzturēti un kāds ir datu iegūšanas process. Uzskatāms, ka tas ir risināms centralizēti, jo atšķirīgas pieejas izmantošana pašvaldībās var radīt datu kvalitātes riskus, sarežģīs datu iegūšanu, dati var nebūt savstarpēji salīdzināmi. 
Lūdzam precizēt plānu, norādot izvērstu pamatojumu reģistra izveidei, definējot datus, kas būtu iegūstami un reģistrējami, datu iegūšanas kārtību, kā arī datu izmantošanas mērķi un sasaisti ar gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu. Papildus lūdzam ietvert pamatojumu kāpēc nebūtu lietderīgi datus uzkrāt NĪVKIS, kas jau šobrīd satur datus par ēkās uzstādītām apkures sistēmām. 

-

Tiesību akta projekta "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam" 3.1. sadaļā “Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi”  rīcības virzienā “energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana” ir ietverts pasākums B.2.1.. Šī pasākumu ietvaros kā rezulatīvais rādītājs ir norādīta renovētā platība. Ņemot vērā, ka ne ANMP 1.2.1.1.i. investīcijas, ne KPP 2.1.1.1. pasākuma ietvaros kā rezultatīvais rādītājs nav noteikta renovētā platība, lūdzam to svītrot B.2.1. pasākuma ietvaros.
 

-

Plāna projekta 16.lpp (1.5.2. sadaļa) kā viens no būtiskiem trūkumiem tiek norādīts mājsaimniecības izmantoto cietā kurināmā iekārtu uzskaites trūkums, uzsvērot, ka šobrīd valsts informācijas sistēmās netiek uzturēti visi nepieciešamie dati par mājsamniecību apkures sistēmām. 
Ekonomikas ministrija lūdz papildināt ar izvērstu problēmas aprakstu, definējot kādi datu trūkst, kāds ir šo datu izmantošanas mērķis, plānotā izmantošana un kā šie dati palīdzēs sasniegt gaisa kvalitātes rādītāju mērķus. 
Vēlamies uzsvērt, ka šāda reģistra veidošana un aktuālu datu iegūšana var veidot birokrātisko slogu, kā arī veidos papildu izmaksas valsts pārveldei datu iegūšanai un datu uzturēšanai. Šāda birokrātiskā sloga paredzēšana ir pieļaujama, ja tai ir tiešs cēloniskais sakars ar mērķu sasniegšanu. Plāna projekts nesatur informāciju kādā veidā uzskaite sniegs ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabojumā. 
Papildus vēlamies uzsvērt, ka apkures sistēmas tiešā veidā ir saistītas ar būtisku prasību nodrošināšanu ēkām, lai tās būtu droši lietojamas un nodrošinot veselībai un labsajūtai svarīgu vidi. Apkure ir tieši saistīta ar ēku ekspluatāciju, to nevar kontrolēt un uzraudzīt ārpus ēkas ekspluatācijas procesa, nevar ierobežot šādu iekārtu izmantošanu, jo tas rezultēsies ēku ekspluatācijas aizliegumā, jo bez apkures nav iespējams garantēt ēkas ekspluatācijas nepieciešamo prasību izpildi. 

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret iedalīto atbildību pasākumiem M.3.4.2. un M.3.4.3., ievērojot to, ka tie pārsniedz Ekonomikas ministrijas kompetenci. Individuālo siltumapgādes sistēmu regulējums atbilstoši Enerģētikas likumam ietilpst Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret M.3.5.5. Pasākumu "Pilnveidot prasības ēku energoefektivitātes jomā" ar darbības rezultātu "Normatīvajā regulējumā ietvertas prasības par noteiktu energoefektivitātes/AER izmantošanas rezultatīvo rādītāju sasniegšanu pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkās, kā arī apkures iekārtu minimāli pieļaujamie efektivitātes rādītāji" un rezultatīvo rādītāju "1) Veikts pētījums par fosilo un biomasas minimālajiem pieļaujamajiem efektivitātes kritērijiem; 2) Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos". Ekonomikas ministrijas kompetences tvērums attiecībā uz ēku energoefektivitātes regulējuma pilnveidi noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (turpmāk - Direktīva 2010/31/ES) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (turpmāk - Direktīva (ES) 2024/1275) regulējuma jomām, kurās savukārt neietilpst regulējums apkures iekārtu vai atjaunojamo energoresursu efektivitātes kritērijiem. Minētās jomas ietvertas Klimata un enerģētikas ministrijas atbildībā esošā regulējumā enerģētikas jomā - Enerģētikas likumā (regulējums centralizēto un individuālo siltumapgādes sistēmām) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (konsolidētā versija). Papildus norādāms, ka sasniedzamā AER daļa ēku energoefektivitātes novērtēšanas griezumā jau ir noteikta ar Ministru kabineta 2021.gada 8.aprīļa noteikumu Nr.222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" regulējumu par sasniedzamām enerģijas patēriņa robežvērtībām (skatīt Noteikumu 3.pielikumu), kā arī prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām (skatīt Noteikumu 8.punktu). Turklāt šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie enerģijas patēriņa robežvērtību pārskatīšanas un noteikšanas pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES un  Direktīvas (ES) 2024/1275 prasībām. Vēršam uzmanību, ka ēku energoefektivitātes prasības raksturo prasības, kas ir sasniedzamas ēkas ekspluatācijas rezultātā, proti, enerģijas patēriņa robežvērtība (kWh/m2). Jau šobrīd Noteikumos noteiktās augstās robežvērtības sasniedzamas tikai gadījumā, ja ēkā tiek izmantotas AER tehnoloģijas. Nākotnē atbilstoši Direktīvas (ES) 2024/1275 11.pantam bezemisiju ēkai ir izvirzāmas prasības par noteiktu enerģijas avotu, proti: "gada kopējo primārās enerģijas izmantojumu jaunai vai renovētai bezemisiju ēkai sedz: a) ar objektā uz vietas vai tuvumā saražoto atjaunīgo energoresursu enerģiju, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 7. pantā noteiktajiem kritērijiem; b) ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, ko nodrošina atjaunīgās enerģijas kopiena Direktīvas (ES) 2018/2001 22. panta nozīmē; c) ar enerģiju no efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 26. panta 1. punktu; vai d) ar enerģiju no bezoglekļa avotiem. Ja tehniski vai ekonomiski nav iespējams izpildīt šajā punktā noteiktās prasības, kopējo gada primārās enerģijas izmantojumu var segt arī ar citu enerģiju no tīkla, kas atbilst valsts līmenī noteiktajiem kritērijiem.". Uzskaitītās prasības tiks pārņemtas Latvijas nacionālajā regulējumā. Tādējādi nobeigumā atkārtoti norādām, ka pašu siltumapgādes risinājumu (avotu un iekārtu) pētījumi un raksturojošie nosacījumi nav Ekonomikas ministrijas kompetencē. 

-

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) iebilst šajā rīcības plānā M.3.4.3. Izveidot mājsaimniecībās izmantoto individuālo apkures iekārtu reģistru noteiktajam, ka šādu reģistru veidotu uz BIS platformas pamata, jo PTAC uztur informācijas sistēmu Bīstamo iekārtu reģistrs, kas paredzēts bīstamo iekārtu un pārbaužu datu reģistrācijai un pēdējā gada laikā ir modernizēts - atvērts t.sk. sabiedrībai - valdītājiem un iekārtu lietotājiem. Šajā sistēmā jau šobrīd tiek reģistrētas tādas bīstamās iekārtas kā katliekārtas, spiedieniekārtu kompleksi un to ir iespējams paplašināt ar reģistru individuālajām apkures iekārtām, paredzot IS Bīstamo iekārtu reģistra un IS BIS sistēmu savietojamību . IS BIR sistēmas paplašināšanai ar šādu reģistru būtu nepieciešams papildus finansējums, ko PTAC aprēķinātu un iesniegtu atsevišķi, ja priekšlikums tiks atbalstīts. Tā kā esošajā sistēmā jau ir pamatfunkcijas iekārtu reģistram un tā tiktu papildināta, tad paredzams, ka finansējums būtu mazāks nekā paredzēts rīcības plānā. 

-

Tiesību akta projekta "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam" 3.1. sadaļā “Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi”  rīcības virzienā “emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā” ir ietverts pasākums M.3.1.2. Ekonomikas ministrija informē, ka KPP 2.1.1.1. pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts šādā prioritārā kārtībā (ja projekts tiek realizēts valstspilsētās):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana;
3) biomasas apkures katlu, uzstādīšana
Aicinām izvērtēt vai jau esošā KPP 2.1.1.1. pasākuma ietvaros nav iespējams īstenot M.3.1.2. pasākumu un nepieciešamības gadījumā precizēt, ka tas tiks īstenots esoša finansējuma un atbalsta programmas ietvaros.
 

-

Attiecībā uz M 8.7.pasākumu aicinām  konsultēties ar ZM, kas šobrīd strādā pie vienotā regulējuma koku ciršanai ārpus meža, tai skaitā paredzot iespēju koku ciršanu kompensēt ar citu koku iestādīšanu. 

-

Tiesību akta projekta "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam" 3.1. sadaļā “Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi”  rīcības virzienā “emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā” ir ietverts pasākums B.3.1.1.. Šī pasākuma ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pieslēgšanai CSAS, esošu atbalsta programmu ietvaros. Ņemot vērā, ka viena no esošajām atbalsta programmām ir  ANMP 1.2.1.1.i investīcija (daudzdzīvokļu ēkas), skaidrojam, ka tās ietvaros, atbalsts pieslēgšanai CSAS ir atbalstāms ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai.  Viennozīmīgai B.3.1.1. pasākuma izpratnei, lūdzam izvērtēt, vai norādītais  B.3.1.1. pasākuma darbības rezultāts ir atbilstīgs ANMP 1.2.1.1.i investīcijas nosacījumiem un ja nepieciešams, veikt precizējumus B.3.1.1. pasākuma ietvaros.

-