Atzinums

Attiecībā uz piedāvāto rīcību privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, piekrītam, ka 3.variants ir viens no risinājumiem, kuru attīstīt (ziņojuma 8.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Paredzēt arī 2.varianta īstenošanu, tāpēc aicinām papildināt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar  uzdevumu kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām sniegt informāciju, savukārt Pārresoru koordinācijas centram apkopot šo informāciju un informēt Ministru kabinetu par iespējām privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai visās komerciālajās kapitālsabiedrībās.
 

-

Atbalstām ieceri uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, ieviešot centralizācijas elementus (ziņojuma 7.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot uzdevumu veikt grozījumus Pārresoru koordinācijas centra nolikumā, lai tas varētu īstenot kapitāla daļu turētāja pienākumus. Jāuzsver, ka normatīvā bāze, kas apstiprināta Saeimā, jau šobrīd šādu uzdevumu Pārresoru koordinācijas centram ļauj darīt, bet šāda iespēja nav izmantota.
2) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot uzdevumu pakāpeniski nodot komerciālās kapitālsabiedrības Pārresoru koordinācijas centra turējumā, tādējādi pēc būtības risinot identificētās problēmas minēto kapitālsabiedrību pārvaldībā, tajā skaitā novēršot ministrijas interešu pretrunas kā nozares politikas veidotājam un kapitālsabiedrību akcionāram.
3) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot kapitāla daļu turētāja maiņu no nozares ministrijas uz Pārresoru koordinācijas centru gadījumos, kad ministrija kā dalībnieks vai akcionārs nepilda vai nepilnvērtīgi pilda normatīvajos aktos noteiktos pārvaldības principus un normas, kā arī nepilnvērtīgi pilda aktīva īpašnieka pienākumus. Papildus tam, ka šādos gadījumos kapitāla daļu turētāja maiņa varētu tikt iekļauta līdzdalības izvērtējumā, jāparedz, ka šādu lēmumu var pieņemt Ministru kabinets, saņemot attiecīgu priekšlikumu no kapitāla daļu turētāja vai Pārresoru koordinācijas centra.
4) Aicinām konceptuālā ziņojuma 7.sadaļas priekšlikumu kopsavilkumā ietvert konkrētus risinājumus, izvairoties no nekonkrēta turpmāko uzdevumu noteikšanas, tajā skaitā par centralizētu nominācijas procesu īstenošanu,
 

-

Atbalstām secinājumu, ka komerciālām kapitālsabiedrībām finanšu piesaistei būtu izmantojami biržā kotējamu akciju un obligāciju emisija (ziņojuma 6.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, uzdodot kapitāla daļu turētājiem (attiecībā uz pieminētajām prioritārajām komerciālajām kapitālsabiedrībām) vērtēt iespēju izmantot dažādus finansējuma piesaistes veidus, tajā skaitā akciju un obligāciju emisiju, ievērojot kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktos mērķus. Uzskatām, ka šajā procesā būtiska loma ir kapitālsabiedrību padomēm.
2) Neuzskatām, ka piedāvātais risinājums - izstrādāt vadlīnijas investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai, būtu atbalstāms, jo pēc būtības nerisina identificētās problēmas. Ņemot vērā minēto, aicinām piedāvājumu par vadlīnijām svītrot.
 

-

Konceptuāli atbalstām virzību uz optimālas kapitāla struktūras noteikšanu (ziņojuma 5.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, uzdodot visiem kapitāla daļu turētājiem vērtēt esošo kapitālsabiedrību kapitāla struktūru, kā arī kapitālsabiedrībām ar padomēm sniegt priekšlikumus optimālas kapitāla struktūras sasniegšanai kontekstā ar vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.
2) Uzskatām, ka metodikas izstrādāšana nerisinās izaicinājumus saistībā ar optimālas kapitāla struktūras veidošanu, tāpēc aicinām šo priekšlikumu svītrot.
3) Aicinām precizēt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu, uzdodot visiem kapitāla daļu turētājiem vērtēt iespējas pieteikties kredītreitinga noteikšanai.
4) Aicinām konceptuālā ziņojuma 5.sadaļas priekšlikumu kopsavilkumā ietvert konkrētus risinājumus, izvairoties no nekonkrēta turpmāko uzdevumu noteikšanas, tajā skaitā par konkrētu finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanu saskaņā ar kapitālsabiedrību segmentāciju.
 

-

Atbalstām ierosinājumu ieviest īpašnieka gaidu vēstules (ziņojuma 4.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Aicinām konceptuālā ziņojuma 4.sadaļas priekšlikumu kopsavilkumā ietvert konkrētus risinājumus, izvairoties no nekonkrēta turpmāko uzdevumu noteikšanas, tajā skaitā paredzot Pārresoru koordinācijas centra iesaisti īpašnieku gaidu vēstules saskaņošanā, samazinot Pārresoru koordinācijas centra iesaisti visu kapitālsabiedrību, kurās ir padomes, vidēja termiņa darbības stratēģiju saskaņošanā, mērķu izvirzīšanā un darbības rezultātu izvērtēšanā. Attiecīgus uzdevumus aicinām ietvert arī Ministru kabineta rīkojuma projektā.
 

-

Atbalstām ierosinājumu ieviest kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem jeb segmentāciju (ziņojuma 3.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Papildināt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar uzdevumu visiem kapitāla daļu turētājiem vērtēt kapitālsabiedrību skaita samazināšanu līdz ekonomiski lietderīgam apmēram (piemēram, veselības sporta, kultūras sektora kapitālsabiedrības), ņemot vērā, ka šī ir identificēta risināmā problēma;
2) Papildināt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar konkrētiem risinājumiem,  nosakot plānotos izmaiņu virzienus korporatīvās pārvaldības prasību pamatprincipos saskaņā ar piedāvāto kapitālsabiedrību segmentāciju (piemēram, informācijas atklātība, ziņojumu sagatavošana).  
3) Aicinām konceptuālā ziņojuma pielikumā ietvert visu kapitālsabiedrību uzskaitījumu atbilstoši piedāvātajai segmentācijai.
 

-

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atbalsta ierosinājumu izstrādāt valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumentu (ziņojuma 2.sadaļa). Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1) Konceptuālā ziņojuma projekta 2.2. apakšsadaļā minētas vairākas būtiskas problēmas saistībā ar publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību, tajā skaitā: neatkarīgo padomes locekļu skaita neievērošana, nominācijas procesi netiek uzsākti laikus, tiek pārsniegti pagaidu padomes locekļu termiņi, konkrētu kapitālsabiedrību pārvaldībai piemēroti atšķirīgi (vēsturiski) pārvaldības principi, grūti nodalīt nozares ministrijas intereses kā akcionāram un nozares politikas veidotājam u.c.. Vienlaikus konceptuālajā ziņojumā nav piedāvāti risinājumi šo problēmu novēršanai. Tāpēc aicinām papildināt konceptuālo ziņojumu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar konkrētiem risinājumiem minēto problēmu novēršanai. Atbalstām priekšlikumu, ka kapitāla daļu turētāja maiņa no nozares ministrijas uz Pārresoru koordinācijas centru būtu īstenojama gadījumos, kad ministrija kā dalībnieks vai akcionārs nepilda vai nepilnvērtīgi pilda normatīvajos aktos noteiktos pārvaldības principus un normas, kā arī nepilnvērtīgi pilda aktīva īpašnieka pienākumus. Šo nosacījumu aicinām ietvert konceptuālā ziņojuma priekšlikumu kopsavilkumā, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektā.
2) Konceptuālā ziņojuma projekta 2.3. apakšsadaļā norādīts, ka kapitālsabiedrību segmentācija, kā arī korporatīvās pārvaldības principu prasības konkrētajam segmentam būtu jāietver pārvaldības politikas dokumentā. Aicinām precizēt, ka šādas prasības nosakāmas normatīvajos aktos nevis pārvaldības politikas dokumentā.
3) Aicinām precizēt, kuras kompetentās izpildvaras institūcijas atbildībā būs izstrādāt piedāvāto pārvaldības politikas dokumentu.
4) Konceptuālā ziņojuma 2.4. apakšsadaļā minēts secinājums, ka līdzdalības izvērtējumiem nepieciešami skaidri satura izstrādes kritēriji, un to piemērošanā jābūt vienotai pieejai no visu kapitāla daļu turētāju puses. Tāpēc aicinām papildināt konceptuālo ziņojumu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar konkrētiem risinājumiem minētās apņemšanās īstenošanai.
5) Nepiekrītam, ka Latvijā būtu nepieciešams paplašināt publisku personu iesaistes komercdarbībā nosacījumus (16.lp). Šos mērķus iespējams panākt, tajā skaitā atbalstot privātā kapitāla piesaisti un attiecīgi samazinot valsts procentuālas līdzdalības apmēru komerciālajās kapitālsabiedrībās.
6) Aicinām precizēt (paplašināt un konkretizēt) 2.sadaļas priekšlikumu, paredzot konkrētus risinājumus identificēto problēmu novēršanai (skat. atzinuma iepriekšējos punktus).
 
 

-

Papildus ietvertajiem konceptuālajiem risinājumiem, aicinām papildināt konceptuālā ziņojuma projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un priekšlikumu kopsavilkumu, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu ar  priekšlikumu Pārresoru koordinācijas centra uzdevumus, kas saistīti ar kapitāla daļu pārvaldību, neiekļaut Valsts kancelejā, bet saglabāt atsevišķu mazu, efektīvu valsts pārvaldes iestādi tiešā Ministru prezidenta pakļautībā šo uzdevumu īstenošanai. Lai nodrošinātu plašāku sabiedrības iesaisti, būtu veidojama atšķirīga sastāva un uzdevumu “koordinācijas institūcijas padome”, iekļaujot tās sastāvā institūcijas un organizācijas, kas veido Korporatīvās pārvaldības padomes sastāvu, respektīvi, lai šāda konsultatīva padome nodrošinātu pilnvērtīgu padomu sniegšanu koordinācijas institūcijai korporatīvās pārvaldības jautājumos.

-