Atzinums

45.1.
Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" prasības, pasākumam 45.1. noteiktais termiņš nav reāli izpildāms. Atbilstoši noteikumu 12.5. punktam sabiedrībai jānodrošina vismaz 30 dienas priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanai pēc paziņojuma publicēšanas. Tā kā uz 2026. gada 30. jūniju paziņojums vēl nav publicēts, noteikto termiņu nav iespējams ievērot.
 

-

45.6. punkts
Valdības plānā nav ssniegts izvērtējums vai pierādījumi, ka Eiropas Zaļā kursa prasības būtu nesamērīgas, kā arī nav saprotams, par kurām prasībām tieši ir runa. ES meža, klimata un dabas aizsardzības regulējums ir pieņemts pēc ietekmes novērtējumiem un dalībvalstu līdzdalības. Latvija ir piedalījusies šo tiesību aktu izstrādē un ir apņēmusies īstenot ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus. Valdības plāna formulējums rada iespaidu, ka tās prioritāte ir vājināt jau pieņemtu ES tiesību aktu īstenošanu, nevis nodrošināt to kvalitatīvu ieviešanu.
Ilgtermiņā meža nozares konkurētspēju arvien vairāk nosaka ilgtspējīga apsaimniekošana, klimata noturība un piekļuve tirgiem, kuros pieaug prasības attiecībā uz ilgtspējas standartiem. Lai arī atbilstoši Zemkopības ministrijas datiem, mežu nozare piedzīvo izaugsmi, meža nozares darbības pārāk daudz ir koncentrējušās samērā zemas pievienotās vērtības produktu segmentā, un ka Latvijai ir potenciāls izmantot koksnes resursus sarežģītāku produktu ražošanai un eksportēšanai, vēl vairāk neintensificējot mežizstrādi, kuras pieaugošie apjomi ir rezultējušies apstāklī, ka Latvijas ZIZIMM sektors jau vairākus gadus ir NETO emitētājs. Uz to atbildē Latvijas Dabas fondam, kā arī savās publikācijās ir norādījusi arī Latvijas Banka (https://ldf.lv/wp-content/uploads/2025/09/LB-vestule_10754.pdf, https://www.makroekonomika.lv/raksti/klimata-bilance-minusos-kapec-latvijas-mezi-vairs-nespej-lidzsvarot-emisijas-un-ko-darit) 
Ņemot vērā rīcības plānā ietverto mērķi, šajā punktā norādīto grozījumu virzīšana pirms ir pieņemtas Meža nozares pamatnostādnes, riskē nonākt pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā nr. 2023-01-03. 
2024. gada 8. aprīlī, atzīstot par Satversmei neatbilstošiem Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Noteikumos par koku ciršanu mežā, Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Šajā deklarācijā plānotie grozījumi 12. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā", kā arī 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" tiek virzīti pirms nozares pamatnostādņu pabeigšananas, kurām būtu jāietver jebkādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz prasībām, kas var ietekmēt vidi un kurām jāveic stratēgiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
 

-