Atzinums

Balstoties uz ziņojumā teikto, ka:

1. 2025. gadā ir noteiktas trīs kopīgās tematiskās prioritātes dalībvalstu ziņojumos par nacionālā līmeņa progresu, saskaņā ar Eirogrupas 2024. gada 11.marta paziņojumu par kapitāla tirgus nākotni, un tās ir:
pensijas kā papildus ienākumu avots sabiedrības novecošanās kontekstā, apskatot ilgtermiņa uzkrājumus un pensiju produktus;

2. Iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi var būt nozīmīgs avots ienākumu aizvietošanai vecumdienās, pensijā. Viens no pamata instrumentiem šim mērķim ir dažādi ilgtermiņa ieguldījumu instrumenti, tai skaitā pensiju produkti. Tomēr kopumā šobrīd uzkrājumu līmenis, piemēram, 3.pensiju līmenī ir neliels.

3. Būtiskākais pensiju produktu mērķis ir sasniegt maksimālu ienākumu aizvietojamību vecumdienās, un svarīgākais elements šī mērķa sasniegšanā ir atbilstošs ienesīgums jeb kapitāla pieaugums. Ieguldījumiem, kas veikti 20-30 gadu periodā, lielāko daļu kopējā uzkrājuma veidos kapitāla pieaugums. Vienlaikus Latvijā kopš 2025.gada 1.janvāra ir būtiski palielināts kapitāla pieauguma nodoklis, kas šobrīd ir 25,5%. jāatzīmē, ka pasaules praksē pensiju produktos kapitāla pieaugums netiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli, ņemot vērā to, ka kapitāla pieaugums ir svarīgs elements, lai ilgtermiņā kompensētu inflācijas ietekmi uz naudas pirktspējas kritumu. Šobrīd no 42 OECD valstīm tikai 8 valstis piemēro nodokli kapitāla pieaugumam pensiju produktos, un šī brīža nodokļa likme Latvijā ir otra augstākā OECD (skat. 9.att.). No ES valstīm tikai 5 valstis piemēro nodokli.

Attiecīg LBAS rosina:

Priekšlikuma: analizēt iespēju pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējumu, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu.
 
Vietā noteikt:

Veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un no 2028.gada 1.janvāra pārtraukt ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no kapitāla pieauguma pensiju produktiem, lai veicinātu veidot uzkrājumus ilgtermiņā, nodrošināt naudas pirktspējas saglabāšanu un sasniegtu maksimālu ienākumu aizvietojamību vecumdienās, samazinot slogu uz pensiju sistēmu.

-

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS)  ir izskatījusi informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” un kategoriski iebilst pret ziņojumā noteikto, ka viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

Īpaši uzsveram, ka nedrīkst pieļaut privatizācijas aizlieguma atcelšanu tām kapitālsabiedrībām, kurām tas noteikts normatīvajos aktos. AS “Latvenergo”, AS “Augstspriegumu tīkls”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas gaisa satiksme” un AS “Latvijas valsts meži” ir stratēģiskas nozīmes kapitālsabiedrības, kuras pilda ne tikai ekonomikas funkcijas, bet vienlaikus arī sociālās un drošības funkcijas.

LBAS uzsver, ka izmaiņas regulējumā, kas nosaka aizliegumu minēto kapitālsabiedrību daļu atsavināšanai publiskajā piedāvājumā, veido riskus kapitālsabiedrībās, kuru būtiskākie uzdevumi ir ne tikai finanšu, bet arī  nefinanšu mērķu izpilde, tostarp nodrošināt energoapgādi, drošību, mobilitāti, komunikācijas, sociālo funkciju izpildi, kā arī vides aizsardzības funkcijas, vidējā un ilgtermiņā var radīt zaudējumus no kapitālsabiedrību daļu privatizācijas. Īstermiņa finanšu ieguvumi, kas pamatojami ar nepieciešamiem finanšu līdzekļiem ar mērķi samazināt valsts bruto parādu un novērst deficīta veidošanos budžeta izpildē pret iepriekšējā termiņā noteiktajām prognozēm un vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saistību izpildi, vidējā un ilgtermiņā veido riskus Latvijas valstij stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldībā, kā arī atver ceļu stratēģisko uzņēmumu turpmākai privatizācijai.

Arī ziņojumā atspoguļotais ekonomisko ieguvumu un risku novērtējums nav viennozīmīgs un vērtējams kā vēlamais scenārijs. Vērtējot vidējā un ilgtermiņa zaudējumus, kas var rasties no dividenžu ieņēmumu samazinājuma valsts budžetā pret īstermiņa ieguvumiem no kapitālsabiedrību daļu atsavināšanas publiskā piedāvājumā, nav viennozīmīgi prognozējams, ka īstermiņa ieguvumi būtiski attaisnos zaudējumus vidēja un ilgtermiņa perspektīvā.

LBAS ieskatā finansiālā kapacitāte iegādāties akcijas sākotnējos publiskajos piedāvājumos primāri būtu starptautiskajiem investoriem, nevis Latvijas investoriem vai kapitāla tirgus dalībniekiem. Starptautisko investoru intereses nav saistāmas ar Latvijas nacionālajām interesēm, bet pamatā ar peļņas gūšanu, tādējādi atkārtoti izceļot stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldības risku.

Eiropas mežu apsaimniekošanas politika balstās uz to, ka valsts meži nav pakļaujami tirgus mehānismiem. Tie ir kopējs sabiedrības resurss. LBAS pievienojas Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības (EPSU) paustajam viedokli, ka dabas resursiem un to pārvaldībai ir jābūt sabiedrības kontrolē. Privatizācija rada riskus ne tikai nodarbinātībai un darba tiesībām, bet arī pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai. Tāpēc nav pieļaujama AS “Latvijas valsts meži” daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā.

Baltajā grāmatā Eiropas Komisija norāda uz pēdējo desmitu gadu laikā nepietiekamajām investīcijām aizsardzībā, kas novedis pie tā, ka esošās aizsardzības spējas nespētu pietiekami atturēt no pilna mēroga iebrukuma Eiropā. LBAS vēlas uzsvērt, ka enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrības nodrošina kritiskās infrastruktūras sekmīgu darbību un pēc būtības ir valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, tās ir pašpietiekamas, strādā efektīvi un ar peļņu, un to darbības nodrošināšanai netiek prasīta nauda no valsts budžeta. Tieši pretēji – AS "Latvenergo" katru gadu valsts budžetā kopumā iemaksā vairākus simtus miljonu eiro dividendēs un vairākus desmitus miljonu eiro nodokļos. Latvijas energosistēma ir sinhronizēta ar kontinentālo Eiropu, mūsu enerģētiskās sistēmas ir savienotas, drošība Latvijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos ir ļoti būtiska un no tās ir arī atkarīga Eiropas Savienības enerģētiskā drošība.

Turklāt LBAS norāda, ka AS “Latvenergo” gadījumā Eiropas Arodbiedrību konfederācija un arodbiedrību pārstāvniecības visās Eiropas dalībvalstīs ir izstrādājušas rezolūciju, kuras ietvaros pieeja elektroenerģijas pakalpojumiem mūsdienu sabiedrībā un dzīves apstākļos ir atzīstama par cilvēktiesību.

Arodbiedrību kustība Eiropas savienībā kopumā noraida enerģētikas sektora privatizāciju, uzskatot enerģiju par sabiedrisku labumu, kam jābūt universāli pieejamam un cenas ziņā pieņemamam. Enerģētikas sektoram ir būtiski saglabāt publisku pārvaldību un nodrošināt ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā ar mērķi nodrošinātu uzticamu un cenas ziņā pieņemamu elektroenerģijas un siltuma apgādi ikvienam.

LBAS uzsver, ka pretēji ziņojumā iezīmētajam kursam, LBAS un arodbiedrību kustība Eiropā iestājas par publisku enerģētikas pārvaldību, kā arī sociāli atbildīgu enerģētikas tirgus attīstību nākotnē, tostarp:

1. Izstrādāt Eiropas mēroga finansējumu atjaunojamajiem energoresursiem un infrastruktūrai, pamatojoties uz reģionālajām priekšrocībām, kā arī risināt elastības problēmas. Valsts subsīdijām dekarbonizētiem enerģijas projektiem jāietver atmaksas mehānisms, lai novērstu pārmērīgu peļņu. Tam ir nepieciešams labi finansēts ES budžets.

2. Veicināt zemākas aizņemšanās izmaksas atjaunojamo un zemu oglekļa emisiju energoresursu projektiem un tīkla infrastruktūrai, izmantojot publiskās investīcijas un publisko pārvaldību, tādējādi palīdzot stabilizēt enerģijas cenas un nodrošināt uzticamu tīras enerģijas piegādi.

Argumenti par efektivitātes uzlabošanu enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrībās ar privātā investora piesaisti nav faktos pamatoti, kaut vai kā tie ietekmētu sabiedrības enerģētiskās nabadzības mazināšanu. Jo jau tagad redzams, ka, piemēram, 2024.gadā Latvenergo koncernā bija lielākā EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) un mazākais darbinieku skaits starp Baltijas valstu lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem.

Tādējādi LBAS iebilst pret valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem, atsavinot publiskajā piedāvājumā valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

Latvijas Meža nozares arodbiedrība (turpmāk - LMNA) ir izskatījusi informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” un kategoriski iebilst pret ziņojumā minēto, ka viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

Latvijas Meža nozares arodbiedrības iebildums:

LMNA iebilst pret AS “Latvijas valsts meži” daļu atsavināšanu un norāda, ka neviens no ES valsts mežu uzņēmumiem netiek kotēts biržā – ne Somijā, ne Zviedrijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā. Šie uzņēmumi 100 % apmērā pieder valstij. Latvija ir vienīgā valsts, kur šobrīd tiek apsvērta iespēja no šī principa atteikties, turklāt bez skaidri formulēta sabiedrības ieguvuma vai detalizēta risku izvērtējuma. LVM privatizācija ne tikai apdraud Latvijas mežu kā sabiedrības kopīpašuma statusu, bet rada arī reālu apdraudējumu ilgtspējīgai pārvaldībai.

Latvijas zemes resurss nav tikai saimniecisks jautājums – tā ir valsts drošības daļa. LVM pārvalda milzīgas teritorijas, kuras, kļūstot daļēji privātas, var nonākt tādu investoru kontrolē, kuru intereses var nesakrist ar valsts ilgtermiņa mērķiem. Šādos apstākļos jebkāda kapitāldaļu nodošana biržai, īpaši laikā, kad drošības situācija Eiropā ir trausla, nav tikai ekonomisks risks – tas ir stratēģisks drauds.
Mežsaimniecība ir ilgtermiņa nozare. Meža cikls – no iestādīšanas līdz koksnes ieguvei – nereti ilgst līdz simts gadiem. Investīcijas ilgtspējībā nevar mērīt ceturkšņa peļņas rādītājos. Neviens privāts investors nestrādās sabiedrības interesēs – viņa mērķis ir peļņa. Savukārt LVM ir ne tikai komerciāli mērķi jeb peļņas gūšana, bet arī saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot sabiedrībai piederošu vērtību. Tieši šī funkcija padara uzņēmumu par neaizvietojamu valsts instrumentu ilgtspējīgas politikas īstenošanā. Savukārt Finanšu ministrijas priekšlikumos nav sniegta atbilde, kā paredzētais finanšu atdeves kāpums tiks savienots ar LVM valstiski noteiktajiem uzdevumiem – piemēram, meža atjaunošanu, sabiedriskās labklājības uzlabošanu vai klimata mērķu sasniegšanu.
LVM privatizācija būtu pretrunā ar Eiropas Komisijas paustajām nostādnēm, tostarp Dabas atjaunošanas regulā, kas uzsver bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu saglabāšanas nozīmi. Eiropas mežu apsaimniekošanas politika balstās uz to, ka valsts meži nav pakļaujami tirgus mehānismiem. Tie ir kopējs sabiedrības resurss.
LMNA kategoriski iebilst pret valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem, atsavinot publiskajā piedāvājumā valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.
 

-

Lai arī LBAS kategoriski iebilst pret daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums, LBAS ieskatā ir iespējams vērtēt Latvijas iedzīvotāju līdzdalību nacionālajās kapitālsabiedrībās, piemēram, ar 2. līmeņa pensiju ieguldījumiem Latvijas uzņēmumos, padarot tos konkurētspējīgākus un nodrošinot to modernizāciju un efektivitāti, tostarp investīcijām publisko kapitālsabiedrību daļās.

LBAS norāda, ka būtu vērtējams FM priekšlikums, kas paredz 2. līmeņa pensiju fondos pārvaldītos līdzekļus iesaistīt Latvijas kapitāla tirgus attīstībā, kur šobrīd ieguldīti tikai 8% no pensiju fondu ieguldījumiem. Vienlaikus starp produktīvākajiem un rentablākajiem uzņēmumiem Latvijā lielākoties atrodamas tieši publiskās kapitālsabiedrības. Līdz ar to 2. līmeņa pensiju fondu uzkrājumu investīcijas Latvijas publiskajās kapitālsabiedrības, ne tikai nodrošinātu kapitāla piesaisti uzņēmumam, bet vienlaikus ir potenciāli ienesīgas arī fondiem un Latvijas pensiju saņēmējiem. Uzsveram, ka pensiju fondiem jāsaglabā diversifikācijas iespējas, lai Latvijas pensionārs netiktu piesaistīts konkrētam tirgum un tā riskiem, kas nozīmē, ka nedrīkst noteikt pārāk augstus fondu obligāto ieguldījumu griestus tieši Latvijas tirgū. 

Nav saimnieciski organizēt Latvijas publisko kapitālsabiedrību attīstību par starptautiskās finanšu institūcijā aizņemtiem līdzekļiem, uzpērkot dārgu kapitālu, kamēr liela daļa Latvijas publisko kapitālsabiedrību ir pelnošas un spēj nodrošināt izaugsmei nepieciešamos līdzekļus no pašu kapitāla un peļņas.

Vienlaikus norādām, ka šāds risinājums LBAS skatījumā ir pieļaujams tikai, ja investīciju līdzekļi tiek novirzīti uzņēmuma attīstībai, kā arī darbaspēka atalgojuma pieaugumam un uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai.

-