Atzinums

No likumprojektā un anotācijā sniegtās informācijas nav skaidrs, vai ir izvērtēta iespēja nodrošināt valsts iesaisti Latgales vēstniecības GORS pārvaldībā, neveidojot jaunu nodibinājumu, bet īstenojot to ar jau esošas valsts kapitālsabiedrības līdzdalību, kurā Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, tādējādi neveidojot lieku administratīvo slogu.
Attiecīgi anotācija ir papildināma ar skaidrojumu.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā par likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā noteikto, t.sk. izvērtējot kā tas "strādās" praksē un uz ko attieksies, t.sk. iespējamos riskus attiecībā uz nekustamo īpašumu. 

-

Lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par to, kādā veidā, kurš un kādā laika periodā tiks dzēstas likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā minētās saistības attiecībā uz nekustamo īpašumu.

-

Ar likumprojekta 4.panta ceturto daļu tiek paredzēts, ka tiek: “Nekustamais īpašums saglabājams brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, tiek dzēstas visas attiecībā uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ierakstītās parāda saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju uzliktie aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nekustamā īpašuma iegūšanas nosacījumi, lietojuma tiesības, kā arī uz nomas līgumu pamata nostiprinātās tiesības.”. Aicinām Kultūras ministriju anotācijā iekļaut informāciju, vai darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.1. aktivitātes “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide” ietvaros, īstenotais projekts tika īstenots kā komercdarbības atbalsta projekts vai arī kā projekts nesaimnieciskai darbībai un tādējādi tas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsta projekts. Vēršam uzmanību, ka kredītsaistību dzēšana no publiskajiem līdzekļiem projektā, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību vai ir saistīts ar saimniecisko darbību, bet projekts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts (jo attiecībā uz to neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertā 4.komercdarbības atbalsta pazīme), nerada komercdarbības atbalsta risku un tādējādi kredītsaistību dzēšanai nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums. Savukārt gadījumā, ja no publiskajiem līdzekļiem tiek paredzēta kredītsaistību dzēšana projektā, kas ir saistīts ar saimniecisko darbību, ir jāievēro piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, tai skaitā, stimulējošās ietekmes nosacījums, atbalsta intensitāte, ja attiecināms. Tādā veidā šādu kredītsaistību dzēšana no publiskiem resursiem nebūtu pieļaujama. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju par plānoto kredītsaistību dzēšanu un nepieciešamības gadījumā likumprojektu papildināt ar prasībām, kas izriet no piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma (piemēram, Komisijas regulas Nr.651/2014 vispārējās sadaļas un arī 53.panta).

-

Ar likumprojekta 5.pantu tiek paredzēts, ka “Kultūras ministrija noslēdz valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu, lai deleģētu šādus valsts kultūrpolitikas uzdevumus: nodrošināt profesionālās izglītības procesu” un “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība noslēdz pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu, lai deleģētu šādus pašvaldības kompetencē esošos uzdevumus: nodrošināt interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;”, vēršam uzmanību, ka profesionālās izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumu piedāvāšana, ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kurai var pastāvēt potenciāla ietekme uz konkurenci tirgū. Lai novērstu nelikumīga komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku un nodrošinātu, ka ar likumprojektu un tā protokollēmumu tiktu ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma normas, piešķirot publiskos līdzekļus nodibinājumam, lūdzam izvērtēt pasākuma atbilstību KAKL 5.panta komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja visas pazīmes izpildās, papildināt likumprojektu ar piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, vienlaikus papildinot protokollēmumu ar punktu, kas paredzētu KM un VARAM, nodrošinot vienreizēju mantisko ieguldījumu nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" izveidošanai, ievērot komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.

-

No anotācijā sniegtās informācijas pirmsšķietami secināms, ka nodibinājums, atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai, tiks klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā saimnieciskā darbība ietekmēs vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Lūgums ar šo informāciju attiecīgi papildināt anotāciju.

-

Lūdzam sīkāk  t.sk. visaptverošas informācijas saņemšanai skaidrot par kustamās mantas nodošanu nodibinājumam ( kā paredzēts nodot). Tāpat lūdzam skaidrot, vai paredzēts to nodot kā nodibinājuma mantu, t.sk. skaidrojot kāda rīcība paredzētam pēc tam, ja nodibinājums vairs nepastāvēs.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav paredzēta rīcība ar mantu, t.sk. nekustamo īpašumu, ko plānots nodot bez atlīdzības patapinājumā nodibinājumam uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, līdz ar to aicinām papildināt likumprojektu ar plānoto rīcību pēc nodibinājuma pastāvēšanas izbeigšanās. 

-

Lūdzam sīkāk skaidrot par deleģējuma līgumiem, kas noslēgti ar valsts kapitālsabiedrību un pašvaldības kapitālsabiedrību, kas šobrīd atbilstoši noslēgtajiem deleģējuma līgumiem veic konkrētus uzdevumus (t.sk. vai tie tiks izbeigti, turpināti daļā,  vai arī kāda rīcība paredzēta/plānota), ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijā norādītajai informācijai, kapitālsabiedrības (gan valsts, gan pašvaldības) pamatojoties uz deleģēšanas līgumiem, veic konkrētus uzdevumus, savukārt likumprojekta 5.panta otrā un trešā daļa paredz, ka nodibinājums noslēdz ar kultūras ministriju gan pašvaldību deleģēšanas līgumus, lai nodibinājumam deleģētu likumprojektā minētos uzdevumus.  

-

Anotācijā norādīts, ka: "Pašlaik nekustamajam īpašumam nav apgrūtinājumu. Lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības likviditāti un prioritāru projektu realizācijas Rēzeknē apdraudējuma riskus gadījumā, ja nekustamais īpašums vairs nebūtu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā (bilancē), nekustamo īpašumu būtu nepieciešams nodot nodibinājumam patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku, slēdzot bezatlīdzības patapinājuma līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību."
 

-

Sadaļas "Pašreizējā situācija" 4.rindkopā minētie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konstatētie pārkāpumi saistībā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība budžetu 2023. un 2024. gadam  nav saistīti ar Latgales vēstniecības GORS pārvaldību, līdz ar to anotācijā šī sadaļa ir svītrojama.
 

-

Pamatojoties uz likuma  “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37. pantu un Ministru kabineta 2024.gada 13.februāra sēdes Nr.7  lēmumu 28.§ “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai” Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā ir finanšu stabilizācijas process. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā no Finanšu ministrijas puses tiek nodrošināts stingrs  finanšu uzraudzības process. Šobrīd kopumā atbilstoši pašvaldības iesniegtajām atskaitēm, pašvaldības finansiālā situācija uz 2026.gada 1.februāri ir vērtējama kā stabila, bet ar augstām finansiālām saistībām. Budžeta izdevumi tiek veikti atbilstoši apstiprinātajiem plāniem un pašvaldībai nav kavētie maksājumi kreditoriem. Izveidotais finanšu kontroles mehānisms nodrošina, ka netiek uzņemtas saistības. Līdz ar to anotācijas sadaļas "Pašreizējā situācija" 3.rindkopā iekļautā informācija šobrīd nav aktuāla un ir svītrojama.
 

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek plānota publisko līdzekļu piešķiršana (piemēram, mantiskā ieguldījuma veikšana un nekustamo īpašumu nodošana bezatlīdzības patapinājumā) nodibinājumam, Kultūras ministrijai būtu jāveic izvērtējums komercdarbības atbalsta kontekstā. Skaidrojam, ka publisko līdzekļu piešķiršana saimnieciskās darbības veicējam (nodibinājumam) ir jāvērtē no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa, un gadījumā, ja attiecīgais publisko līdzekļu piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5.pantā minētajām kumulatīvajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm, ir jāpiemēro atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu. Vienlaikus atsevišķas ar kultūru saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Gadījumā, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam joprojām nav saimniecisks raksturs. Attiecīgi kultūras jomā par saimnieciskās darbības veicējiem tiek uzskatīti tādi subjekti, kurus pārsvarā (ikgadējie ieņēmumi par pakalpojumu pārsniedz 50% no kopējiem izdevumiem) finansē no apmeklētāju vai lietotāju maksām vai ar citiem komerciāliem līdzekļiem. Līdz ar to tikai tādā gadījumā, ja ikgadējie ieņēmumi no maksas par pakalpojumu nepārsniegs 50% no kopējiem izdevumiem, varēs secināt, ka atbalsts attiecīgajam subjektam tiks piešķirts tādu darbību veikšanai, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību, un attiecīgais atbalsta pasākums kultūras jomā nav tālāk jāvērtē atbilstoši KAKL 5.pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un attiecīgi nav jāpiemēro atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ja savukārt 50% slieksnis tiktu pārsniegts, būtu jāvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta pazīmēm, un, ja tās visas izpildās vienlaicīgi, jāpiemēro atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā, ka tiek paredzēta iespēja, ka publisko līdzekļu piešķīrums tiks novirzīts nodibinājumam arī nekustamā īpašuma pārvaldībai un apsaimniekošanas darbības nodrošināšanai, arī tādā gadījumā publisko līdzekļu piešķiršana ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontekstā, ievērojot augstāk minētos pamatprincipus. Vēršam uzmanību, ka komercdarbības atbalsta esamība publisko līdzekļu piešķiršanā ir jāvērtē nodibinājuma līmenī. Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar informāciju komercdarbības atbalsta aspektu kontekstā. Vienlaikus Likumprojektā būtu jāiekļauj norma, kas paredzēs, ka Kultūras ministrija ikgadēji nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumu piemērošanas uzraudzību valsts budžeta līdzfinansētā nodibinājumā un, ja tiks konstatēts, ka iestājās komercdarbības atbalsts, tas tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu.

-

Attiecībā uz anotācijas 3.sadaļas 6.punktā norādīto potenciālo ietekmi uz valsts budžetu 647 000 euro apmērā ik gadu, norādām, ka nav sniegta informācija, kādiem tieši izdevumiem finansējums ir nepieciešams, kā arī vai tas būs pietiekams un samērīgs ar pārējo dibinātāju ieguldījumu nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" darbības nodrošināšanai.

-

Nav korekti norādīts šobrīd plānotais gan valsts, gan pašvaldības finansējums, kā arī nepieciešamā finansējuma apmērs 2026. - 2029.gadam anotācijas 3.sadaļas 1.-5.punktā, attiecīgi nepieciešams precizēt, t.sk., informāciju salāgojot ar 6.punktā norādīto.

-

Attiecībā par Ministru kabineta  protokollēmuma projekta 5.punktā noteikto finansējuma avotu nodibinājuma “Latgales vēstniecības GORS uzturēšanai”, uzdodot Kultūras ministrijai veikt grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, paredzot, ka minētā likuma 5.panta otrajā daļā iezīmētais valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam tiek palielināts par 0,1 procentiem jau no 2027.gada 1.janvāra, norādām, ka:
- šā brīža valsts fiskālajā situācijā valdība Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta sēdē vienojās par Valsts kultūrkapitāla fonda (turpmāk - VKKF) finansējuma iesaldēšanu uz turpmākajiem 4 gadiem un tā saglabāšanu 2025.gada līmenī t.i. 17 826 810 euro apmērā ik gadu;
- turpinot diskusijas likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas gaitā, atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 19.novembra sēdes protokola Nr.48 43.§ 2.4.apakšpunktam tika veikts izņēmums attiecībā uz 2026.gadu, piešķirot papildus finansējumu 2026.gadam 554 190 euro apmērā. 
Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms VKKF % palielinājums par 0,1 procentiem no kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, attiecīgi finansējums likumprojekta īstenošanai ir nodrošināms Kultūras ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Kā arī atzīmējam, ka 2025.gada 4.decembrī Saeimā ir pieņemts likums “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kura 12.pantā noteikti ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026.gadā, 2027.gadā un 2028.gadā, un pieejamā fiskālā telpa tika pilnībā izmantota. Attiecīgi nav pieejami resursi MK protokollēmuma projekta 5.punktā minētajam valsts budžeta līdzekļu palielinājumam par 0,1 procentu no 2027.gada 1.janvāra.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 9.panta otrai daļai, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu. Ņemot vērā, ka MK protokollēmuma projekta 5.pantā paredzētais paredz papildus valsts budžeta finansējuma nepieciešamību, ir nepieciešams rast arī papildu izdevumus kompensējošos pasākumus – ieņēmumus palielinošos vai izdevumus samazinošos. Gadījumā, ja normatīvais akts tiek apstiprināts bez kompensējošiem pasākumiem, tad ir konstatējams Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpums.
Papildus atzīmējam, ka atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajam VKKF ir publisks nodibinājums un tā padome ir augstākā pārvaldes institūcija. Atbilstoši nolikumam VKKF padome apstiprina fonda gada budžeta projektu, lemj par finansējuma piešķiršanu programmu un projektu īstenošanai, kā arī kontrolē fonda līdzekļu izlietojumu. Šobrīd sniegtā informācija nepaskaidro, kā plānots nodrošināt potenciāli palielinātā finansējuma piešķiršanu tieši nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" darbības nodrošināšanai VKKF ietvaros pat situācijā, ja tiek pieņemts lēmums par VKKF finansējuma palielinājumu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju norādīt šajā panta daļā zemes vienības platību. 

-

Aicinām izvērtēt nodibinājuma struktūru pēc būtības atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajam regulējumam. 

-

Vēršam uzmanību, ka no sagatavotā likumprojekta neizriet, kādā laika periodā Rēzeknes novada pašvaldībai būtu jāpieņem lēmums par tās piederošās mantas , šajā gadījumā nekustamā īpašuma, nodošanu nodibinājumam. Līdz ar to aicinām izvērtēt iespēju likumprojektā paredzēt kādā laikā pašvaldībai šāds lēmums ir jāpieņem, attiecīgi papildinot pārejas noteikumus.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Likumprojekta 7. pants nosaka nodibinājuma mantu. Tā ietver gan nodibinājumam pie dibināšanas nodoto kustamo mantu (Likumprojekta 7. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā manta), gan tā operatīvajā darbībā iegūto mantu (Likumprojekta 7. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktā manta). " 
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām anotācijā norādīt, skaidrot, kas tā varētu būt par kustamo mantu, ko nodod nodibinājumam pie dibināšanas.  

-